Ģimenes studija

Krīzes gadījumā skolās vajadzēs nodrošināt attālinātu mācību procesu

Ģimenes studija

Mamma Arina: Mūsu kā īpašā bērna vecāku pienākums ir atklāti runāt, kā mēs dzīvojam

Vilcānu ģimene Baldonē ar prieku pieņem izaicinājumus

Aktīvā Vilcānu ģimene no Baldones. Sportam vecākus pievērsuši bērni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vilcānu ģimene Baldonē ar prieku pieņem izaicinājumus, kopā sporto un diskutē par dzīves vērtībām. Kristīnes un Andra Vilcānu ģimenē aug trīs dēli Alfs (12), Valts (10), Fēlikss (6), un visi kopā savu ikdienas dzīvesstilu raksturo kā dinamisku.

Vilcānu mājā uzmanību piesaista milzīgais medaļu klāsts, ko dažādās sacensībās nopelnījuši visi ģimenes locekļi. Tās izvietotas “stendā”, par kuru ģimenei parūpējies Ziemassvētku vecītis. Iepriekš katrs savas medaļas glabājis savā istabā.

Izrādās, ka visvairāk medaļu ieguvis Alfs, Valts saka, ka savējās neskaita, Fēliks gan ir saskaitījis, viņam ir 36 medaļas un visvērtīgākā viņam šķiet futbola sacensībās iegūtā.

Sportiskajām aktivitātēm aktīvāk Vilcāni pievērsušies, kad puikas sākuši sportot.

“Katrs kaut ko esam darījuši plezīra līmenī, vairāk pievērsties rosināja bērni. Brauc līdzi uz sacensībām, ej uz treniņiem, cik ilgi malā stāvēsi,” atzīst Andris.

“Piemērs arī jārāda, cik ilgi sēdēsi uz dīvāna un regulēsi. Es sāku skriet, kad Fēlikss iemācījās ar riteni braukt. Viņš iemācījās braukt, bet nemācēja nokāpt, nācās skriet līdzi. Skrien, skrien, beigās saproti, baigi foršā sajūta,” atklāj Kristīne.

No skriešanas līdzi Fēliksam Kristīne ir “aizskrējusi” līdz savam pirmajam maratonam, ko noskrējusi, svinot 40. dzimšanas dienu. Treniņos viņa vidēji mēnesī noskrien ap 200 km.

“Medaļas un sacensības uztveram kā ģimenes sporta veidu, tas ir jauks veids, kā pavadīt brīvdienas; ja vēl par to iedod medaļu, kur nu vēl foršāk,” vērtē Kristīne.

Andris garās distances skrien mazāk, viņa sporta veids ir krosmintons (spēle, kas apvieno skvoša, badmintona un tenisa elementus), un tajā iesaistījis arī vidējo dēlu.

Bet ne jau tikai sportošana kopā saista Vilcānus. Vakaros, ja ir laiks, viņi kopā spēlē galda spēles, bet piektdienu vakari ir ģimenes kopīgie kino vakari pie televizora. Un tā ir arī tā reize nedēļā, kad puikām ir atļauti dažādi našķi, ko paši vēlas un kas iegādāti par savu kabatas naudu. Tad ir gan čipsi, gan kola, gan kādi saldumi.

Randiņi vecākiem

Gan ikdiena, gan brīvdienas visiem ir ļoti noslogota, tāpēc Kristīne un Andris sapratuši, ka arī pašu randiņi ir jāplāno. Parasti to, ko darīs šādā randiņā, izdomā Andris, bet ideja par to, ka arī pašiem kopīgus mirkļus vajag plānot, radusies pēc kāda izbrauciena uz kalniem, kad sapratuši, ka paši sen nekur nav bijuši divatā.

“Parasti tas ir kino, teātris, koncerts, arī vakariņas vai pusdienas,” atzīst Andris. Tā ir iespēja izrauties starp plānotājiem treniņiem.

Randiņus abi plāno ne tikai visu lielās aizņemtības dēļ, bet arī tāpēc, ka jādomā, kas pieskatīs mazāko puiku. Bet izrādās, atliek tikai vēlēties organizēt šādus kopīgus mirkļus, un atradīsies, kas pieskata bērnus.

Zināšanas citiem

Gan Kristīne, gan Andris ir brīvprātīgie MOT treneri. (MOT ir programma skolēniem dzīvotprasmes apguvei.) Viņi dodas uz skolām pie 7.-9. klašu skolēniem, lai stāstītu par uzdrīkstēšanos pateikt vienām lietām ''nē'', lai pateiktu ''jā'' lietām, kuras patīk, tā šo darbu raksturo Kristīne. Andris izvēlējies iesaistīties, jo ģimenē aug trīs puikas un gribējās būt gatavam dažādiem neērtiem viņu jautājumiem.

“MOT nodarbības paver plašāku pasauli, parāda, cik dažādi ir bērni un cik dažādi ir dzīvesstāsti. Vairāk var saprast savējos,” atzīst Kristīne.

Grāmata radusies no sarunām ar saviem bērniem

Kristīne ir arī nesen iznākušās grāmatas “52 Patiesības. Par tevi. Par mani. Par dzīvi.” viena no autorēm. Kristīne atklāj, ka grāmata radusies no tā, ka ar saviem bērniem daudz runā par visādām lietām.

“Kāpēc ir jāmācās? Mammai ir uz to jāatbild. Mūsdienu paaudze bez atbildēta ''kāpēc'' neko nedara. Man tas ļoti patīk. Sapratu, ja man ir zināšanas, kāpēc lietas notiek tā un ne savādāk, ir vērts ielikt grāmatā,” atzīst Kristīne.

Viņa arī stāsta, ka ar savu piemēru motivē puikas, jo arī paši visu laiku mācās.

“Radās salīdzinājums ar aizsalušu logu: ja gribi kaut ko redzēt, ir jāpūš virsū silta elpa, tad paveras skats. Tiklīdz pārtrauc, logs aizveras ciet. Ārā viss notiek, bet tu to neredzi.

Pasaule strauji mainās un ir jāapgūst jaunais,” atzīst Kristīne.

Vēl viņa ir pārliecināta, ka svarīgi ir ne tikai mācīties, bet likt lietā zināšanas. Tad iegūtajām zināšanām ir lielāka vērtība.

Ne tikai sportisti

Raksturojot puikas, Andris piebilst, ka nav jau Vilcāni tikai fanātiski sportotāji. Piemēram, Valts mācās arī mākslas skolā un rada brīnišķīgus darbus. Bet dzimšanas dienā tētis saņēmis zīmējumus, kur katrs puika attēlojis vilku.

Savukārt, gaidot ciemiņus, vecākais dēls Alfs ir izcepis brauniju

Sastāvdaļas: 250 g sviesta, 350 g šokolādes, 3 olas, 250 grami brūnā cukura, 100 g miltu.

Izkausē kopā sviestu ar šokolādi. Sakuļ olas un cukuru. Abas masas sajauc un iesijā miltus. Visu kārtīgi samaisa. Iesmērē cepamo formu ar eļļu un ielej tajā braunija masu. Cep 170 grādos 35 minūtes. Kad padzisis, liek ledusskapī un vēl kādu brīdi atdzesē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti