Kristaps Feldmanis: Jūs esat Bērnu slimnīcas Funkcionālās diagnostikas dienesta vadītāja. Pastāstiet, ko ietver šis funkcionālās diagnostikas termins, jo saprotu – tā nav tikai sporta medicīna – kas ir jūsu rūpju lokā?
Baiba Norīte-Lapsiņa: Sporta medicīna mums pievienojās tikai no 2018. gada augusta, kad tika pārņemtas sporta medicīnas centra funcijas. Funkcionālā diagnostika ietver sevī ļoti daudzus funkcionālos izmeklējumus, kas tiek nodrošināti bērniem gan ambulatori, gan stacionārā, piemēram – EKG, elektroencefalogramma, ehokardioskopija, sviedru proves, elektromiogrāfija un daudzi citi izmeklējumi, kurus ārsti veic mūsu dienestā, lai palīdzētu diagnosticēt bērniem saslimšanas.
Tas, kāpēc mēs šodien esam tikušies, galvenokārt ir saistīts ar sporta medicīnu – saprotu, ka ir pasliktinājusies vispārējā bērnu veselība. Pie tā atgriezīsimies nedaudz vēlāk, bet sākumā izstāstiet – ko dara sporta ārsts, kuriem bērniem tāds jāapmeklē, un kāda tam ir nozīme?
Baiba Norīte-Lapsiņa: Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērniem, kuri nodarbojas ar sportu vai paaugstinātu fizisko aktivitāti, no 10 līdz 18 gadu vecumam pienākas valsts apmaksāta padziļināta profilaktiska medicīniskā pārbaude.
Ir grupa, kurām jau no astoņiem gadiem pienākas pārbaude – tā ir sporta vingrošana, mākslas vingrošana, daiļslidošana. Šie bērni jau no astoņu gadu vecuma var saņemt vienu reizi gadā padziļinātu profilaktisko medicīnisko pārbaudi.
Bērnam tiek veikta asins analīze, urīna analīze, viņam tiek veikti antropometrijas mērījumi – tas ir garums, svars, redze. Veic dažādus fiziskos testus, kas saucas "Eurofit", kur pārbauda lokanību, veiklību, stiepšanos, roku spēku un tā tālāk. Tad viņam tiek veikta elektrokardiogramma miera stāvoklī, pēc tam viņam tiek dota slodze – viņi griež riteni un pēc tam tiek vēlreiz veikta kardiogramma, lai pārbaudītu, kā bērna sirds izturas slodzes apstākļos.
Un, kad visi ši dati ir, bērns nonāk sporta ārsta kabinetā – ārsts jau redz gan analīzes, gan kardiogrammu, gan visu testu rezultātus. Šiem "Eurofit" testiem automātiski tiek piešķirti līmeņi – vai bērna fiziskā sagatavotība ir zemā līmenī, vidējā līmenī vai augstā līmenī.
Sporta ārsts ievāc anamnēzi – vai vecākiem ir kāda problēmas. Ja tās ir grupas, kuras ierodas, tad viņām jau iepriekš vecāki aizpilda šo anamnēzes anketu, kur viņi norāda, kas viņus uztrauc bērna veselībā. Ārsts rezultātā izdod slēdzienu, kur norāda, kāda veselības grupa bērnam tiek piešķirta un kādas intensitātes treniņus un sacensības viņš var teikt.
Mums ir filiāles Daugavpilī, Valmierā un Siguldā. Tas visiem bērniem, kuri nodarbojas ar sportu, pienākas bez maksas.
Un šeit gribu teikt – lielākā daļa sabiedrības saka, ka viss ir slikti Latvijā, tad šī noteikti ir lieta, ko vecāki nepaņem. Kas ir valsts apmaksāta, kas ir ļoti laba lieta, jo mums uz vispārējā Eiropas Savienības fona šis komplekts, ko valsts apmaksā, ir bagātīgs.
Un treneru atbildība ir, ka šie bērni iziet pārbaudes, jo viņi var startēt sacensībās tikai tad, ja viņiem ir šī pārbaude. Bet ne vienmēr treneri ir ieinteresēti un ne vienmēr vecāki ir ieinteresēti saņemt šo pakalpojumu. Par ko mēs esam izbrīnīti.
Pēdējos gados pasliktinās bērnu veselība. Mēs esam to pieredzējuši, jo, ja mums pirms gada pilnīgi veseli bērni bija 75% sportisti, tad šobrīd ir 72% sportistu.
Mēs runājam par lielu skaitu, jo pagājušajā gadā mēs pārbaudījām 12 000 sportistu. Līdz ar to vecākiem ir jābūt drošiem, ka viņu bērna veselība atļauj sportot. Otrs – es domāju, ka mēs visi gribam izvairīties no nepatīkamiem atgadījumiem kādās sporta sacensībās.
Kāda rakstura problēmas jūs galvenokārt konstatējat?
Vairumā atradne ir sirds problēmās, un otra atradne ir endokrinoloģija. Ko tas nozīmē – tas ir gan svars, gan pieaugums, gan zudums, gan arī cukura diabēts. Tā ir viena lieta, kas mums bija pārsteigums, jo bērni ne par ko nesūdzas, vecāki ne par ko nesūdzas, bet, veicot šīs parastās urīna analīzes, mēs atklājam, ka bērnam ir paaugstināts cukurs un, tālāk veicot padziļinātu atradni, mēs redzam, ka ir veselības problēmas.
Un šis trīs procentu pieaugums bērniem, kurus nevarat atzīt par pilnīgi veseliem – jums ir skaidrojums, kādēļ bērni kļūst neveselīgāki?
Es domāju, ka nevar visu novelt uz pandēmiju, bet tomēr es domāju, ka tas, ka bērni, kuri ir ļoti intensīvi trenējušies, pēkšņi vairs nedara neko, ka tas noteikti atstāja ietekmi uz bērnu veselību. Un pēc tam, atsākot treniņus tādā pašā intensitātē arī, protams, var rasties kādas veselības problēmas.
Pie jums nonāk reizi gadā jau tie, kuri sporto, bet vai ir jāpārbauda sava bērna veselība kā īpaši, pirms vispār tiek lemts par bērna sūtīšanu sportā?
Ministru kabineta noteikumos jau ir ierakstīts, ka pirms sporta uzsākšanas, pirms sporta izglītības iestādē reizi gadā līdz deviņu gadu vecumam šiem bērniem veic pārbaudes. Es ieteiktu kaut vai veikt asins analīzi, urīna analīzi vienkāršu. Un otrs – būtu labi veikt arī kardiogrammu, lai varētu redzēt, vai bērna sirds ir vesela un viņš var sportot. Bet tas ir ieteikums, jo ne visiem ģimenes ārstiem ir iespējams veikt kardiogrammas, kuras šifrē bērnu speciālisti.
Jūs iepriekš minējāt, ka kovida pandēmija, iespējams, daļēji vainīga pie šīm kardioloģiskajām un endokrinoloģiskajām saslimšanām, bet vai savās pārbaudēs jūs redzat arī tiešu kovida ietekmi bērniem, kuri šo slimību pārslimojuši?
Bērnu slimnīca veic šos pētījumus par kovida sekām un garajiem kovidiem, tad nereti mūsu sporta ārsti, ja bērnam ir pastiprināts nogurums, nespēks, bezmiegs – šīs tipiskās izpausmes, kas raksturīgas šiem garajiem kovidiem, viņi arī novirzīja šos bērnus pie mūsu pediatriem, kas nodarbojas tieši ar šo kovida seku precizēšanu.
Vai jūs kā speciāliste, aizstāvot bērnu veselību, – vai jūs varat izcelt kādu īpašu sporta veidu, kuri bērniem nebūtu tie piemērotākie?
Šis ir jautājums, par kuru mūsu sporta ārsti jau vairākus gadus ceļ trauksmi – vecāki agri vēlas bērnus sūtīt hokejā, agri sūtīt futbolā, lai viņi kļūtu agrīni par izciliem sportistiem, bet jāsaka, ka šī agrīnā specializācija var nodarīt ļaunumu bērna veselībai, jo ir daudz un dažādu pētījumu tieši sporta medicīnā par to, ka bērniem ir jābūt vispārēji fiziski sagatavotiem. Ir jāveic ne tikai hokeja spēlēšana, bet būtiski ir tas, ka viņiem ir arī fiziskā sagatavotība, lai viņiem pusaudžu vecumā būtu mazāks traumu risks vai sirds problēmu, par kurām mēs runājam, jo visā pasaulē tiek runāts, ka specializācija, ļoti specifiska specializācija notiek vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Mums jau trīsgadīgi bērni spēlē hokeja turnīros.
Tad pēc teorijas būtu vislabāk sākt ar…
Ar vispārējo fizisko sagatavotību. Mūsu daktere – sporta ārste – gatavoja rakstus tieši par agrīno specializāciju. Ar tiem var iepazīties mūsu "ekosistēmā", kas ir pieejama BKUS mājaslapā. Un viņa raksta, ka Dončičs – slavens basketbolists – ar basketbolu sācis nodarboties 12 gadu vecumā. Viņš pirms tam nodarbojies gan ar džudo, gan ar citiem sporta veidiem. Tas, ka jūsu bērns vēlāk specializēsies kādā sporta veidā, nenozīmē, ka viņš nebūs veiksmīgs sportists. Galvenais ir, lai nebūtu asimetriskie sporta veidi. Tie ir ļoti apdraudoši bērna vesleībai.
Ir pierādīts, ka mākslas vingrošana, sporta vingrošana, daiļslidošana, kuru mēs arī agrāk pārbaudām, ka tiem iesaka agrīno specializāciju, bet visiem pārējiem sporta veidiem neiesaka ļoti mērķtiecīgi iet tikai uz vienu sporta veidu.
Un cik bieži ir tā, ka atnāk bērns un jums viņam nākas pateikt, ka sports vispār vai vismaz tik aktīvā līmenī ir jāpārtrauc?
Šis ir ļoti smags jautājums. Tādu bērnu nav daudz. Tādi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gada nogrieznī. Tad mēs dodam tā saucamo "ceturto grupu". Tajā brīdī tiek veiktas konsultācijas ar speciālistiem. Tā īstenībā ir traģēdija gan bērnam, gan ģimenei, jo mainās viss, ap ko dzīve griezās, mainās visa psiholoģiskā atmosfēra, viss mainās.
Šogad plānojam uzsākt jaunu veidu, ka mēs šos bērnus stingrā speciālista uzraudzībā konsultējam, nosūtam viņus uz sporta veidu, kas viņus netraumē tālāk. Tā ir mūsu iniciatīva, kuru mēs šogad plānojam uzsākt.
Tajā brīdi, kad mums ir jāpasaka: "Nē, tu nevari vairs nodarboties ar mākslas vai sporta vingrošanu, jo tev mugura ir beigta," mēs varbūt varam viņiem piemeklēt sporta veidu, kurā viņi var nodarboties. Vai bērns izvēlēsies šo sporta veidu – tas jau ir cits jautājums, bet mēs vismaz varam norādīt viņam, kurā virzienā viņš var iet.
Kā bērni, viņu vecāki šādās situācijās reaģē?
Visgrūtāk ir tajā brīdī, ja visas ģimenes ass ir šis sporta veids. Grūtāk ir tad, ja tas ir vecāku sapnis. Pat nevis bērnu sapnis, bet vecāku sapnis, jo vecākiem ir grūtāk pieņemt. Un jāsaka, ka nereti vecāki slēpj bērnu veselības stāvokli, lai tikai varētu šo sapni piepildīt.
Tādi vecāku sapņu "augļi" jums bieži ir?
Es nemācēšu procentuāli pateikt, tas ir ļoti grūts jautājums. Bet – jā, sporta ārsti vizītēs sastopas ar šādiem faktiem.
Jūs jau sākumā minējāt, ka šīs pārbaudes mūsu valstī ir gana labas un valsts apmaksātā iespēja ļoti pilnīga. Vai, neskatoties uz to, ir vēl kas tāds, ko sistēmā varam uzlabot, lai vēl vairāk spētu laicīgi pamanīt bērnu veselības problēmas?
Ļoti grūts jautājums, jo tas komplekts, salīdzinot ar citiem, mums ir vispilnīgākais, un šo mēs varētu paņemt vēl labāk, ja vecāki būtu atbildīgāki par savu bērnu veselību un ja treneri būtu atbildīgāki, jo treneri, protams, ir ieinteresēti, lai bērni piedalās sacensībās. Un jāsaka paldies Hokeja federācijai, jo Hokeja federācijai ir nolikums, ka, ja bērns piedalās sacensībās, tad viņiem ir speciāli jāiesniedz katrai komandai, katram bērnam sporta ārsta parakstīts papīrs, ka šis bērns var piedalīties sacensībās. Citām federācijām šāda nolikuma nav. Tas ir jautājums, kāpēc citām federācijām tā nav, jo treneri vienmēr vēlēsies, lai viņa talantīgais bērns piedalās, neskatoties uz to, vai viņam ir veselības problēmas vai nav.
Es labprāt jums vēl dotu iespēju uzrunāt bērnu vecākus un trenerus tomēr būt atbildīgiem un vest mazos sportistus pārbaudīties.
Kā jau es pieminēju – pats, pats būtiskākais ir, ka mēs neviens negribam sagaidīt nelaimes gadījumus sporta laukumā. Lielus nelaimes gadījumus ar sliktām sekām.
Ir noteikti jāieklausās savā bērnā, ja bērns sūdzas par savu veselību. Ne vienmēr mums ir laiks apsēsties ar savu bērnu un parunāties, bet tas noteikti ir tā vērts.
Sekot līdzi tam, lai treneri iesniedz sarakstus un bērni var nākt par valsts naudu pārbaudīt bērnu veselību, sekot līdzi bērna vispārējai fiziskai sagatavotībai, ne tikai sasniegumiem sportā un medaļām, jo, ja tas netiek darīts pareizi, tas noteikti atsaucas uz bērna veselību.
