Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par brīžam pārspīlētajām vecāku bažām par mazuļu fizisko veselību.
Modes metodes fizioterapijā
Sabiedrībā valda stereotipi un arī modes lietas attiecībā uz bērnu fizioterapiju un fizisko veselību. Fizioterapeite Klaudija Hēla uzskata, ka profesionālam fizioterapeitam būtu jāskatās uz bērnu un viņa vajadzībām, jāizvēlas tā metode, kura konkrētā situācijā nepieciešama bērnam.
“Katrs labs fizioterapeits tagad izceļas ar to, ka zina vairākas metodes un pielieto tās savā praksē.”
Bieži vecāki daudz lasa, izdara secinājumus un satraucas par to, par ko satraukties nevajadzētu.
Svarīgākais procedūrās ir bērna labsajūta, tāpēc jāuzmanās no tā, ka vecāki mēdz pārslogot bērnus ar dažādām nodarbēm.
Bet fizioterapeite ir satraukusies par situācijām, kad dažus mēnešus vecu bērnu nodod instruktoram, kurš kopā ar bērnu, piemēram, nirst.
Jāstrādā pie jautājuma – kāpēc? Kāpēc mamma un tētis trīs reizes nedēļā ved bērnu uz terapiju?
Mediķi to darītu, ja ir kāda nepieciešamība. Ir kas cits, ja tā ir vecāku aktivitāte. Kāpēc trīs reizes nedēļā ar veselu bērnu iet pie fizioterapeita? Kāpēc bērnam nepieciešama tāda slodze? Masāžas, peldēšana, pērļu vannas... Vecāki to dara, lai bērns būtu labāk attīstīts, jo kaimiņš to dara, jo grāmatās raksta...
“Ja vecākiem šķiet, ka ir problēmas bērna attīstībā, jādodas pie ārsta runāt. Nevajag bērnu nodot sveša cilvēka rokās,” pārspīlētās vecāku rūpes raksturo fizioterapeite Klaudija Hēla.
Daudz svarīgāka ir garīgā attīstība, tā nāk caur spēlēšanos. Vajag tam radīt vidi. “Nav tikai (bērna) velšanās uz vēdera, līšana, rāpošana, stāvēšana. Ir miljoniem starppozīciju, kā bērns trenē savu līdzsvaru. Bērni pielāgo savas kustības videi. Ja vide ir pārāk garlaicīga, tad bērns gribēs paskatīties, kas ir uz dīvāna, un celsies kājās. Ja bērns sēž sešos mēnešos, tas nozīmē, ka viņš meklē sev ko interesantu un izzinošu. Ir jābūt izpratnei par to, ka viss attīstībai ir komplekss.”
Fizioterapija ir kļuvusi par modes lietu. Tāpēc cieš tie bērni, kuriem procedūras tiešām ir nepieciešamas.
Ja vecākiem ir jautājumi par sava bērna attīstību, jādodas pie fizioterapeita vai ārsta, lai noskaidrotu bērna veselības stāvokli un fizioterapiju nepieciešamību.
Ir bijušas situācijas, kad vecāki trīs mēnešu laikā bijuši uz fizioterapeitu konsultācijām 20 reizes.
“Nogulieties bērnam blakus un piecas minūtes precīzi izdariet to, ko dara bērns, tad pasakiet, ka vēl viņam vajadzīga fizioterapija,” iesaka Klaudija Hēla, piebilstot, ka vecāki pat nevarēs veikt visu, ko spēj bērns.
"Conta kids " – jauns koncepts vecākiem un bērniem
Metode "conta kids" nāk no Izraēlas, tā ir daļa no laikmetīgās dejas. "Conta kids" – fiziskas nodarbības vecākiem ar bērniem no diviem līdz pieciem gadiem. “Caur kustību, fizisko kontaktu, deju gan vecāki gan bērni iepazīst savu ķermeni, atrod komunikāciju veidu, kas vairāk ir bērna līmenī, bet palīdz abiem labi saprasties,” šo ideju skaidro "conta kids" ieviesēja Latvijā Anna Novikova.
Vecuma izvēle no diviem līdz pieciem gadiem ir tāpēc, ka divgadnieks ir fiziski stabils, var fiziski darboties, bērni ir mazi, bērnus dejā var pacelt, maziem bērniem gribas ar vecākiem fizisko kontaktu un vairāk laiku kopā pavadīt.
Nodarbības galvenais motīvs – bērni drīkst darīt to, ko viņi vēlas. Nodarbības ļauj mācīties vecākiem darīt mazāk, lai bērni darītu vairāk. Tā nav nodarbība, kur vadītājs ir skolotājs, kurš nosaka, vadītājs dod vadlīnijas, ko darīt.
Nodarbības sākumā notiek iesildīšanās vecākiem, tad piedāvā kādu uzdevumu, kādu darbību, kurā pievienojas bērns. Viens vingrinājums var pāraugt dažādos līmeņos, lietās un praksēs.
Aizvien vairāk speciālisti nonāk pie secinājuma, ka bērnam jādod izvēles iespēja.
“Mūsu laiku raksturo - būt blakus, neatļaut, izveidot robežas, lai nepieļautu visatļautību, jo tā veido haosu, kas neko pozitīvu nedod,”
"conta kids" koncepta atbilstību mūsdienu nostājai bērnu audzināšanā skaidro Klaudija Hēla.
