Pēdējā pusgada laikā, sākot jau ar agru rudeni, bērni ļoti daudz slimo. Sociālajos tīklos izcēlušās dusmīgas diskusijas par to, ka daudzi vecāki bērnus ved ar "puņķiem un klepu" uz bērnudārzu, tādā veidā aplipinot pārējos, arī tos, kas nupat ir izveseļojušies. Cita mamma ir sašutumā par to, ka pēc pandēmijas pat neliela ieklepošanās bērnudārza garderobē uzreiz apkārtējos raisot agresiju. Turklāt pirmskolas izglītības iestādēs pēc kovida plosīšanās uz mazākajiem simptomiem raugās stingrāk un neļauj bērnus vest uz bērnudārzu. Savukārt māmiņas, kuras dzīvo citās valstīs, stāsta, ka tur bērnam klepus un iesnas nav šķērslis dārziņa apmeklējumam.
Arī raidījums "4. studija" māmiņu interešu grupā soctīklos uzsāka diskusiju: vai bērni ar saaukstēšanās simptomiem būtu jāved uz bērnudārzu? Atsaucība bija milzīga.
Uz jautājumu, vai bērns ar nelielām iesnām un klepu drīkst apmeklēt bērnudārzu, atbildes krasi atšķiras – no "riebjas tie vecāki, kas neapdomīgi ved slimus bērnus uz bērnudārzu, no kategoriski "pret"" līdz "es esmu par vieglu saaukstēšanos un bērnudārza apmeklēšanu".
Kā stāsta Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), rekomendācijas nav mainījušās arī kopš laikiem pirms kovida pandēmijas, kad tika uzrunāti gan vecāki, gan pedagogi, gan izglītības iestādes.
SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja skaidroja, ka
"rekomendācijas ir palikušas nemainīgas Ja ir simptomi – nedodas bērns uz bērnudārzu un nedodas uz skolu. Un, ja vecākam ir simptomi, paliek mājās un nedodas uz darbu."
Reizē rūpes par sava bērna veselību, kā arī uztraukums par kārtējo darba nespējas lapu, kas jāatver šķietami nelielas saaukstēšanās dēļ. Bērnudārza vecuma bērna mamma – mūsu kolēģe žurnāliste Inese Supe – tieši šādu emociju kokteili visai bieži izjūt uz savas ādas.
"Cilvēkiem ir jāstrādā, un kur tad tu to bērniņu liksi? Jo ne visiem ir vecmāmiņas un ne visi var paņemt slimības lapu, lai ar to bērnu atrastos mājās. Mums bija kovida laikā situācija, ka vienā ģimenē bija kovids diezgan smagā veidā un viņiem bija grūti pieskatīt bērniņu, viņi to bērniņu atveda uz mūsu bērnudārzu un mums aizgāja divas grupas karantīnā toreiz," skaidroja mamma.
Turklāt, ja vecāku darba tiesiskās attiecības neparedz apmaksātu slimības lapu, tad saasinātā reakcija, ja kāda cita mamma ir atvedusi uz dārziņu puņķainu bērnu, lai dzīvojas kopā ar tavu veselo, ir ļoti saprotama.
"Man pašai tikko mēneša laikā bērns piecas dienas bija bērnudārzā. Sākumā bijām izslimojuši gripu. Imūnsistēma bija slikta. Pēc tam mans bērns pagāja bērnudārzā trīs dienas un atsākās klepus, iesnas. Es cenšos viņu nelaist tad, kad viņa slikti jūtas. Tad man bērniņš izveseļojās, pagāja divas dienas, šķiet, un rota vīruss mums sākās," skaidroja Inese Supe.
Armanda ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Somiju pirms diviem gadiem, kad viņas bērnam bija divarpus gadu un gada ilga pieredze Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. Somijā vienīgais kritērijs, lai vestu bērnu uz bērnudārzu, ir – lai bērns jūtas labi.
"Iesnas vai neliels klepus šeit netiek uzskatīts par iemeslu, lai neapmeklētu bērnudārzu. Vairākas reizes esmu saskārusies ar situāciju, kad viņi visi draudzīgi grupiņā paklepo, papuņķojas un neviens par to nav šokā, kā pie mums Latvijā. Nedod, Dievs, pie skapīša kāds sāk klepot, sākas vecāku pārrunas, kurš ir vainīgs, kurš ir mazāk vainīgs. Un man pat ir tāda sajūta, ka Somijā tā kolektīvā slimošana notiek pat retāk. Jo viņi visi kopā paslimo, tad viņi visi kopā ir veseli. Iesnas un klepus ik pa laikam parādās. Un tad es ar bailēm atceros – Latvijā būtu jāņem slimības lapa," ar pieredzi Somijas dārziņā dalījās Armanda Vilciņa.
Vecākiem jābūt gataviem, ka absolūti lielākajai daļai bērnu bērnudārza gaitu sākums allaž iet roku rokā ar biežu slimošanu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas profila virsārste Gunta Laizāne akcentē, ka "tas brīdis, kad viņi slimos daudz, salīdzinoši daudz – 8 līdz 10 reizes gadā – priekš mammām tas ir daudz, tāds brīdis pienāks vienalga. Tas būs pusotrā gadā, trīs gados vai piecos – tad, kad viņš sāks socializēties."
Vecākiem jāizvērtē katra bērna individuālie riski – cik bieži un vai viņam veidojas sarežģījumi pēc augšējo elpceļu infekcijām.
"Kopumā nerekomendē bērnu vest uz bērnudārzu pirmajās trīs līdz piecās dienās, jo tad visaktīvāk izdala vīrusu.
Tās ir pirmās dienas, kad varētu būt temperatūra. Tas nav godīgi pret citiem bērniem, kas varētu būt ar novājinātu imunitāti, kas ir tikko atveseļojušies atnākuši uz bērnudārzu," skaidroja ārste.
Klepus un iesnas var turpināties aptuveni 10 dienas, bet, ja ārsts ir atļāvis un bērns jūtas labi, uz dārziņu var doties pēc jau minētājām trīs līdz piecām dienām.
"Atkal mēs atgriežamies pie riņķa danča. Ja ir mamma, kura nesēž mājās, kas atvedusi savu bērnu ar jaunām, svaigām iesnām, – to mehānismu ļoti grūti izkontrolēt. Tad tas līdz galam neatveseļotais bērns sastopas ar citu ierosinātāju, tad viņam ir divas slimības reizē. Un tad gan viņš ir kārtīgi slims un reizēm nokļūst slimnīcā," uzsvēra Laizāne.
Tieši tādēļ, ka ne visas mammas patur slimības sākuma stadijā bērnu mājās, mēs nevaram runāt par tādu sistēmu, kā, piemēram, Skandināvijā, kur kopējā sabiedrības atbildības sajūta arī pret nerakstītiem likumiem ir daudzreiz augstāka nekā pie mums.
Laizāne: " Skandināviem tā pienākuma sajūta ir ļoti izteikta. Ja viņam ir pateikts pirmās dienas paturēt to bērnu mājās, tad viņš arī pirmās dienas neved. Nav tas jāuzraksta uz papīra vai jāpasaka. Jā, viņš ir klepojošs, bet viņš ir drošs citiem bērniem. Tiešām, klepo visi kopā. Un tā sajūta, ka bērni visi apmainās kopā un draudzīgi slimo."
Tā kā pie mums bērnu skaits grupiņās un klasēs ir ļoti liels, savukārt vecāku atbildības līmenis – kā kuro reizi, jārēķinās, ka nekas diemžēl nemainīsies.
Ja mēs aizdomātos par to, ka pirmās dienas, kad ļoti aktīvi izdalās vīrusi, bērnu varētu paturēt mājās, nevest uz dārziņu, tad tā situācija kopumā būtu daudz labāka.
