Ja skolas ir slēgtas un skolēni mācās attālināti, tad bērnudārza bērnus neviens attālināti pieskatīt nevar. Ja vecākiem šāda iespēja ir - pašvaldības bērnudārzu audzēkņu vecākiem un pedagogiem galva nesāp. Vecākiem par dārziņu jāmaksā nav, bet audzinātājiem alga ir tāpat. Citādāk ir privāto bērnu dārzu audzēkņu vecākiem un darbiniekiem. Tieši tāpat katru jaunu ārkārtas situācijas mēnesi arvien bažīgāk sagaida interešu izglītības pedagogi un sporta treneri.
Izraksti no „Facebook”:
- Vairāku sociālo tīklu forumos vecāki, kam bērni apmeklē privātos bērnudārzus, ir sašutuši. Lai arī tiek ievērots aicinājums bērnus pēc iespējas uz bērnudārzu nevest, maksa par bērnudārzu tomēr tiek iekasēta.
- Bērns bērnudārza gaitas uzsāka 10.03. Apmeklēja divas dienas. Priekšapmaksa 260 eiro. Tagad bērnudārzs ir aizvērts. Jāmaksā tāpat. Bet man uz darbu jāiet. Jāņem aukle par 40 eiro dienā. Atradu citu dārziņu, zvanu, lai lauztu līgumu, bet tur saka, ka parāds par aprīli 220 eiro, bet līgumsods par tā laušanu 270 eiro…
- Bērns ārkārtas situācijas dēļ dārziņu neapmeklē. Vadītājai lūdzu pārskatīt mēneša maksu, lai nebūtu bērns jāizņem no dārziņa pavisam. Bet saņēmu atteikumu, jo bērnudārzs ir vaļā un varu bērnu vest.
- Būtu interesanti uzzināt, kā ir ar dīkstāves pabalstiem privātajos bērnudārzos? Vienu zinu, kur šobrīd ir 3 bērni un pabalstu nedod. Vecāki katru dienu lauž līgumus. Ko darīt audzinātājām?
Kā raidījums „4. studija” noskaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, galvaspilsētas privātie bērnudārzi saņem līdzfinansējumu no pašvaldības - 250 eiro un 61 centu mēnesī par bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem, bet par piecu līdz sešu gadu veciem bērniem - 188 eiro un 71 centu.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde raksturo situāciju: „Rīgas pašvaldība šinī situācijā naudu izmaksā pilnā apmērā arī par bērniem, kuri skaitās privātās izglītības iestādes audzēkņi, bet šobrīd viņiem ir iespēja būt mājās kopā ar vecākiem un iestādi neapmeklēt. Vienalga šis finansējums tiek izmaksāts pilnā apmērā. Iestāde saņem tā, it kā bērns būtu ikdienā bērnudārzā.”
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa atzīst – krīze ļoti labi izgaismo vājās vietas līdzfinansēšanas sistēmā. Jo pašvaldību piešķirtie līdzekļi nenosedz tos izdevumus, kas ir privātajiem bērnudārziem, bet pašvaldības dārziņiem tādu nav.
„Viens piemērs - tā ir telpu noma, ar ko saskaras gandrīz visi privātie bērnudārzi. (..) Šis vecāku maksājums ir tā daļa, ko, ja mājas saimnieks iestādei piešķir šo atlaidi, tad to automātiski var iedot vecākam.
Konflikts veidojas tajā situācijā, ka vecākiem nav bijusi brīva izvēles iespēja starp pirmsskolas iestādēm.
Skaidri redzams, ka ar bērnudārzu pieejamību valstī joprojām ir ļoti lielas problēmas. Un krīze būtu jāizmanto tādā ziņā, ka pēc krīzes veikli jāmeklē risinājums, lai finansējums visiem bērniem ir vienāds,” situāciju skaidro Daina Kājiņa.
Savukārt par Privāto pirmsskolu biedrības 42 biedriem tās vadītāja ir pilnīgi pārliecināta – visi dārziņi ir gatavi nākt pretī saviem klientiem, proti, bērnu vecākiem, lai sadalītu šā brīža uzlikto smagumu līdzīgi.
„Šīs atlaides tiek piešķirtas. Vai nu tas ir kāds kopīgs lēmums par kādu fiksētu summu, vai tas ir lēmums par katram individuālu situācijas risināšanu, bet visas pirmsskolas izglītības iestādes ir saprotošas, ka šī krīze ir jāpārvar kopīgi, jo mēs visi gribam turpināt darbu arī pēc krīzes.
Vecākus es noteikti aicinātu vērsties katram pie savas izglītības iestādes vadītāja, un esmu pārliecināta, ka atradīs risinājumu, lai kopīgi šo laiku varētu pārdzīvot,” aicina Daina Kājiņa.
Kamēr uz bērnudārzu tiek vesti 10 līdz 12% no visa audzēkņu skaita, Dainas vadītajā privātajā pirmsskolas izglītības iestādē rīkojušies līdzīgi kā citi kolēģi – vairāki audzinātāji devušies atvaļinājumā, kā arī pieteikušies dīkstāves atbalstam, ko, starp citu, ne visos gadījumos izmaksā. Arī privātajos dārziņos katru dienu tiekot atgādināts, ka bērni jāved uz bērnudārzu tikai tad, ja vecākiem nav citu iespēju.
Pavisam ir apstājies bērnu iemīļoto interešu izglītības pulciņu un sporta treniņu darbs.
Šajā jomā lielākoties skolotāju un treneru algas ir atkarīgas no bērnu vecāku maksājumiem. Tātad vecāku brīva izvēle - atbalstīt krīzes situācijā skolotājus un trenerus vai ne. Viens no sporta veidiem, kas no vecākiem ikdienā prasa gana daudz izdevumu, ir hokejs.
Vecāku padomes priekšsēdētāja Anda Masaļska uzsver, ka situācija ir ļoti dažāda. Ir klubi, kur šis viss process tiek nodrošināts un treneri aktīvi iesaistās visos procesos. Lielākoties visi treneri cenšas darīt to, ko šajā situācijā var darīt. Līdz ar to arī vecāki, kuru bērniem visi treniņprocesi tiek nodrošināti, ir gatavi maksimāli dot šo finansiālo atbalstu.
Bērnu hokeja treneris Jēkabs Rēdlihs tā sauktās “sausās “nodarbības, kam nav nepieciešams ledus un slidas, saviem puikām vadot tiešsaistē jeb onlainā. Bijušais Latvijas hokeja izlases spēlētājs apgalvo – situācija nav tikai melna vai balta.
HK “Tukums/Ozolnieki juniors” treneris Jēkabs Rēdlihs skaidro situāciju: „Pašvaldība atbalsta, bet arī pašvaldībai naudiņas nav, līdz ar to nav jau īsti ko izmaksāt. Tāpēc mēs cenšamies ieinteresēt vecākus pašus privāti ar to, ka mēs mēģinām veidot treniņus onlainā. Līdz ar to, ja jaunietis nodarbināts, tad kaut kādā veidā, varbūt ne pilnu samaksu, jo ledus izmaksas nav vajadzības nosegt. Vismaz kaut kādā veidā daļēji treneru algas tiek segtas.”
Lai arī zinot, ka daudziem vecākiem finansiālā situācija nebūs vairs tāda, kā pirms vīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas, Jēkabs atļaujas būt optimistisks: „Protams, būs kaut kāds procents, kas atbirs. Tas ir viennozīmīgi, par to nav šaubu. Bet tajā pašā laikā, kā jau ir runāts – bija krīze pirms tam, lielas krīzes bijušas finansiālajā situācijā. Tāpat cilvēki ir nākuši, trenējušies, jo gribas izkustēties. Bērniem gribas darīt to, kas sirsniņai ir mīļš un tuvs.”
Savukārt vecāki ir gatavi un ļoti cer, ka hokeja sezona, kas parasti atsākas augustā, pēc piespiedu brīvdienām varētu startēt 1. jūlijā.
