Brīdī, kad ielās iestājas siltāks laiks, gan uz ietvēm, gan uz brauktuves nereti mēdz iestāties haoss. Ielās atkal atgriežas velobraucēji, elektrisko skrejriteņu vadītāji un citi cilvēki, kas izmanto visdažādākos mikromobilitātes rīkus.
Aprīlī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonākuši 132 pacienti, kuri traumas guvuši, pārvietojoties ar kādu no šiem rīkiem, tajā skaitā divriteni.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu ķirurgs Jānis Upenieks uzsver, ka "velosipēdam un jebkuram citam braucamrīkam ir viens obligāts priekšnoteikums, [braucējam] ir jābūt ķiverei neatkarīgi no tā, ar ko jūs braucat. Tas ir pirmais un galvenais grēks, ko mēs redzam. Brauc vecāki bez ķiverēm, bērni, kam ir un kam nav ķiveres.
Ļoti bieži mums šeit [ienāk pacienti] ar pārsistām galvām, pierēm, smadzeņu satricinājumiem, galvaskausa lūzumiem, ļoti nopietnām, smagām traumām."
Eksperti atgādina, ka arī uz divriteņu vadītājiem – neatkarīgi no tā, vai tie ir pieauguši cilvēki vai bērni –, attiecas ceļu satiksmes noteikumi, kas ir jāievēro. Piemēram, uz ietves galvenais ir gājējs, nevis tas, kurš ātrāk min pedāļus.
"Ar velo pilsētā patiesībā pārvietoties ir diezgan forši, diezgan ātri to var izdarīt, operatīvi. Tāpēc nemēģinām vēl ātrāk to izdarīt; vienkārši, lai pasargātu sevi. Velobraucējs tomēr ir satiksmē mazāk aizsargātais dalībnieks," pauda Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Jāseko līdzi arī ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Piemēram, ir vietas, kur divriteņu vadītājiem nebūs priekšroka. Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters skaidro braukšanas noteikumus – "veloceliņš šķērso galveno ceļu. Šajā gadījumā priekšroka ir transportlīdzekļa vadītājam."
Savukārt citviet ir tieši otrādi. Priekšroka ir velobraucējiem. Eksperti gan atgādina – tas, ka velobraucējam ir priekšroka, nenozīmē, ka var braukt drošā ātrumā, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi.
"Velosipēdistiem ir jāsaprot arī, piemēram, uz Skolas ielas, kur it kā ir labiekārtots veloceliņš, bet pa vidu starp braucamo daļu un veloceliņu ir auto novietošana stāvvietā. Automašīnas, kas, piemēram, grib iebraukt stāvvietā iekšā, bieži vien neredz velobraucēju. Tāpēc gan autovadītājiem, gan velobraucējiem ir jāsaprot, ka tās ir vietas, kur ātrums būtu drusciņ jāsamazina un jāpārliecinās, ka tiešām neviens nebrauc ne no vienas, ne no otras puses," skaidroja Vanks.
Mālmeisters akcentēja: "Būtībā visiem satiksmes dalībniekiem būtu jāņem vērā ļoti svarīgā lieta – savstarpējā cieņa. Ja visi satiksmes dalībnieki – gan gājējs, gan velosipēda braucējs vai elektro skrejriteņa vadītājs un transportlīdzekļa vadītājs – cienīs pirmkārt gan sevi, gan arī pārējos satiksmes dalībniekus, tad satiksme būs daudz drošāka gan pilsētas lielajā burzmā, gan arī kādos nomaļākos ceļos, kuros satiksmes intensitāte ir mazāka."
Der arī atcerēties, ka braucot ātrāk pilsētas vidē pa ietvi vai spraucoties garām automašīnām uz ielas, nekur jau nevar aizskriet. Tāpat visi satiksies pie nākamā luksofora.
