Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija” meklē atbildes uz jautājumiem, cik lielai jābūt oriģinālsatura daļai skolu zinātniski pētnieciskajos darbos, kā universitātes cīnās ar plaģiātismu studentu darbos un vai šīs problēmas rodas no špikošanas skolā?
Ētiskie uzstādījumi ģimenē, audzināšana ir pamats skolēna godīgumam, uzskata pedagogi. Špikošana skolā nav ļoti ierasta negodīguma metode, jo ir mainījušies zināšanu pārbaudes formas, mazāk ir darbu, kuros atbildes var nošpikot. Piemēram, matemātikas eksāmenā drīkst izmantot formulu lapas. Latviešu valodā lielākais vairums darbu tiek veidoti, lai redzētu, ko skolēns ir iemācījies, kā prot zināšanas pielietot.
Skolotājs Jānis Arājs uzsver, ka primāri tas ir ētikas jautājums: “Savelku špikošanu ar plaģiātismu kopā, jo to apvieno negodīgi iegūti rezultāti."
Špikošanas paradumi ar laiku mainās, arī mazinās.
“Vai nu špiko tā, ka nepamanu, vai mazāk sākuši špikot,” saka skolotājs Jānis Arājs.
Skolotājs secina, ka problēma nāk no ētikas sistēmas ģimenē un sabiedrībā. Piemēram, eksāmenu jautājumi skolām noplūst katru gadu, pārbaudes darbos bieži ir informācijas noplūde, jautājums – cik skolas par to ziņo.
Skolēnam Mariusam Bekam ir izglītības pieredze Latvijā un Vācijā. Mariuss skaidro, ka Latvijā skolēni špikerus līmē uz rokām, zem zeķubiksēm, raksta uz galda. Skolotāji ir dažādi, dažreiz par špikošanu atņem arī darbu.
Kā vienu no negodīguma formām skolēns min skolēnu neiešanu uz pārbaudes darbiem. Ja neiet uz kontroldarbu, tad kontroldarbu ir iespējams pārrakstīt konsultācijā, bet klasesbiedri, kuri rakstījuši kontroldarbu, nodod informāciju vai pat nokopē darbu.
Arī Vācijā skolēni špiko, kontroldarbiem ir liels apjoms, apmēram četras stundas raksta, tad drīkst ņemt līdzi ēdienu un dzērienu, uz tā iepakojuma daudz var sarakstīt.
Špikot var tā, ka kontroldarbā klusu pajautā klasesbiedram, bet daudzi tikai gatavojas špikošanai, nemaz nemācās, novērojis Mariuss.
Mūžsena patiesība – pats rakstot špikeri ko nedaudz iemācās. Skolās arī praktizē oficiālās špikošanas minūtes - pēc darba pabeigšanas drīkst minūti vai divas apskatīties pierakstos vai grāmatās.
Rīgas 2. ģimnāzijas vēstures skolotājs Jānis Arājs skaidro, ka skolā ir izstrādāts dokuments par atbildību negodīgas rīcības gadījumā, tas saistīts ar starptautisko bakalauru programmu.
Sākumā noteikumi tika attiecināti tikai uz starptautisko bakalauru programmu, to prasīja noteikumi, vēlāk tos attiecināja uz visiem skolēniem.
Par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem no skolas var atskaitīt tikai bakalaura programmas skolēnus. Ir skolā gadījumi, kad izslēdz no skolas akadēmiskā godīguma pārkāpšanas gadījumā.
Sodu sistēma nav primārais līdzeklis, kas maina sistēmu, tas ir galējais līdzeklis. Galvenais, kas jāmāca – ka, negodīgi rīkojoties, skolēns apkrāpj sevi.
Godīguma vides veicināšana ir komplekss risinājums:
- Radīt izpratni, kas ir pieļaujams, kas nav, to mācīt sāk ģimene un sabiedrība.
- Vide – ir iespējams vai nav špikot un izmantot darbu atkārtoti.
- Apkārtējo attieksme.
- Darba formāts un saturs nosaka to, kas iespējams, kas ne plaģiātismā.
- Seku apzināšanās – kādas būs sekas, sankcijas, kas brīdina cilvēku.
- Tehnoloģiju izmantošana, pārbaudot darbus.
Ir gadījumi, kad skolotājs nevar pierādīt autorību, bet, zinot skolēna spējas, saprot, ka darbs ir labāks par skolēna zināšanu līmeni. Arī vecāki mēdz saviem bērniem palīdzēt, tad skolotājam jācenšas rast taisnību situācijā.
