4. studija

4.studijas viesis - pusaudžu psihoterapijas speciālists NILS KONSTANTINOVS

4. studija

Ceturtā studija

Kā mācīties attālināti, ja interneta pārklājums «klibo»?

«4.studija»: Slikts interneta pārklājums skolēniem apgrūtina attālinātu mācīšanos

Laikā, kad visā Latvijā ļaudis tiek aicināti strādāt attālināti, ja vien tas ir iespējams, kā arī bērniem jāmācās mājas apstākļos, atklājusies problēma – ne visur valsts teritorijā darbojas mobilais internets. Raidījumā „4. studija” speciālisti atzīst, ka šī situācija rada diskomfortu, bet risinājumu var gaidīt pēc krīzes situācijas atrisinājuma.

Laikā, kad cilvēkiem ir jāstrādā attālināti un arī bērniem jāmācās, Latvijā ir vietas, kur nav interneta un ir ļoti slikti mobilie sakari. Un tas viss – 21. gadsimtā, pauž žurnāliste Inese Supe.

Raidījuma skatītāja Gundega Vētra uztraukusies par mobilo sakaru un interneta kvalitāti: „Bērniem ir jāmācās attālināti, un vairāki vienlaikus mācās, tad tie interneta sakari vienkārši izgaist. Mēs te pārejam uz mobilajiem internetiem. Viens ir pieslēgts pie mājas, un, ja mēs izkustamies no vietas un nejauši pieslēdzamies pie mājas interneta, tad cilvēkam nojūk visas mācības. Vai, piemēram, e-klasi viņi nevar atvērt ļoti ilgstoši. Ir bijuši gadījumi, kad kontroldarbs pusē paliek tāpēc, ka pēkšņi atvienojas vai kāds cits ir pieslēdzies, jo nekontrolē, kurš kurā mirklī ir pieslēdzies. Ja kāds piezvana, internets automātiski pazūd. Ja vajag piezvanīt, LMT internets ir katastrofāls, nav iespējams. Es savā telefonā dzirdu no pusvārda.”

Ģimene gluži vai apbruņojusies ar dažādu mobilo sakaru tīklu pieslēgumiem pavisam vienkārša iemesla dēļ – nav zināms, kuram operatoram konkrētajā dienā signāls būs spēcīgāks. Gundega smej - bērni mobilo sakaru zonu atraduši pat skapī, tikai dziļāk jāiebāž roka.

„Tad, kad brauca vēl ciemiņi, tad skraida pa pagalmu un meklē to vietu, kurā varētu runāt,  izmantojot ''LMT''. Mums te visapkārt dzīvo cilvēki tādi bagāti... Viņiem ir vairāki pieslēgumi, jo nevar zināt, no kuras puses vējš pūtīs. Viens tornis uz vienu pusi ir pieci kilometri, otrs - trīs kilometri; ir gan ''Bitei'', gan ''LMT'', gan ''Tele 2'' torņi, bet kaut kā nevelk,” situāciju raksturo Gundega.

Gundega pārdzīvo, jo bērni nereti nespēj skolotājiem nosūtīt mājasdarbus nekvalitatīvā un mazjaudīgā interneta savienojuma dēļ. Arī pašai neizdodas apmaksāt rēķinus, tie paliek pusceļā, tā arī nesasniedzot adresātu.

Patlaban tieši interneta kvalitāte ir tā, kas ietekmē bērnu iespēju mācīties, tātad - arī sekmes. To lieliski saprot arī Izglītības ministrija, tomēr datu – cik bērniem šī iemesla dēļ nav iespējas mācīties, viņu rīcībā nav. Ministrija vien aicinājusi skolas izplānot mācīšanās grafiku tā, lai vienlaicīgi internetu neizmantotu visi Latvijas skolēni. Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulāri mēra mobilo tīklu un arī interneta kvalitāti, tiesa gan... ne visā Latvijas teritorijā.

SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs atzīst, ka mobilā tīkla pārklājums ne visās vietās ir pilnībā pieejams un „tas ir atkarīgs no tā, kur ir izvietotas bāzes stacijas, tas ir atkarīgs no mobilo operatoru investīcijām, faktiski, paši operatori plāno šo tīkla pieejamību. Pienākums nodrošināt pilnīgi visām teritorijām - šāda pienākuma šobrīd nav. Tā ka ir iespējamas vietas, kur nav pieejams mobilais internets.”

Pakalpojumu regulators pērn kopumā veicis interneta kvalitātes mērījumus vairāk nekā 1000 dažādās, pārsvarā - apdzīvotās vietās Latvijā. Secinājums: katra operatora tīklā pieejamais 4G pārklājums ir 93% līdz pat 99%. Jāatzīst, interneta kvalitāte uzlabojas, un arvien mazāk ir apdzīvotu vietu, kur šis pakalpojums nav pieejams. Tomēr - tādas vēl ir, un tajās arī dzīvo bērni, kuru izglītībai šobrīd internets ir ļoti nepieciešams.

„Jā, šī problēma ir saasinājusies tieši šobrīd, šeit, šajā situācijā, kad vēl vairāk ir pieprasīts mobilais internets nekā jebkad agrāk. Un, protams, tajās vietās, kur šis internets nav pieejams, ir aktuāli, ko darīt šajā brīdī, kad nav šī interneta pieslēguma. Tas, ko lietotājs var darīt - jo atbilstoši līgumam, operatoram ir jānodrošina -, ir jājautā operatoram. Un, ja šis interneta pakalpojums nav pieejams kvalitatīvs, operatoram ir pienākums sniegt kompensāciju, protams, ir iespēja arī lauzt līgumu šajā gadījumā, ja nav nodrošināts interneta pakalpojums, tikai šādā gadījumā interneta nebūs vispār, bet kompensāciju lietotājs var prasīt,” pauž Elmārs Lipenbergs.

Vienlaikus lietotājam ir iespēja vērsties arī SPRK ar iesniegumu, izklāstot radušos situāciju. Standarta apstākļos speciālisti veic pārbaudi, dodoties uz konkrēto dzīvesvietu un veicot interneta mērījumus, tomēr šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, kad jāievēro distancēšanās, regulatora darbinieki šādus izbraukumus neveic.

„Šajā ārkārtas situācijā, kad vajadzīgs internets mācībām, darbam un tieši tad, kad visvairāk vajadzīgs, nestrādā, tas varbūt rada diskomfortu, bet, cerams, ka šī situācija atrisināsies un, cerams, ka pēc šiem notikumiem varbūt tiks arī dažādas citas aktivitātes izvērtētas, kas uzlabos turpmāk interneta kvalitāti un pieejamību,” cer Elmārs Lipenbergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti