Pediatru asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope skaidroja, ka skrīningi uz ģenētiskām saslimšanām ir visiem bērniem, grūti pateikt, vai kas vairāk vajadzīgs. "Optimālais, kas nepieciešams mūsu platuma grādiem, tiek veikts. Ir dažādas kategorijas bērnu, kuriem nepieciešami kādi noteikti izmeklējumi. Neskatoties uz to, ka medicīna kā zinātne attīstās strauji, galvenā nozīme ārstam ir spēt diagnosticēt. Obligāti pārbaudāms acu sārtais reflekss un bērna dzirde."
"Dzirdes pārbaudi veic arī dzemdību nodaļā, bet vienalga, nosūta uz pārbaudi. Zīdaini sākumā apskata biežāk, vēlāk katru mēnesi, ja rodas kādas aizdomas, protams, izmeklējumus nozīmē. Ģimenes ārstiem ir atšķirīga pieeja dažādu izmeklējumu nozīmēšanā. Iespējams, 20% ārstu sūta uz visiem izmeklējumiem, 80% nozīmē tikai tur, kur saskata nepieciešamību," pauda Latvijas Jūras medicīnas centra ģimenes ārste Linda Šauriņa.
Nacionālā veselības dienesta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Baiba Bērziņa uzsvēra, ka primārais ir ģimenes ārsts, kura uzraudzībā ir mazulis, ārsts bērnu vērtē vizuāli.
Nacionālais veselības dienests nenosaka kritērijus, pēc kuriem bērnu var nosūtīt uz padziļinātiem izmeklējumiem.
Grope uzskata, ka mazuli sūtīt uz skrīningu nav ne slikti, ne labi, "jāsaprot, ko šobrīd mūsu valstī varam atļauties. Nokavēts izmeklējums slikti attieksies uz bērna veselību, bet ir kritēriji, pēc kuriem izvērtēt nepieciešamību veikt padziļinātu izmeklējumu."
Baibas meitiņai ir divi mēneši. Viņa stāsta, ka "pirms vizītes pie ģimenes ārsta bija dzirdējusi, ka gūžas ultrasonogrāfija meitenei jāveic noteikti. Ārste bērnu nozīmēja uz trim ultrasonogrāfijām. Ģimenes ārste ieteica vietu, kur var saņemt iespēju veikt izmeklējumus par valsts līdzekļiem."
"Svarīga ir ārsta un vecāku saruna," uzsvēra Šauriņa. Daktere iesaka vecākiem pirms tikšanās visus jautājumus sarakstīt uz lapiņas, lai par visu varētu komunicēt. Arī tad, ja slikta pieredze ar iepriekšējiem bērniem, smagas dzemdības, kas var radīt traumu vecākiem, visu ir jācenšas izrunāt.
Valsts ir noteikusi standartu, ko bērnam jāsaņem, daudzi bērni saņem vairāk, nekā valsts noteikusi. Rīgas Stradiņa universitātē sāks apmācīt ārstus veikt ultrasonogrāfiju, pauda Grope. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ārsti apgūst ultrasonogrāfijas veikšanas prasmes.