Apzinātība nozīmē pievērst uzmanību tam, kas notiek šajā mirklī, ar nolūku un nevērtējot. Parasti saka, ka tas nozīmē “būt klātesošam”, tas ir jāvingrina,
skaidro Klusuma skolas pasniedzējs, četru bērnu tēvs Ivo Strante.
Trenējot apzinātību ilgāku periodu, cilvēkā veidojas iekšējais novērotājs – spēja novērot savas domas, savas ķermeņa sajūtas. Inese Strante piebilst, ka
pretējais apzinātībai ir “autopilots”, kad kaut ko dara neapzinoties.
Viņa arī bilst, ka nav pareizu vai nepareizu veidu, kā justies, svarīgākais ir to atklāt, apzināties, un to var darīt arī kopā ar bērniem jau no ļoti maza vecuma.
Pedagoga darbā praktizējot apzinātību, var vairot uzmanību un emocionālo inteliģenci. Ir daudz empīrisku pierādījumu, ka tā tas darbojas. Apzinātība ir laba pedagogam, lai pedagogs būtu vērīgs pret bērnu un sadarbotos ar savām emocijām.
Briseles II Eiropas skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, apzinātības skolotāja pusaužiem, kura privātpraksē strādā kā logopēde Sanita Ozoliņa, pauž, ka apzināta ēšana varētu būt saprotams veids, kā par apzinātību runāt, baudot maltīti – apskatīties ēdienu, pasmaržot, apzināties, ka daudzi strādājuši, lai ēdiens būtu, izgaršot ēdot. Kaut trīs kumosus apēst apzināti, jo ikdienā bieži ēd un skatās ekrānā vai telefonā.
