Latvijas Jauno Ārstu asociācijas valdes loceklis, sertificēts pediatrs un bērnu kardiologs Pauls Sīlis akcentē, ka Covid-19 pandēmija izgaismoja arī jautājumu par sabiedrības veselības pratību. Latvijā tā nav augstā līmenī, skolās nav veselības mācības, kas sniedz ieskatu, kā saglabāt veselību. Jaunieši ierodas pie ārsta ar sūdzībām, ar neizpratni, kā dzīvot veselīgi.
Ir ieteicamāk veikt preventīvo darbu, ne tikai cīnīties ar sekām. Jaunieši neorientējas veselības jautājumos pietiekamā līmenī, paradumi veidojas agrīni, tos izmanto visu mūžu.
Rīgas Anniņmuižas vidusskolas direktores vietnieks un ķīmijas skolotājs Mihails Basmanovs uzskata, ka mācību saturu ir vienkārši sasaistīt ar ikdienu un veselību. Skolotāji un pieaugušie saprot, ka veselība ir arī emocijas, vides ietekme un citi jautājumi, kas kopā veido jēdzienu “veselība”.
“Skola2030” veido pieredzes konferences, kurās iepazinās arī ar skolotāju sadarbības pieredzi skolēnu veselības pratības uzlabošanā, skaidro Valsts izglītības un satura centra projekta "Skola2030" Veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas vecākā eksperte Inese Bautre: “Neuzskatu, ka tad, ja skolā būs viens mācību priekšmets, tas atrisinās visas problēmas.”
Sīlis akcentē skolēniem pieejamos informācijas avotus – ir daudz interneta resursu, bet ne visi ir ar labu satura kvalitāti. Bērniem ir daudz vērtīgāk, ja informāciju sniedz strukturēti un saņem atgriezenisko saiti.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") min, ka veselības mācības mērķis ir fokuss uz prasmēm, spēju pārnest zināšanas reālās darbībās. Veselības mācība ir integrēta dažādos mācību priekšmetos. Atgriešanās pie viena mācību priekšmeta sadrumstalos saturu. Jaunais mācību standarts ir ieviešanas procesā, tāpēc rezultāti vēl nav redzami. Izejot visu ciklu, zināšanas būs pietiekamas.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktores p.i. Jana Feldmane pauž, ka svarīga ir reālā veselības pratība, pratību nepieciešams pārbaudīt – svarīgs ir izglītības rezultāts.
Bautre piekrīt, ka katra skola var veidot iekšējo aptauju, lai noskaidrotu, ko skolēni zina, tad veidot dažādus projektus, izplānot nepieciešamo mācību saturu un formas.
Latvijas Jauno ārstu asociācija cer uz plašākām sarunām Saeimas atbildīgajā komisijā, ārsta novērojums, ka mums ir sliktas zināšanas, piemēram, par HIV izplatību, lieko svaru.
