Valdis saka, ka ir ģimenisks pasaules apceļotājs. Ceļošana ir arī viņa darbs. Laimīgs, ka hobiju var pārvērst par biznesu, ar kuru ir iespēja redzēt pasauli.
Ilze atzīst, ka viņai ir daudz profesiju, bet galvenā – vadītājs un uzņēmums ir ģimene. Tas vienlaikus grūtākais un skaistākais darbs, kā arī dzīvesveids. Tāpēc arī daudz ceļo un pielāgo savu laiku ģimeni. Pēc profesijas Ilze ir psiholoģe – klīniskā psiholoģe, veselības psiholoģe, izglītības psiholoģe.
Mona saka, ka ir ceļotāju meita, jo daudz laika pavada ceļojot.
"Vecāki vienmēr ir rādījuši, ka ir jāceļo, jāredz pasaule citādi, nekā skolas grāmatās to ieliek. Man ir bijusi iespēja redzēt ko savādāk, nekā man parāda skolā. Par to esmu pateicīga,"
atzīst Mona.
Bez ceļošanas Monas lielākā aizraušanās ir jāšanas sports. Viņa uzskata, ka tas ir hobijs, kas nav ierasts pusaudžiem. "Man patīk, ka man ir hobiji, kas atšķir no pārējiem," bilst Mona. Viņa vērtē, ka katrs ceļojums kopā ar ģimeni ir brīnišķīgs un atšķirīgs.
Tētis atminas, ka pirmais ceļojums Monai bijis uz Ķīnu, kad viņai bijis tikai gads un četri mēneši. Viņš arī min, ka jau šajā ceļojumā sapratuši, ka meita ir īsta avantūriste.
"Viņa nebaidījās, viņa bija ļoti gudra, vairākus vārdus lika teikumā, kas likās priekš tā vecuma ļoti ātra attīstība, viņa zināja, ko viņa grib, kā dabūt. Tā ir joprojām. Viņa diezgan labi māk pastāvēt," atklāj Valdis.
Ilze stāsta, ka Monas bērnībā lielo ceļojumu nav bijis daudz, bet viņi pakāpeniski sākuši ar kopīgiem pārgājieniem.
"Es no agras bērnības liku pašai kārtot somu. Pat tad, ja kaut kas aizmirstas, nekas ārkārtīgi briesmīgs nevar notikt, tas māca patstāvību un uzticību. Galvenais ir pašiem iekšējais miers," norāda Ilze.
