Divas reizes sliktāki rādītāji, nekā vidēji Eiropā
1. decembris ir Pasaules AIDS diena, kurā īpaša uzmanība tiek vērsta uz aizvien augsto HIV izplatību jaunu cilvēku vidū.
Slimību profilakses un kontroles centra veselības veicināšanas koordinatore, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Laura Maļina norādīja, ka Latvijā ar HIV inficējas biežāk, nekā vidēji Eiropā.
"Latvijā vispār pirmais HIV reģistrētais gadījums ir 1987. gadā. No tā brīža ir reģistrēti 8850 cilvēki, kuriem ir HIV infekcija. Principā pavisam drīz tiks sasniegta deviņu tūkstošu atzīme, kas ir diezgan liels kopējais absolūtais skaitlis. Taču kopš 2015. gada ir vērojama tendence jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaitam Latvijā samazināties," norādīja Maļina.
Pagājušajā gadā atklāti 188 jauni HIV infekcijas gadījumi. Vienlaikus, analizējot to, kā izskatāmies uz citu valstu fona, situācija vairs neizskatās tik pozitīva, jo jaunatklāto gadījumu skaits samazinās arī citviet – nereti straujāk.
Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs (ECDC) ziņojumā par HIV un AIDS izplatību Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā Latviju 2022. gadā ierindoja ceturtajā vietā. Pirmajā vietā ir Kipra, otrajā - Igaunija, trešajā – Īrija.
"Principā ar to vēl viss nebeidzas, jo Latvijas rādītājs, kas ir 12,2 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, vairāk nekā divas reizes pārsniedz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidējo rādītāju," atzina Maļina.
Dati ir tikai aisberga redzamā daļa
2023. gadā aptuveni 10% cilvēku, kuriem tika diagnosticēta HIV infekcija, ir vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.
"Tāpat jāņem vērā, ka joprojām Latvijā ir arī vertikālās transmisijas gadījumi, kad infekcija tiek nodota no mātes bērnam vai nu grūtniecības laikā, vai zīdīšanas laikā, un attiecīgi inficējas cilvēki arī pirms šī 18 gadu vecuma," atzina Maļina.
Vienlaikus SPKC pārstāve uzsvēra, ka šie dati ir tikai aisberga redzamā daļa.
"Viens no trīs cilvēkiem, kuriem ir HIV infekcija, nezina par to, ka viņš ir inficējies. Tas nozīmē, ka cilvēks neveic testu un nenoskaidro savu HIV statusu principā," norādīja Maļina.
Nereti gados jaunie cilvēki, kas inficējušies, ilgstoši tā arī neuzzina, ka ir HIV pozitīvi, inficē atkal citus un neuzsāk ārstēšanos. Tiek lēsts, ka aptuveni 2,7 tūkstoši cilvēku Latvijā varētu būt inficēti, pašiem par to nezinot.
Trūkst zināšanu un izpratnes
Biedrības "DIA+LOGS" valdes locekle Agita Sēja stāstīja, ka biedrība dodas uz skolām ar nodarbībām par ar asinīm nododamām infekcijām, tajā skaitā ar HIV, un tajās atklājas, cik maz patiesībā informēti ir skolēni.
"Kad es jautāju jauniešiem, nu kuri tad ir tie cilvēki, kuri visbiežāk inficējas, joprojām viņi atbild, ka visbiežāk inficējas narkotiku lietotāji un cilvēki, kuriem ir daudz seksuālo partneru. Kad es jautāju, vai tas attiecas uz jums, viņi, protams, saka, ka nē, nē, uz mums tas neattiecas, jo mēs jau tādi neesam.
Man liekas, ka šī ir tāda ļoti liela problēma, ka cilvēkiem liekas, ka HIV ir kaut kur citur, ne manu draugu lokā, un tas uz mani neattiecas," pauda Sēja.
Līdz ar to jaunieši HIV testus neveic un nemaz nezina savu statusu.
"Tas mūsu novērojums ir tāds, ka jauniešiem ir labas teorētiskās zināšanas, viņi var izstāstīt teorētiski, kā var inficēties, viņi to zina, bet viņiem trūkst tādas praktiskas pieejas, piemēram, vai pārtrauktajā dzimumaktā var inficēties vai nevar. Viņi acīmredzot skolā šos jautājumus neskar kopā ar skolotājiem, bet mūsu nodarbībās mēs varam runāt tieši par tādiem praktiskiem jautājumiem, kā tas dzīvē notiek," norādīja Sēja.
Viņasprāt, tas ir vēl viens trūkumus: pat tad, ja jauniešiem ir zināšanas, nav izpratnes, kā tas praktiski notiek dzīvē.
Biedrības "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks atgādināja, ka HIV infekcijai ir trīs pārneses ceļi: seksuālais, vertikālais (no mātes bērnam) un asins ceļš, kas faktiski vairāk raksturīgs intravenozo narkotiku lietotājiem, jo Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad HIV pārnese notiktu asins pārliešanas ceļā.
"Vertikālā transmisija mums arī ir nepiedodami augsta pie pieejamās terapijas grūtniecēm. Ja mums pērnajā gadā bija aptuveni 32, ja nemaldos, dzemdības HIV pozitīvajām sievietēm, tad jaunatklātie trīs gadījumi ir nepiedodami liels procents," pauda Veiķenieks.
Jaunieši neapzinās, ka HIV var būt viņu vidū
Latvijas Medicīnas studentu asociācijas prezidente Undīne Beatrise Kauliņa piekrita, ka jaunieši nav pietiekami zinoši un informēti šajā jomā.
"Izglītības jomā es vispār teiktu, ka jaunieši nav ieinteresēti un nav zinoši, jo mēs zinām kā topošie ārsti, kā biedrību pārstāvji, kā SPKC, ka ir trīs pārneses veidi, tomēr daudzi jaunieši domā, ka tas tikpat labi notiek sviedru ceļā un tamlīdzīgi," pauda Kauliņa.
Turklāt jaunieši nav informēti ne tikai par pārneses veidiem, bet arī par to, ka HIV var dzīvot viņu starpā. Piemēram, ka ar HIV var inficēties ne tikai tas, kurš lieto narkotikas, bet arī tas, kuriem ir tikai viens seksuālais partneris, kurš nezina savu HIV statusu.
Latvijas Medicīnas studentu asociācijas darbības virziena "Seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesības" pārstāve, HIV un AIDS projekta "SCORA" vadītāja Sofija Liskova piebilda, ka nereti jaunieši tiešām uzskata, ka HIV ir kaut kas tāls, kas viņus neskars.
"Tāpēc varbūt par to daudzi neaizdomājas. Kā arī, neskatoties uz to, cik daudz šobrīd arī sociālajos tīklos un internetā ir kampaņu, kuras ziņo par to, kā var izplatīties HIV, kā var inficēties, kādas ir diagnostikas un ārstēšanās iespējas, to parasti atstāj otrajā plānā, jo visiem jau pašlaik vienmēr ir kādas citas problēmas vai citi aktuālāki jautājumi," norādīja Liskova.
Svarīgi zināt
Veiķenieks uzsvēra, ka pats svarīgākais HIV sakarā ir zināt savu statusu – zināt reālo situāciju, kāda tā ir, un neizlikties, ka tā ir labāka, nekā mēs domājam.
"Svarīgi ir zināt, jo tikai tad mēs varam spert tos nākamos soļus. Tādēļ mēs aicinām laikus noskaidrot savu HIV statusu un vērsties ārstniecības iestādēs, un saprast, ka slimība nav izārstējama, bet slimība ir ārstējama jebšu vadāma mūžilgi – cilvēks var nodzīvot pietiekami labā dzīves kvalitātē savu atlikušo dzīvi. Ja tas ir jauns cilvēks, arī radīt veselus pēcnācējus, ja ievēro visas ārstu rekomendācijas," uzsvēra Veiķenieks.
Tas ir galvenais nevalstisko organizāciju un citu biedrību mērķis – aicināt sabiedrību uz to, ka ir svarīgi zināt, kāds ir mans HIV statuss. Līdz ar to Latvijā pastāv daudz iespēju, kā bez maksas un anonīmi veikt HIV infekcijas testus. Vienlaikus regulāri, reizi gadā, testus veic vien ārkārtīgi neliela daļa iedzīvotāju, atzina Maļina.
