Attālinātās mācības: Latvijā un Igaunijā gūtā pieredze

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Attālinātais mācību process, kuru īsā laikā šogad nācās organizēt visā pasaulē, atklājis ne vien izglītības sistēmu vājās puses, bet ļāvis apgūt arī ko jaunu. Gan Latvijas, gan Igaunijas attālināto mācību pieredze apstiprina, ka laba digitālā infrastruktūra ir ļoti būtiska ne tikai attālinātajām, bet arī klātienes macībām, tāpat nākotnē jāvērš uzmanība uz skolēnu pašvadītas mācīšanās pasmēm un jāattīsta pētniecībā balstīta mācīšanās, LSM.lv pauda Latvijas un Igaunijas izglītības speciālisti.

ĪSUMĀ:

  • Attālināto mācību laikā Latvijā bija iespēja elastīgi plānot mācību darbu.
  • Latvijā “Tava klase” formātā informāciju nodeva īsā, digitālā, koncentrētā veidā.
  • Latvijā skolotāju digitālās kompetences bija pietiekamas attālinātam darbam.
  • Igaunijā vairums skolu uzskata attālinātās mācības par efektīvām.
  • Igaunijā nākotnē jāfokusējas uz būtiskākajām kompetencēm, kas ļauj nodrošināt mūžizglītību, nepieciešams spēcīgs izglītības tehnoloģiju sektors.

Izglītības zinātņu doktore, “Iespējamās misijas” valdes locekle un “Skola 2030” pārstāve Zane Oliņa akcentē, ka attālināto mācību laikā gan skolēni un viņu ģimenes, gan arī skolotāji ieguvuši intensīvu tehnoloģiju izmantošanas pieredzi, apzinot to sniegtās iespējas un ierobežojumus.

“Jau šobrīd gan pamatizglītības, gan vispārējās vidējās izglītības standartā skolām paredzēta lielāka brīvība elastīgi plānot mācību darbu, piemēram, mācot vienlaikus mazāku skaitu priekšmetu, ieplānojot dubulstundas, lai dotu iespēju skolēniem iedziļināties un skolotājiem nodrošināt katram nepieciešamo atgriezenisko saiti. Attālināto mācību process īpaši spilgti parādīja nepieciešamību mācības organizēt daudz elastīgāk,” uzsver Oliņa.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uzsver, ka krīzes laiks ļoti konkrēti ieskicējis pārmaiņas visos izglītības sistēmas līmeņos. Kā vienu galvenajām pārmaiņām viņš akcentē skolotāja lomas maiņu. Ja līdz šim skolotājam vairāk bija “datu nesēja” funkcija – labi apgūt vielu un nodot to tālāk skolēnu auditorijai –, tad krīze deva iespēju, piemēram, “Tava klase” formātā informāciju nodot tālāk īsā, digitālā, koncentrētā veidā. Tas padarīja skolotāja darbu individuālāku, ļaujot, piemēram, vairāk uzmanības pievērst skolēniem ar vājākām zināšanām un uzlabot viņu līmeni vai dot sarežģītākus uzdevumus izcilākajiem.  Gan Oliņa, gan Znotiņš par būtisku uzskata atgriezeniskās saites veidošanos un nostiprināšanos.

Oliņa atzīst, ka attālinātās mācības parādījušas, ka daudz lielāka uzmanība jāpievērš skolēnu pašvadītas mācīšanās prasmju attīstībai

– prasmei plānot savu laiku, sekot līdzi darbu izpildei, konkrēti jautāt pēc palīdzības. Līdz ar to arī skolotājiem jāprot ļoti skaidri formulēt uzdevumu prasības, mērķus, vērtēšanas kritērijus. Savukārt Znotiņš ieskicē šādu skolēnu prasmju nozīmību nākotnē – viņš akcentē, ka pasaules darba tirgū prasme strādāt attālināti un patstāvīgi organizēt savu laiku būs viena no būtiskākajām kompetencēm.

Arī Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas E-dienesta departamenta vadītāja vietniece Kristela Rillo uzsver – lai arī attieksme nav viennozīmīga, vairums skolu uzskata attālinātās mācības par efektīvām.

“Lielākā daļa skolotāju ar attālināto mācību procesu tika galā ļoti labi, jo digitālās kompetences izrādījās tam atbilstošas

– jau gadiem ir pieejamas atbilstošas iniciatīvas, kas palīdz uzlabot ne vien skolotāju, bet arī apmācāmo digitālo kompetenci,” viņa norāda.

Rillo skaidro, ka skolotājiem un skolām bijusi iespēja izvēlēties arī digitālās apmācības rīkus, turklāt, lai palielinātu skolotāju pārliecību, organizēti arī vebināri, skolām organizēti sniegta palīdzība un notikusi arī skolotāju savstarpējā pieredzes apmaiņa. Skolās uz vietas strādājuši arī izglītības tehnologi, tādējādi pāreja uz attālināto izglītību notikusi gludi.

Zane Oliņa atzīst – lai arī gan “Skola 2030”, gan izdevēji veido skolām digitālus mācību līdzekļus, tomēr aktualizējusies nepieciešamība pēc integrētas e-mācību vides skolēniem un skolotājiem katrā skolā, kur viņiem vienuviet būtu pieejami gan saziņas rīki, gan mācību līdzekļi. Svarīgi, lai turpat skolēni varētu izpildīt mācību uzdevumus un nosūtīt savas  atbildes. “Pie šāda risinājuma pašlaik strādājam kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju,” norāda Oliņa.

Šādas vienotas platformas nepieciešamību izceļ arī Znotiņš, akcentējot, ka lielā resursu pieejamība izglītībā sākotnēji radīja apjukumu. “Ir būtiski integrēt šos dažādos resursus kopējā platformā, kur viss pieejams vienuviet,” komentē Znotiņš. Viņš arī akcentē, ka digitālās tehnoloģijas sekmēs kompetenču pieejas ieviešanu, jo tajā ir būtiskas digitālās caurviju prasmes, tāpat, piemēram, ar videoresursu palīdzību būs iespējams skaidrot kompetenču izglītības modeli gan metodiski skolotājiem, gan arī skolēniem un viņu ģimenēm. Znotiņš ir pārliecināts, ka krīzes laikā iesāktie risinājumi palīdzēs izveidot efektīvu un vienotu platformu.

Arī Rillo uzskata, ka laba digitālā infrastruktūra ir ļoti būtiska. Tai būtu jāiekļauj droši un uzticami videosapulču risinājumi, kopīgi autentifikācijas rīki visiem izglītības e-pakalpojumiem, rīki personalizētai apmācībai, kas ietvertu mācīšanās analītikas risinājumus. Sistēmas būtu jāveido savstarpēji savienojamas.

Rillo saredz, ka vairākas pieredzes, ko sniegusi attālinātā izglītība, būtu vērts paturēt skolās arī turpmāk. Viņa uzskata, ka nākotnē pieaugs izglītības tehnologu loma, tāpat skaidrāks kļuvis arī personalizētas apmācības svarīgums. Tāpat būtu jāfokusējas uz būtiskākajām kompetencēm, kas ļauj nodrošināt mūžizglītību, izaugsmi un pieskaņoties uzņēmējdarbības domāšanai. Gan mācoties, gan apmācot, arī turpmāk būs nepieciešams spēcīgs izglītības tehnoloģiju sektors un partnerības, kā arī to nostiprināšana visdažādākajos līmeņos.  Rillo arī norāda, ka nākotnē jāattīsta pētniecībā balstīts mācīšanās pieredzes, efektivitātes un kārtības novērtējums.

Diskusija “Jauna pasaule – no Covid-19 izraisītās krīzes gūtās mācības” (“A New World – Lessons Learned from the Covid Crisis”) notiks plkst. 19.00, tajā piedalīsies jaunuzņēmumi un izglītības tehnoloģiju eksperti.  

Tās dalībniekiem ir iespēja saņemt nepastarpinātu palīdzību un padomu no vairāk nekā 20 pieredzējušiem mentoriem, piedalīties meistardarbnīcās, kuras vadīs savas jomas tehnoloģiskie līderi, iesaistīties neformālās, bet strukturētās sarunās ar veiksmīgiem uzņēmējiem, uzklausīt citus jaunuzņēmējus un ļaut viņiem sadzirdēt sevi, kā arī uzdot visus svarīgākos jautājumus.

Akcerlerācijas programma “Ed-TechEvolution” noslēgsies ar Demo dienu (Demo Day) 19. jūnijā plkst. 16.00 tiešsaistē. Tajā vienpadsmit izcilākie akcelerācijas programmas dalībnieki, kurus izvēlējušies žūrijas eksperti, iepazīstinās ar savu jaunuzņēmumu izveidotajām idejām, kā arī tiks noskaidrots uzvarētājs un pasniegti apbalvojumi.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti