Ikviena grūtniecība var būt saistīta ar risku, tomēr, ja sievietei ir kāda hroniska vai iedzimta saslimšana, liekais svars, ja grūtniece ir vecāka par 35 gadiem, smēķē, atrodas nelabvēlīgā vidē, tad tā ir uzskatāma par augsta riska grūtniecību.
"Vispirms ir jāsaprot, ka bezriska grūtniecību nav, tāpat kā nav bezriska dzemdību, bet risks var būt zems, var būt paaugstināts un pavisam augsts. To var noteikt arī faktori, kas var būt ģimenes anamnēzē, respektīvi pacientei no saviem vecākiem mantoti. Arī vīra veselība ir ļoti svarīgs faktors. Tāpat saslimšanas līdz grūtniecībai, iepriekšējo dzemdību norise," skaidroja Jansone.
Grūtniecības gaitā riska faktori var mainīties, arī zema riska grūtniecība var pāraugt līdz augsta riska dzemdībām, ja tiek atrasti vai rodas jauni faktori.
"Piemēram, daudzaugļu grūtniecība, arī iedzimtas kaut kādas topošā bērniņa attīstības anomālijas, patoloģijas, nepietiekoša augšana, pārlieku liela augšana. Ir ļoti, ļoti daudzi dažādi faktori, kas to var mainīt," atzina Jansone.
Vienlaikus ir riska faktori, kas – tieši otrādi – ir novēršami vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Piemēram, smēķēšana un ievērojami palielināts svars.
"Ja runājam par šodienas aktualitātēm, tad liekais svars būtu galvenā tāda modificējamā lieta mūsu populācijā. Nevienam nav nekāds noslēpums, ka liekā svara īpatsvars pieaug, un mēs vēl, par laimi, neesam sasnieguši Eiropas vidējo līmeni, kad apmēram 30% grūtnieču ir ar aptaukošanos, mums tie cipari ir zemāki, bet tendence iet uz to pusi," atzina Miskova.
Vislabākais, ko var darīt, pirms tiek plānots ģimenes pieaugums, ir doties pie speciālista vēl pirms bērniņa ieņemšanas, lai izvērtētu visus iespējamos riskus un saņemtu sev atbilstošas rekomendācijas, piemēram, samazināt svaru. Svara normalizēšana būtiski samazinās risku, ka grūtniecības laikā paaugstināsies asinsspiediens vai attīstīsies tā saucamais grūtnieču diabēts.
"Bet apmēram 50% no grūtniecībām ir neplānotas, līdz ar to varam pateikt, ka puse par to rūpējas, puse nerūpējas vai rūpējas nepietiekoši.
Grūtniecība ir periods, kad veidojas veselības bāze, mēs to zinātniski saucam par epiģenētiku, tātad koncepts ir tāds – auglis ir organisms, kas attīstās savā pasaulē, vidē. Tā vide ir māte. Un viss, kas notiek ar māti, ietekmē augļa gēnu tālāku ekspresiju. Visi tie pamati tiek veidoti tieši grūtniecības laikā," uzsvēra Miskova.
Tāpat jāņem vērā, ka grūtniecību augsta riska pakāpē ierindo arī grūtnieces vecums. Sievietēm pēc 35 gadu vecuma grūtniecība vienmēr tiks ierindota kā augsta riska, jo varbūtība, ka notiks sarežģījumi grūtniecības laikā, ir divas reizes lielāka, nekā pirms 35. Un pēc 40 gadu vecuma riski trīskāršojas, norādīja Miskova.
"Bet, protams, mums ir jāsaprot, ka mums nav tikai kaila statistika, mums ir dzīve tāda, kāda tā ir. Paldies Dievam, mēs varam pateikt absolūti 100%, ka grūtniecības aprūpe, antenatālā aprūpe un perinatālā aprūpe Latvijā ir labi veidota, un mēs varam pateikt, ka, pateicoties antenatālai un perinatālai aprūpei, individuālie riski var tikt mazināti," viņa uzsvēra.
Tāpat savu lomu grūtniecības risku mazināšanā vai palielināšanā spēlē arī partnera veselība un dzīvesveids.
"Ļoti svarīgi, kāda ir šī partnera veselība, partnera vecums, un, protams, arī tā vide, kurā šī grūtniece dzīvo. Tātad, teiksim, kaut vai pasīvā smēķēšana, kas arī ļoti nelabvēlīgi ietekmē. Tas ir ļoti svarīgi. Ir arī emocionālā veselība. Ja sieviete ir stresā, ja ģimenē nav saskaņas, tad arī grūtniecības laikā varam gaidīt sarežģījumus, tādus kā priekšlaicīgas dzemdības, piemēram. Arī dažādas citas problēmas," skaidroja Jansone.
