Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomātiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts, psihiatrs Daniels Šamburskis skaidro, ka demence nav viena slimība, tā ir neirodeģeneratīvo slimību grupa. Visbiežākā ir Alcheimera slimība. Saslimšana sākas ar īslaicīgu atmiņas zudumu, kas progresē, bet katram slimniekam saslimšana attīstās citādi. Ģenētikai saslimšanā ir nozīme, bet vēl notiek pētīšana. Demencei nevar konkrēti noteikt saslimšanas iespējas, izmantojot ģenētiskos testus. Izņēmums ir frontotemporālā demence, tai ir būtiska ģenētiskā diagnostika, šī demence ir 10% no visiem demences slimniekiem.
Demence nav normāla novecošana, bet slimība, nepieciešams vērsties pie ārsta.
Pēdējie pētījumi liecina, ka bezmiegs, garastāvokļa traucējumi, depresija ir riska faktori dzīves laikā. Izmaiņas sāk notikt ķermenī ap 30–40 gadiem. Nav zināms, kāpēc tā notiek. Tuviniekiem ir nepieciešams atbalsts – psihiatrs, psihologs, ģimenes ārsts, jo psiholoģiski ir ļoti grūti, skaidroja ārsts.
Dienas aprūpes centra personām ar demenci "Žubītes" pārstāve Ramona Liepiņa ikdienā strādā ar demences pacientiem. Dienas centra pacientu vidū ir cilvēki ar augstākajām izglītībām, daži vēl nesen strādājuši, bijuši intelektuāli attīstīti. Saslimstot ir atmiņas un runas traucējumi, trūkst sociālās prasmes, pietrūkst komunicēšana ar cilvēkiem. Slimības izpausmes katram ir atšķirīgas. Centrā jaunākais klients ir vecumā pēc 40 gadiem, kura saslimšana divu gadu laikā progresējusi tik tālu, ka nepieciešams dienas aprūpes centrs.
Slimniekiem ir iespējama sociālā darbinieka palīdzība, ja ar to nepietiek, tad var izvēlēties dienas aprūpes centru palīdzību. Aprūpes centrs veic dažādas funkcijas – palīdz klientiem un arī atbalsta slimnieku tuviniekus. Centra apmeklētājiem ir brokastis, vingrošana, došanās ārā, dažādas aktivitātes, mākslas terapijas un citas nodarbības kognitīvo spēju uzturēšanai. Apmeklētāji pusdieno, atpūšas, ēd launagu, darbinieki pieskata medikamentu lietošanu. Galvenais, ka pacienti ir drošībā un piederīgie var būt mierīgi.
Ārsts akcentē, ka bieži pēc palīdzības slimniekam tuvinieki vēršas novēloti, tad vairs dienas centra palīdzība nav iespējama un nepieciešams izvēlēties pilna laika sociālās aprūpes centrus, ja tuvinieki nevar aprūpēt slimnieku.
Slimnieku ievietošana pansionātā tuviniekiem ir grūts lēmums, bieži viņiem nepieciešams atbalsts.
Jāatceras, ka piederīgo labklājība arī ir nozīmīga.
Valsts līmenī būtu jāpārskata finansējums, lai palīdzētu demences slimniekiem.
