Virsārste uzsver, ka slimnīcas “galvenā prioritāte ir turpināt nodrošināt pilna apjoma plānveida palīdzību, akūto palīdzību visiem pacientiem, neraugoties uz to, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug.”
Ārste arī atgādina, ka septembris ir akūto respiratoro vīrusu lielākais izplatības mēnesis, kad bērni slimo ar iesnām un klepu: “Tā kā bērni gandrīz gadu viens otru nav satikuši, tad viņu imūnā sistēma drusku ir aizmirsusi, kā uz šiem vīrusiem reaģēt.”
Ārste aicina vecākus tad, ja bērns ir saslimis, palikt mājās, nekontaktēties ar citiem bērniem, dzert daudz šķidruma un vērsties pie ģimenes ārsta.
Ja raugās uz statistiku pasaulē, pieaug ar Covid-19 stacionēto bērnu skaits, bet kopumā līdz šim saslimušo skaits nav bijis ļoti liels, pat ja skaits pieaug par 50%, saslimušo skaits nebūs liels. Ārste aicina nesatraukties, mediķi ir gatavi bērniem palīdzēt.
Renāte Snipe atgādina, ka pirmais sadarbības partneris bērna saslimšanas gadījumā ir ģimenes ārsts, kurš noteiks, kā tālāk rīkoties, kāda palīdzība nepieciešama.
Ir izstrādāts klīniskā ceļa algoritms, kurš būs pieejams visiem mediķiem valstī. Tur ir konkrēti atrunāts – ar kādiem simptomiem bērns paliek reģionālajā slimnīcā, ar kādām analīzēm un simptomiem pasliktinoties bērns ir jāved uz Bērnu slimnīcu.
Ārste atgādina kolēģiem, ka ir pieejamas augsti kvalificētu kolēģu konsultācijas visu laiku, tāpat ir pieejamas attālinātas konsultācijas vecākiem. “Droši zvaniet uz zvanu centru,”aicina ārste.
Svarīgi panākt senioru vakcinācijas aptveri; ja ir kapacitāte, ir jāvakcinē bērni un jaunieši.
Saslimšana ar Covid-19 bērniem var noritēt viegli un nemanāmi, bet lielākās bažas ir par neliela skaita bērnu slimības norisi – bērns var saslimt ar multiorgānu iekaisuma sindromu, kas ir dzīvībai bīstami.
Pēc saslimšanas ar Covid-19 dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies vismaz pusei slimnieku, uzsver Renāte Snipe.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Kad rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt.
