Dienas ziņas

ASV sola nelokāmu atbalstu Ukrainai

Dienas ziņas

Pirmie komercreisi kursē daudz retāk

Atgriešanās skolā skolēniem sarežģīta

Atgriešanās un iejušanās skolā daudziem skolēniem var nenoritēt gludi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mācības skolās šonedēļ atsākas klātienē, un daudziem skolēniem tā ir atgriešanās mācību iestādes vidē pēc ilgākas prombūtnes. Atkal iejusties var būt grūti gan psiholoģiski, gan arī tāpēc, ka attālināto mācību dēļ daudziem zināšanās ir pamatīgi robi. Kā bērniem var palīdzēt vecāki un skolotāji?

Pandēmijas dēļ pagājušajā mācību gadā bija jāmācās lielākoties attālināti, bet tagad jāatgriežas skolas vidē – atkal jāiekļaujas noteiktā dienas režīmā un ikdienā jābūt kopā ar citiem skolēniem un skolotājiem. Ne visi tam ir gatavi, prognozē psihologi.

Latvijas Universitātes profesore, psiholoģe Sandra Sebre teica: "Visi sagaida, ka būs sarežģījumi. Vismaz no skolotāju puses. Tā kā man bija iespēja ar skolotājiem mazliet arī tikties vasaras laikā, es zinu, ka viņi it īpaši sagaida, ka būs problēmas. Varbūt pat viņi sagaida vairāk problēmu, nekā to reāli būs. Jebkurā gadījumā, kā mēs zinām, vienā klasē ir bērni ar ļoti dažādām spējām, ar ļoti dažādām emociju regulācijas spējām, ar ļoti dažādām kognitīvām spējām un tamlīdzīgi, un man liekas, tas, kā viņi ieies atpakaļ skolā, ieies atpakaļ tajā rutīnā, būs ļoti atšķirīgi."

Savukārt Pusaudžu resursu centra psiholoģe Elīna Bārtule uzsvēra: "Varbūt tie, kam mājās labāk gāja, viņi spēja šajā klusumā paši pašvadītā ceļā izdarīt visu un, iespējams, jā, potenciāli varētu būt kaut kāda grupa, kam šī jezga radīs grūtības, grūtības būs vairāk ar sociālajām attiecībām, attiecību ar vienaudžiem veidošanu, iederēšanos grupā."

Grūtības rada arī zināšanu robi

Otrs iemesls, kāpēc atgriešanās skolas solā var nebūt vienkārša, – attālināto mācību laikā daudziem pasliktinājušās sekmes. Monitorējot skolas, Izglītības kvalitātes valsts dienests aprēķinājis, ka otrajā pandēmijas skartajā mācību gadā mācību satura apguve samazinājusies par 30 līdz pat 50%. Skolotājiem tomēr nevajadzētu censties ātri, ātri saraut, lai robus aizpildītu, uzsvēra dienestā.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Rolands Ozols pauda: "Sākumskolā ir jārēķinās ar to, ka pedagogam, šobrīd atgriežoties klātienē strādāt, jāatsāk no tās vietas, kur viņš pabeidza iepriekšējā gadā, un jāskatās, vai ir temati vai konkrēti bērni, kuri netiek līdzi, un tad ar viņiem jāstrādā individuāli. Ja jūs nokļūstat līdz pamatskolai, tad ir jāveic diagnostika."

Diagnostika gan nenozīmējot pārbaudes darbus – jāliek lietā iejūtīgākas metodes, uzsvēra speciālists.

Gan skolotājiem, gan vecākiem jāvēro skolēni, lai laikus pamanītu pazīmes, kas var liecināt par adaptācijas grūtībām. Tā var būt trauksme, liels nogurums un enerģijas trūkums, apetītes mazināšanās vai tieši otrādi – tās pieaugums, grūtības koncentrēties u.c. Ja kas tāds tiek novērots, galvenais ir saruna, uzsver psihologi.

Sebre sacīja: "Ir svarīgi par to runāt, ir svarīgi vecākiem runāt par emocijām, svarīgi apstiprināt, ka – jā, tas tā ir, nevajag to noliegt. Tas nekad nepalīdz – emocijas vienkārši noliegt."

Pusaudžiem, kuriem bieži vien ar vecākiem komunicēt ir grūtāk, svarīgi neliegt vienaudžu sabiedrību un, ja iespējams, ļaut aicināt draugus mājās, iesaka psihologi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti