Īsumā:
- Aizņemšanās ir izplatīta zemo ienākumu dēļ.
- Naudu aizņemas ikdienas vajadzībām un neparedzētiem izdevumiem.
- Kredītņēmēji ir cilvēki ar neregulāriem vai zemiem ienākumiem.
- Ģimenes audzināšana un finanšu situācijas ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz visām dzīves sfērām.
- Finanšu pratību grūti apgūt, ja dzīvo nabadzībā vai strādā abi vecāki, bet ienākumi nepietiekami.
- Kauns no apkārtējiem, jo uzskata, ka nevar kontrolēt savu dzīvi.
Latvijā apmēram 200 000 cilvēku nespēj nomaksāt nebanku kredītus – tas liecina, ka aizņemšanās ir populāra, tas liecina arī to, ka likumdošana nav kārtībā – situāciju ar ātrajiem kredītiem komentē Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
Aizņemas visas cilvēku kategorijas, bet visvairāk tie, kuriem ir zemi ienākumi. Lielākā problēma ir cilvēku neinformētība, aizņemoties cilvēks neuzzina, viņam nepastāsta, ka likme ir 80 līdz 100% gadā. Paši cilvēki arī necenšas uzzināt aizņemšanās nosacījumu detaļas.
“Manā praksē lielākais ir 28 ātrie kredīti (vienam cilvēkam),” skaidro Jānis Āboliņš.
“Ja saka - aizņemies atbildīgi, man gribas kliegt - aizdod atbildīgi.”
Ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs ir pētījis ātro kredītu situāciju. Viņš skaidro, ka pastāv viedoklis, ka aizņemas bezatbildīgi jaunieši, kuri vēlas luksusa preces. Šuvajeva pētījums rāda, ka tā nav.
Galvenie aizņemšanās iemesli – neparedzēti izdevumi – medicīna, mitekļa remonti, auto remonti. Aizņemas arī pārtikai un citām dzīvošanai nepieciešamām lietām.
Iespējams, ka cilvēki, kuri paši aizņemas, domā, ka citi aizņemas luksusa precēm. Nebanku kredītos vidējā summa, ko aizņemas, ir 200 eiro, par ko luksusa preces nevar iekādāties.
Ar kredītiem problēmas rodas tiem, kuriem ir hroniski zemi ienākumi ik mēnesi. Ja kas saplīst, sabojājas, nepieciešama nauda. Šie cilvēki iegādājas zemas kvalitātes preces, kuras kalpo īsu periodu, jau pēc pāris mēnešiem lētās kurpes saplīsušas, tā situāciju raksturo psiholoģe Dace Bērziņa.
Kaitīgi kultivēt uzskatu, ka kredītu ņem tie, kuri ir nepacietīgi. Nabadzīgs ir tas, kuram visi ienākumi iztērēti ikdienas vajadzībām.
40% cilvēku mēnesī saņem līdz minimālai mēnešalgai. Dzīves līmenis ir tāds, ka nepieciešams ņemt kredītu. Bieži vienīgā izeja ir uz paplātes uzliktais ātrais kredīts.
Kredītņēmēja portrets
Andris Šuvajevs izsludināja aicinājumu publiskajā telpā tikties ar cilvēkiem, kas pieredzējuši atmaksāt kredītus. Runāt gatavi bija tie, kuri tikuši ar problēmām galā, ne tie, kuriem tās joprojām ir.
Stāsti ir ierasti, tie cilvēki nav unikāli. Ir negadījumi, kur “ātra palīdzība” finanšu jomā nepieciešama, bet pamatā ir jautājums par milzīgo nabadzību, nav uzkrājumu, nevar plānot mēnesi uz priekšu. Latvijā kopumā ir zems atalgojums un darba tirgus neregulārs.
Jānis Āboliņš akcentē, ka tikai pērn pirms Saeimas vēlēšanām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika veiktas izmaiņas, pieņemot, ka ātrajiem kredīta aizdevējiem jāizvērtē klienta iespējas atdot.
Ģimenes aspekts
Psiholoģe uzsver ģimenes nozīmi finanšu pratībā - cilvēki, kuri bērnībā nav smagi strādājuši, pagaidījuši, atlikuši vēlmes – dzīvo ilūzijās, ka visu var, visu sasniegs. Līdz ar to jaunieši aizņemas situācijā, kad varētu neaizņemties. Ģimenes, kurās bērnam vēl vislabāko, neiemāca sūri strādāt, lai nopelnītu nepieciešamo. Labu vēlot, neiemāca nepieciešamās lietas.
Ja bērns aug ģimenē, kur dzīvo “no rokas mutē”, tad tādam bērnam nav pieredzes, kā veidot uzkrājumus, plānot izdevumus. Tad veidojas vairākas psiholoģiskās sekas – mikrovide, kas bērnam ir apkārt, cilvēki no nabadzības burbuļa nevar izkļūt.
Attiecībā uz vēlmju piepildīšanu – ja cilvēks dzīvojis trūkumā, audzis vidē, kur nepietiek, kad kļūst pieaudzis, tad nekritiski cenšas piepildīt nepiepildītos sapņus.
Psiholoģe pauž, ka nevar vainot ģimeni, ja vecāki godprātīgi strādā, pelna naudu, bet nevar izdzīvot ar ienākumiem.
Finanšu pratība
Neprasme plānot finanses ir viens no iemesliem, bet tas spēj izskaidrot ko minimāli. Ja domājam par risinājumiem – tad mācīties plānot budžetu individuālā līmenī neko nedos, problēma ir jāanalizē sabiedriskā līmenī.
Pastāv uzskats, ka vainīgs ir indivīds, bet mums ir jāskatās uz valsts finanšu politiku. Šobrīd mēs turpinām vainot upurus, un, ja risinājumu meklēsim tikai izglītības sfērā, nekur netiksim – pauž Šuvajevs.
Ir jārunā par augstajām procentu likmēm, jo tās ir neiespējami atdot.
Augstās procenta likmes ir unikālas un bezprecedenta gadījums. Jebkurā citā laikā un vietā tās izraisītu vispārējas revolūcijas. Nespēja atdot parādu ir nevis ne-prasmes, bet matemātikas jautājums
Kauns
Nevienam par to nestāstīja – tā ir daļa no pozīcijas “paši vainīgi”. Cilvēki izjūt kaunu, ka ir kādam parādā. Ir emocionāls diskomforts, tāpēc kaunas. Cilvēki jūtas nepilnvērtīgi, jo uzskata, ka nevar kontrolēt savu dzīvi.
Nestāstīšana par kredītiem noved pie vēl lielākām sekām. Mums ir milzīgs procents cilvēku, kuriem ir šī problēma, bet par to nerunā sabiedriskā līmenī. Par neatmaksātajiem kredītiem nevajadzētu runāt kā par cilvēku atbildību, bet kā par sociālu problēmu.
Sievietes mūsdienu ekonomikā ir strukturāli sliktākā pozīcijā nekā vīrieši, lai gan bieži ir tās, kas vada un pārzina mājsaimniecību budžetus. Tāpēc viņas arī ir bieži spiestas aizņemties par ko nestāsta saviem dzīves partneriem, baiļu dēļ.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš aicina visus kredītņēmējus pirms kredīta ņemšanas konsultēties kredītņēmēju asociācijā vai pie kāda, kurš var palīdzēt izskaidrot noteikumus.
“Mums ir jāpārstāj normalizēt nabadzību, tā nav normāla situācija. Nepieciešams sākt veidot pilsonisku reakciju,” pauž Andris Šuvajevs.
