Variņi ir neliels ciems Smiltenes novadā. Tajā dzīvo ap 800 cilvēku. Vietējie ļaudis uzskata, ka šī ir ideāla vieta ģimenēm ar bērniem. Netālu atrodas vairāki uzņēmumi, kuros ir darbs; pagastā ir kultūras nams, bibliotēka, bērnudārzs, kurā visiem gribētājiem pat nepietiek vietu un ir izveidojusies rinda un, protams, – Variņu pamatskola. Tajā ģimeniskā atmosfērā pamatizglītību iegūst 55 bērni. Patlaban mācību iestādes likteni lemj Smiltenes novada pašvaldība. Izglītības attīstības stratēģijā 2023.–2028. gadam paredzēts Variņu pamatskolu likvidēt un bērnus sūtīt izglītoties uz 10 kilometrus attālo Palsmani. Šāda iecere Variņu ļaudīm šķiet nepieņemama un pat absurda.
"Prezentācijā bija tā, ka Variņu pamatskolā ir 17 skolotāji, Palsmanes pamatskolā 21. Pēc reorganizācijas Variņu pamatskolā nav nekā, Palsmanē – 21 skolotājs un plus tie mūsu 55 bērni. Tie mūsu 17 [skolotāji], kas mums ir, viņi kaut kur..." stāstīja datorikas un matemātikas skolotāja Laila Stīpniece.
Variņu pagasta vecāku padomes pārstāvis Vilnis Korulis situāciju raksturoja kā mērķtiecīgu lauku iznīcināšanu. "Sāp, ļoti sāp, ka grib iznīcināt mūsu skolu," viņš pauda.
Variņu pamatskola celta 1977. gadā. Toreiz, kolhoza laikos, bija plānojuši skolā izveidot pat baseinu. Skola paredzēta 300 bērniem.
"Šobrīd man tā skumji pēc nostrādātiem 32 gadiem skatīties uz to un klausīties par to, kas šeit plānojas, jo mans ieguldītais darbs ir bijis tā kā vējā un nekam derīgs," atzina Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins. "Nav jau tikai sporta halle uzbūvēta; ir attīstīta infrastruktūra, skolai nosiltināti, nomainīti logi no ārpuses, viss ir izdarīts, sakopts. Es domāju, ka viena no labākajām infrastruktūrām Smiltenes novadā."
Vecāku padomes pārstāvis secināja – diemžēl stratēģija vairs neparedz pamatizglītības iespējas tuvu dzīvesvietai, un "šobrīd viss ir reducējies uz "ekseli" un sausu matemātisku aprēķinu".
Katrā pagastā skola ir kultūras un inteliģences centrs, uzsvēra Variņos. Šajā mācību iestādē izglītību apgūst 75% vietējo bērnu.
Kā norādīja skolotāja Ramona Ozoliņa, mazo skolu priekšrocība – skolēnu starpā nav ņirgāšanās vienam par otru un vardarbības: "Viena no anketām, ko skolu akreditācijā dod, ir par vardarbību skolā, un es zinu, ka šobrīd ir ļoti aktuāli šis mobings, vardarbība starp skolēniem. Tad mēs šajā anketā nevarējām atbildēt ne uz vienu jautājumu, jo mēs arī atbildējām, ka mums tā nepastāv."
Reformas rezultātā Variņu skolā varētu izvietot bērnudārzu – tā sprieduši Smiltenes novada domē. Par to, ka pamatskolu varētu apvienot ar pirmsskolas izglītības iestādi, kas nozīmētu, ka visi Variņu bērni būtu vienkopus, plašās telpās varētu turpināt mācīties, šādu variantu Smiltenes novada domē izskatījuši neesot.
"Tieši no plānošanas dokumenta perspektīvas mēs ņēmām vērā gan ēku noslogojumu, gan dzimstības rādītājus, gan daudz citus faktorus," skaidroja Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs. "Ļoti iespējams, ka darba grupa ir palaidusi kādu faktu garām, ja jūs pieminat, ka ir pieaugoši rādītāji kādam aspektam, bet pēc šī brīža pieejamās informācijas un dažādiem citiem pētījumiem Smiltenes novada teritorijā demogrāfiskās tendences līdz 2030. gadam samazinās līdz 25–30 % dažos apvidos, un Variņu pagasts ir tajā skaitā. Arī pēc mūsu apkopotajiem dzimstības rādītājiem."
Variņu ciema iedzīvotāji nepilnas nedēļas laikā savākuši teju 400 parakstu, kurus iesniegs novada pašvaldībā, lai glābtu savu skolu no reorganizācijas.
"Parakstus mēs vēl saņēmuši neesam, noteikti tas būs vairāk attiecināms uz deputātiem lēmuma pieņemšanas brīdī. Pašu plānošanas dokumentu droši vien parakstu skaits neietekmē, jo plānošanas dokuments jau balstīts uz datiem pēc fakta," skaidroja Roslovs.
"Noteikti es vēlu un aicinu Izglītības ministriju pārskatīt šo neprātu, ko dara ar laukiem!" sacīja vecāku padomes pārstāvis.
Savukārt skolotāja Inguna Baumane, uzsverot, ka mazajās skolās izglītības kvalitāte netiek novērtēta, ieteica: "Varbūt vajadzētu lauku skolas visas apvienot kaut kādā lauku skolu apvienībā? Kur varbūt būtu kaut kāds līdzfinansējums no valsts, un tad būtu tāda iespēja, ka visi tie bērni, kuri gribētu mācīties laukos, tad viņi arī paliktu laukos."
Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju apliecināja, ka izglītības iestāde šajā vietā pastāvēs, tikai šobrīd neesot vēl skaidrs, vai tās būs pirmās trīs klases, vai pirmās sešas klases, vai sākumskoliņa.
"Vēl ir diezgan daudz to apspriežamo jautājumu un, protams, katra deputāta redzējums un balsojums," paskaidroja Harju.
Tikmēr Variņu pagasta pārvaldes vadītājs pauda pārliecību, ka "izglītības iestāde jebkurā pašvaldībā ir sirds, un bez sirds neviens organisms nevar strādāt."
Ar jautājumu – vai un kā tiek kontrolēta pašvaldībās plānoto mācību iestāžu reorganizācija, lai tā notiktu korekti un iedzīvotāju interesēs, "4. studija" vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā. Vai šīs pārmaiņas uzlabos izglītības kvalitāti laukos, un vai ir zināms Variņu pamatskolas liktenis?
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa norādīja, ka ministrija ir saņēmusi vēstuli no Variņu pamatskolas bērnu vecākiem, kurā tiek aicināts izvērtēt situāciju, kāda veidojas Smiltenes pašvaldībā pēc plānotajām izglītības iestāžu tīkla reformām. Kanaviņa apliecināja, ka ir notikusi tikšanās ar Smiltenes pašvaldības vadību un Izglītības pārvaldes darbiniekiem, un atzina, ka dati, uz kuriem tiek balstīts lēmums par skolas reorganizāciju, ir nopietni analizēti, izvērtējot esošo situāciju, demogrāfisko situāciju un izglītības ilgtspēju novadā kopumā.
"Un jāsaka, ka ir atzīstami vērtējams tas, kā Smiltenes pašvaldība šobrīd plāno savu izglītības tīklu ilgtermiņā. Tiešām katrs lēmums, ko viņi plāno pieņemt, ir, lai katram skolēnam būtu pieejama kvalitatīva izglītība, dažādos aspektos raugoties. Lai katra izglītības iestāde būtu nodrošināta ar nepieciešamajiem speciālistiem, lai būtu vajadzīgā materiālā tehniskā bāze, lai skolēnu skaits būtu stabils un ilgtspējīgs un tādā veidā varētu kvalitatīvi organizēt mācību procesu katrā izglītības iestādē. Pētījumi rāda, ka arī skolēnu skaitam klasē ir būtiska nozīme, lai būtu vienlīdz laba kvalitāte procesā, un, samazinoties bērnu skaitam klasē, skolēni nepiedzīvos mācību procesu, kas ļaus attīstīt tādas caurviju prasmes kā pašvadība, sadarbība, kā komunikācijas prasmes, kā uzņēmējspējas; tātad, šīs visas prasmes ir ierobežotas iespējas attīstīt klasēs, kur ir mazs skolēnu skaits.
Tāpat arī zinām, cik ļoti izaicinoši ir nodrošināt katru izglītības iestādi ar vajadzīgajiem pedagogiem visās priekšmetu jomās, līdz ar to, ja mēs saglabājam esošo skolu tīklu, ir skaidrs, ka fizikas skolotājs varēs ierasties uz savām divām mācību stundām un būt skolā tikai daļu no dienas, nevis būt pieejamam skolā visas dienas garumā un sniegt skolēniem vajadzīgo atbalstu. Ja Variņu vecāki saviem bērniem izvēlas kvalitatīvu izglītību, tad es teiktu, ka kompromisi un risinājumi ir jāmeklē, un šajā, ko piedāvā Smiltenes pašvaldība, patiešām ir domāts par kvalitatīvu izglītību."
