Rīgas 49. pirmsskolas sešgadniekiem ir agrās rīta pastaigas, kur var darīt dažādas bērnu interesējošas darbības. Pedagogs sagaida bērnus ārā, kur bērni uzturas no pulksten 7 rītā līdz 9.15, kad jādodas uz brokastīm. Bērnudārzā realizē arī projektu “Visu dienu teltī”, kad bērni dzīvo, ietur maltītes un guļ diendusu teltī, ar pieredzi dalās iestādes vadītāja Vineta Jonīte.
Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja Kadrija Beirote uzsver, ka sākumskolas pedagoga priekšrocība ir tā, ka skolotājs, kurš sākumskolā māca vairākus priekšmetus, var pats izvēlēties, kā mācīt un integrēt mācību saturu. Mācību procesā āra nodarbībām tiek sagatavotas darba lapas ar uzdevumiem, uzdevumi ir integrēti no dažādiem mācību priekšmetiem.
Pērn katru mēnesi klase devās mācību ekskursijā. Ar klasi tagad dodas trijās ekskursijās ik pa diviem mēnešiem. Šādas aktivitātes ir arī atkarīgas no klases skolēniem, viņu prasmēm, iemaņām un uzvedības.
Preiļu Brīvās skolas direktore Ilona Indriksone iepazīstina ar savas skolas pieredzi: “Skola definējusi, ka būtiski ir kopā ar bērniem iet ārā. Skola šobrīd ir līdz 6. klasei. Pirmsskola dodas uz parku, kur ir labs lauks pētniecībai. Ir arī speciāls meža laukums, kur brauc katru nedēļu.”
Āra nodarbības ir viss, kas ārpus klases telpām, tai skaitā arī iknedēļas gājiens uz bibliotēku. Svaigs gaiss, kustība, veselīgs ēdiens ir nozīmīgi bērniem. “Sēne grāmatā vai sēne mežā ir divas dažādas sajūtas un priekšstats,” pauž Ilona Indriksone. Bērniem kustība un laiks dabā ir ļoti organiski, pedagogi pat var neorganizēt nodarbības, bērni atradīs, ko darīt un pētīt.
Āra nodarbībām atslēgas vārds ir “apģērbs”, tas vecākiem jāsagādā. Lietus traucē pieaugušajiem, ne bērniem.
Ir dažādi vecāki – kuri grib, lai vecāki ved bērnus ārā, un tie, kuri to nevēlas. Kadrija Beirote ir piedzīvojusi, ka skolotāji, nevēloties konfliktus ar vecākiem, āra nodarbības neorganizē.
Beirote uzsver, ka pedagogam nav jāizdabā vecāku vēlmēm.
Jonīte problēmu saskata faktā, ka vecāki paši šādu pedagoģiju nav piedzīvojuši, “vienmēr būs vecāki, kuri iebildīs. Vecākiem bieži tāpat kā bērniem ir nepieciešami paskaidrojumi.” Grūti mainīt ierasto skatījumu uz notiekošo, vecāki mēdz prasīt, lai iemāca rakstīt un rēķināt.
Jautāta, vai pedagogi vairāk dosies ar skolēniem kopā dabā jaunās kompetencēs balstītā mācību satura ietvaros, Kadrija Beirote atbildēja: “Pedagogi, kuri to gribēja darīt, jau sen to dara, izglītības pārmaiņu laiks nenodrošina to, ka bērni vairāk dosies dabā kopā ar pedagogiem.”
