Aptaujā eksaktās zinātnes par sarežģītām uzskata 72% skolēnu, Rīgā – pat 80%, tas varētu būt viens no iemesiem, kāpēc skolēni neizvēlas mācīties fiziku.
Latvijas Fizikas festivālā notikušajā diskusijā "STEM izglītība Alpha paaudzei: ko varam darīt jau šodien, lai eksakto zinātņu popularitāte augtu?" tika meklētas atbildes, kā celt STEM priekšmetu popularitāti, un starp galvenajām atziņām dominēja ģimenes un plašākas sabiedrības loma intereses par zinātni paaugstināšanā.
Inženiertehnisko speciālistu iztrūkums darba tirgū
Provokatīvi vaicājot klātesošajiem, vai vispār ir nepieciešams paaugstināt STEM priekšmetu popularitāti, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste dalījās ar uzņēmēju perspektīvu: "Esmu novērojis, ka dažādu nozaru popularitāte ir cikliska. Vienu laiku bija populāra ķīmija un tās atklājumi, tagad ilgu laiku "modē" ir humanitārās zinātnes, jaunieši izvēlas studēt ekonomiku un biznesu. Bet arī šis cikls noslēdzas, un mēs atgriežamies pie eksaktajām zinātnēm. Pasaulē notiek milzīgs izrāviens tehnoloģiju jomā, to iespējas ir neierobežotas, bet tehnoloģiju pārvaldībai ir nepieciešami prasmīgi cilvēki."
Pieaugošo vajadzību pēc inženierzinātņu speciālistiem apstiprina arī LR Ekonomikas ministrijas prognozes. Analizējot esošo izglītības piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, ministrijā izceļ darbinieku trūkumu ar vidējo profesionālo izglītību un STEM augstāko izglītību.
Kā viena no būtiskākajām darba tirgus disproporcijām tiek minēts iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem.
Arī 76% skolēnu piekrīt nostājai, ka eksaktās zinātnes jāapgūst, jo tās būs nepieciešamas tālāk dzīvē. Trīs ceturtdaļas aptaujāto gribētu uzlabot savas zināšanas fizikā, bet teju puse labprāt apmeklētu pulciņus vai citas aktivitātes, kur būtu iespēja padziļināti apgūt fiziku. Savu nākotni ar fiziku gribētu saistīt 42% aptaujāto skolēnu.
Fiziku labprātīgi izvēlas apgūt vien puse skolēnu
Neraugoties uz izpratni par eksakto zinātņu nozīmi tālākajā dzīvē un profesijā, pēc 9. klases to labprātīgi izvēlas apgūt vien puse skolēnu. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka 72% uzskata, ka eksaktās zinātnes, tostarp fizika, ir sarežģīti mācību priekšmeti – visvairāk šim apgalvojumam piekrīt tieši Rīgas skolēni (80%). Interesants ir fakts, ka 14 gadu vecumā fizika šķiet sarežģīta mazāk nekā pusei skolēnu, bet jau no 15 gadiem šo priekšmetu par sarežģītu uzskata teju divas trešdaļas jauniešu. 43% aptaujāto (pērn 47%) domā, ka fizika ir garlaicīga, savukārt 39% domā, ka to nav vērts apgūt, jo neplāno ar šo jomu saistīt savu nākotni.
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes direktors un profesors Mārcis Auziņš izcēla, ka STEM zinātnēs un humanitāros virzienos studējošo proporcija Latvijā ir sliktākā visā Eiropā. Kā risinājumu viņš norāda zinātnes popularitātes paaugstināšanu sabiedrībā kopumā.
"Augstskolās trūkst STEM nozaru studentu. Latvijas Fizikas festivālā ir pozitīvs "burbulis" – tik daudz fizikā ieinteresētu jauniešu! Taču ārpus šī pasākuma statistika ir bēdīga. Mums vajadzētu domāt ne vien par to, kā motivēt jauniešus, bet arī kā veidot sabiedrības kopējo viedokli par dabaszinātņu nozarēm kā interesantām un vērtīgām.
Jomas pārstāvjiem ir ne vien jāiet uz skolām, bet arī jāatrod veids, kā parādīt sabiedrībai sava darba ikdienu un popularizēt zinātni kopumā," norāda Mārcis Auziņš.
STEM priekšmetu apgūšanu atvieglo labs aprīkojums un motivējošs skolotājs, bet interese jāveido ģimenē
Runājot par fizikas apguves motivējošajiem faktoriem, divas trešdaļas skolēnu uzskata, ka fizikas apguvei būtisks ir moderns fizikas mācību kabineta iekārtojums. Tam, ka liela loma fizikas apguvē ir motivējošam skolotājam, piekrīt 81% aptaujāto.
Gan izglītības uzņēmuma "Lielvārds", gan Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas dažādos laikos veiktajos pētījumos dominējusi atziņa, ka skolotājiem trūkst gan praktiskie un metodiskie materiāli mācību stundu veidošanā, gan arī kabinetu aprīkojums.
Arī paši skolotāji ir izcēluši, ka jaunajai paaudzei ļoti svarīga ir praktiska darbošanās – eksperimenti un laboratorijas darbi, kā arī lielāka izpratne par to, ko reāli ikdienā dara nozarē strādājošie.
Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova vērsa klātesošo uzmanību, ka pirmā izglītības institūcija tomēr ir ģimene un tās loma bērnu intereses par dabaszinātņu priekšmetiem veidošanā ir vissvarīgākā. Šo atziņu atbalstīja arī citi diskusijas dalībnieki. "Skolēns pie fizikas vai cita priekšmeta skolotāja pavada četrdesmit minūtes divas vai trīs reizes nedēļā, tādēļ interese par dabaszinātņu nozarēm primāri jāveido ģimenē un tālāk – sabiedrībā. Jāsāk ir tur, kur jaunieši labprātīgi pavada laiku. Arī sociālajos tīklos," piebilst Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.
[1] Aptauju veica AS "Latvenergo" sadarbībā ar "Mindshare" 2023. gada februārī un martā, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 14–18 gadiem.
