Kad pirmklasnieks ir gatavs skolai? Burtu pazīšana un lasīšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 1 mēneša.

Visbiežāk vecāki, kuru bērni sāk skolas gaitas, satraukušies par bērnu zināšanām. Kā saprast, vai bērns ir gatavs skolai? Burtu zināšana, lasītprasme, skaitīšana, saskaitīšana un atņemšana desmit apjomā visbiežāk tiek uzskatīti par gatavību skolai – ar pārējo jau bērns tiks galā.

Vadlīnijas - pirmsskolas izglītības plānotie rezultāti

Psihiskās attīstības jomā bērns bērnudārzā apgūst šādas zināšanas, prasmes un attieksmes (viena no trim jomām):

  • klausās, uztver, stāsta, pauž attieksmi pret dzirdēto;
  • saklausa, pareizi izrunā un diferencē skaņas vārdos;
  • saprot saikni starp skaņu un burtu;
  • pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
  • lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām;
  • saprot lasīto, atbild uz jautājumiem un pauž attieksmi pret to;
  • iejūtas dažādos tēlos, attēlo ar kustībām, žestiem, mīmiku un runu, skandē tautasdziesmas un runā dzejoļus;
  • saprot saikni starp skaitli un ciparu, raksta ciparus;
  • saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā;
  • pazīst ģeometrijas pamatelementus (punkts, līnija, riņķis, trijstūris, četrstūris);
  • novēro pārmaiņas cilvēkā, dabā un sabiedriskās dzīves norisēs, stāsta par saviem novērojumiem, orientējas tuvākajā apkārtnē;
  • saprot darbību loģisko secību un stāsta par to;
  • raksturo, salīdzina un grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;
  • klausās mūziku, dzied, dejo, muzicē un ritmizē;
  • radoši izmanto dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus tēlotājdarbībā un rokdarbos;
  • pazīst un pauž emocijas mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli;
  • pieņem sevi un citus, jūt līdzi, lūdz un sniedz palīdzību;
  • ir motivēts turpmākās izglītības apguvei.

Izrādās, ka dažreiz lielākās problēmas sagādā spēja iejusties klasē, disciplīnas problēmas, norāžu izpildīšana un pavisam sadzīviskas lietas, piemēram, spēja patstāvīgi apģērbties un sasiet kurpju auklas.

Sarunā ar sākumskolas skolotājiem un vecākiem izkristalizējās trīs problēmas, ar kurām visbiežāk saskaras pirmklasnieki – lasītprasme, rakstītprasme, sociālās prasmes.

Šodien runāsim par lasītprasmi.

Lasītprasme ir ļoti svarīga, jo nepieciešama daudzu uzdevumu veikšanai ne tikai lasīšanas stundās. Skola sagaida, ka pirmajā skolas dienā solos sēdīsies bērni, kuri jau prot lasīt.

"Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" paredz, ka pirmsskolu beidzēja plānotajos rezultātos bērns "lasa vārdus un vienkāršus teikumus atbilstoši savām spējām".

Realitātē viens skolēns pazīst burtus, cits lasa grāmatas, bet pirmklasnieku pedagogam jāprot ar šiem dažādajiem bērnu prasmju un zināšanu līmeņiem tikt galā, lai īstenotu pirmklasniekam apgūstamo programmu.

Liene Jankovska, Jūrmalas Alternatīvās skolas sākumskolas skolotāja, uzskata, ka vislielākās problēmas rada bērnu dažādie sagatavotības līmeņi. Pirmās klases skolotājs strādā ar bērniem, kuri pazīst burtus, lasa, raksta, rēķina vai zina tikai nedaudz no tā. Programma pirmklasniekam ir pietiekami nopietna, lai bērns, kurš neprot lasīt, varētu visu apgūt.

Ja pirmsskolnieka  zināšanu aprakstā ierakstīts "prot lasīt sev atbilstošā līmenī", tas var nozīmēt, ka prot lasīt raiti, prot salasīt zilbes vai tikai pazīst burtus.

Protams, var domāt, ka bērns ir nodots pedagogu rokās, gan jau lasīt iemācīsies. Iemācīsies, bet līdz ar novēlotu lasītmācīšanos līdzi vilksies visādas problēmas dažādos mācību priekšmetos, sociālajā dzīvē, un tas var nopietni ietekmēt bērna pašapziņu.

Skolotāja saka, ka bērnam, kurš neprot lasīt, rodas problēmas dažādos priekšmetos, kur nepieciešams izlasīt tekstu.

Bērns lieliski saprot, ka nespēj izdarīt darbus pietiekamā tempā, tad bērns sāk minēt, mēģinot saprast pēc līdzības, dotā zīmējuma un citām pazīmēm, kas uzdevumā jāveic, un bieži kļūdās. Tas mazina bērna pašpaļāvību. Vecāki bieži ir izbrīnīti, kā var rasties tādas kļūdas, jo bērns taču šo tēmu zina. Kļūdas rodas tāpēc, ka bērna lasītprasme nav pietiekoši laba, lai tiktu galā ar pirmklasnieka programmas uzdevumiem. Skolotājiem nav laika un iespējas ar bērniem strādāt individuāli.

Daces meitas Renātes klasē visi bērni, sākot pirmo klasi, pratuši lasīt, katrs savā līmenī, protams, bet pēc pāris mēnešiem  klases audzinātāja sākusi satraukties un vecākus aicinājusi īpaši pievērst uzmanību bērnu lasītprasmei, jo progress nav bijis pietiekošs, lai bērni spētu lasīt nepieciešamos tekstus. Skolotāja viena ar šo problēmu nespēja tikt galā, progresu lasīšanā panākt bijis grūti.

Bērni ir dažādi, skolas gaitās viņu zināšanas attīstās dažādi. Drabešu Jaunās pamatskolas sākumskolas skolotājas, izglītības metodiķes  Lija Janševskas pieredze ļauj secināt, ka lasīšanā bērni parasti saņemas līdz Ziemassvētkiem, dažreiz tie, kuri slikti lasīja skolas sākumā, apsteidz labos lasītājus.

Burtu zinības nekrīt no gaisa, tās var iegūt, ieinteresējot bērnu par grāmatām.

"Bērnam interesi par grāmatu lasīšanu var attīstīt, tur nepieciešams darbs un regulāras nodarbības. Ja bērns grāmatu izlasījis no vāka līdz vākam, ar viņu jārunā, jāstāsta, jāļauj bērnam stāstīt, analizēt, izteikt domas, te skolotājiem jāsadarbojas ar vecākiem," stāsta Lija Janševska.

Lija Janševska uzskata, ka ar bērnu sagatavošanu skolai nav problēmu, bet lielā mērā to nosaka bērnudārza sadarbība ar sākumskolu, pēctecības ievērošana.

Pedagoģe uzsver, ka bieži bērnu zināšanu vērtējumu pārspīlē, mazam bērnam daudzās lietās nepieciešams tikai pirmais priekšstats, apgūšana un zināšanu uzkrāšana notiks vēlāk.

Bērnam nepieciešama loģiska izpratne, iespēja sajust, aptvert ar prātu. Piemēram, alfabēta skaitīšana lasītprasmei nav nepieciešama, būs laiks, kad bērns to apgūs.

" Var jau (alfabētu) iemācīt kā skaitāmpantu, bet tam nav lielas jēgas lasītprasmes apguvē."

Jūs teiksiet – kāda lasīšana, ja bērns burtus nepazīst? Jā, arī tad, ja bērns nepazīst burtus, nepieciešams veicināt interesi par grāmatām.

Ieteikumi vecākiem bērnu lasīšanas veicināšanai:

  • Dodieties kopā uz bibliotēku, grāmatu veikaliem.
  • Aiciniet bērnu lasīt uzrakstus, izkārtnes, produktu aprakstus utt.
  • Kopīgi šķirojiet grāmatas pa tēmām.
  • Palīdziet bērnam izvēlēties grāmatas, kas interesē.
  • Lasiet kopā.
  • Stāstiet bērnam par savām nozīmīgajām grāmatām.
  • Lasiet bērnam priekšā, lai bērns lasa jums priekšā.
  • Katru dienu lasiet noteiktu laiku.
  • Māciet bērnu grāmatu lasīt atkārtoti, lai bērns var pastāstīt, kas viņu grāmatā saviļņoja.
  • Lūdziet pastāstīt mīļāko stāstu vai dzejoli.
  • Ieplānojiet kopīgas lasīšanas stundas visai ģimenei.
  • Lūdziet bērna palīdzību informācijas meklēšanā.
  • Neaizmirstiet paslavēt bērnu par progresu. Iemācīties burtus ir sarežģīts un nenovērtējami nozīmīgs notikums bērna dzīvē. Slavējiet ikreiz, ja bērns ir guvis jaunas zināšanas vai tikai centies ko iemācīties. Ir svarīgi, lai mācīšanās nepārvērstos par mocībām.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti