Robežsardzē atgādina, ka, dodoties ārvalstu ceļojumā ar nepilngadīgu bērnu, līdzi jābūt bērna pasei vai identifikācijas kartei, savukārt vecākiem līdzi ir jābūt dokumentam, kas apliecina, ka viņi ir bērna vecāki.
Tā var būt gan kāda no vecāku pasēm, kurā ierakstīts bērna vārds un uzvārds, gan bērna dzimšanas apliecība. Citi nosacījumi ir tad, ja atvase dodas ceļojumā bez vecākiem, piemēram, skolas ekskursijā. “Rīta panorāmas” sastapto bērnu zināšanas par dokumentiem, kas jāņem līdzi ceļojot, ir dažādas. Diemžēl arī bērnu vecāku zināšanas saistībā ar bērnu ceļošanu mēdz būt nepilnīgas.
Ja nepilngadīgais dodas uz ārvalstīm bez vecāku klātbūtnes, tad līdzi jābūt notariāli apstiprinātai pilnvarai, jo valsts uzdevums ir nodrošināt, lai bērns bez vecāku ziņas netiktu nelikumīgi izvests. Ir iespējams sagatavot vairāku veidu pilnvaras.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece skaidro, ka nepilngadīgie bērni var braukt citu personu pavadībā. Tad vismaz vienam no vecākiem būtu jāvēršas pie zvērināta notāra un jālūdz sagatavot pilnvara, uz kuras pamata cita persona varēs pavadīt nepilngadīgo šķērsojot valsts ārējo robežu.
Ceļojot Šengenas zonā, šāda pilnvara nav obligāta. Ja bērns regulāri dodas ceļojumus ārpus Eiropas vienotās telpas, iespējams sagatavot vēl viena veida pilnvaru. To gan būtu vēlams pēc ceļojuma beigām no bērna atprasīt, lai viņš neiedomājas robežu šķērsot bez vecāku ziņas.
“Bērniņam sasniedzot septiņu gadu vecumu, viens no bērna vecākiem var vērsties pie notāra un lūgt sagatavot piekrišanu tam, ka nepilngadīgais šķērso valsts robežu patstāvīgi, “skaidro Sandra Stīpniece.
Jāņem gan vērā, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem var būt savi noteikumi, piemēram, kuģošanas kompānijas bērnam bez pavadošās personas var atteikt uzkāpšanu uz kuģa, tādēļ nevajadzētu paļauties tikai uz Latvijas likumdošanu. Pirms ceļojuma ieteicams arī pārliecināties, vai valsts, uz kuru vai caur kuru plānots doties, nav noteikusi kādas papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu, piemēram, prasības par dokumenta valodu jeb tulkojumu.
Vidēji mēnesī tiek konstatēti 7-8 gadījumi, kad liedz izceļošanu no valsts, jo nepilngadīgam Latvijas pilsonim nav pilnvaras. 2016. gadā ir konstatēti 107 gadījumi, šobrīd piecos mēnešos 34.
