"Zaļi.lv" ir izmēros pavisam neliela mikrozaļumu audzētava pašā Valmieras pievārtē. Taču saimnieces Baibas plašā sirds un patiesā aizrautība ar savu hobiju – mikrozaļumu audzēšanu – rada teju prātam neaptveramu telpu izziņai, praktiskām nodarbēm, garšu eksperimentiem un jauniem atklājumiem par to, kā mūsu ierastās ikdienas maltītes padarīt baudāmākas gan acīm, gan garšas kārpiņām.
Protams, līdzīgus zaļumus var nopirkt arī veikalā. Bet piedzīvot to, kā mazie, zaļie dabas brīnumi izaug no pašu iesētām sēkliņām – tas ir kas pavisam cits. Un, tā kā bērni jebkuru jaunu nodarbi parasti uzņem ar lielu entuziasmu, tad arī šajā darbiņā gan Ralfs, gan Martins metās iekšā ar milzīgu degsmi. Baiba arī pati ir mamma, tāpēc nedz izbārstītās smiltis, nedz sēklām nobērtais galds, nedz Martina aizraušanās ar saulespuķu ūsu audzēšanu viņas ēterisko mieru nespēja satricināt. Turklāt bērni tik uzmanīgi klausījās padomos par to, kā par iesētajiem zaļumiem jārūpējas, ka pēc tam mājās teju kā dzejolīti varēja atskaitīt, ka pirmās trīs dienas kastītēm jādzīvo tumsā, pēc tam tās jāizceļ gaismā un katru dienu uzmanīgi jāsalaista – vislabāk novietojot kastītes uz kāda trauka ar ūdeni un ļaujot saknītēm pašām no apakšas uzsūkt tik daudz ūdens, cik nepieciešams.
Zirņi, saulespuķes, redīsi, rukola, kolrābji, sinepes, brokoļi, kāposti un pat kressalāti – mikrozaļumu klāsts ir patiešām plašs. Un no pieredzes varu teikt, ka šādās ekskursijās bērni vienmēr ir gatavi pagaršot pilnīgi visu – arī produktus, uz kuriem mājās pie pusdienu galda skatītos ar lielām aizdomām. Martina mīļākais mikrozaļums tagad ir sinepes, Ralfiņam īpaši garšo saulespuķes, taču abi ļoti labprāt ēd arī redīsus un pat brokoļus, kurus ikdienā kā normālu dārzeni nelieto vispār. Starp citu – šis patiešām ir labs veids, kā tikt pie visiem tiem vitamīniem, kurus spēj nodrošināt tāda paša veida pieauguši dārzeņi. Turklāt dažādi pētījumi atklāj, ka mikrozaļumos ir no septiņām līdz pat divpadsmit reizēm vairāk organismam nepieciešamo vielu nekā tāda paša veida pieaugušos dārzeņos. Un tie ir īsts brīnumlīdzeklis iminitātes stiprināšanā. Turklāt atšķirībā no īstajiem dārzeņiem mikrozaļumus jebkurā mājā vai pat dzīvoklī uz palodzes var audzēt visu cauru gadu.
Protams, ir dažas lietas, kuras der atcerēties. Ja tomēr mikrozaļumu ir iegādāts vairāk, nekā dažās dienās var apēst, tad labāk tos ielikt ledusskapī, kur tie pārstās augt un glabāsies ilgāk.
Bet daudz vairāk praktisku padomu un arī faktu par to, cik daudz laba mikrozaļumi spēj dot mūsu organismam, Baiba jums pastāstīs, ja nolemsiet aizbraukt ciemos. Šobrīd mīļi tiek gaidītas ģimenes vai grupas līdz pieciem cilvēkiem. Bet jau pēc brīža šī iespēja droši vien būs pieejama arī lielākām kompānijām, jo saimniecei ir ideja uzbūvēt terasi, uz kuras darbošanos varētu izvērst krietni plašākā mērogā. Kontaktēties un pieteikt ekskursiju var pavisam ātri un vienkārši, ejot uz "zaļi.lv" mājaslapu, "Instagram" vai "Facebook" kontu, vai vienkārši zvanot Baibai – 26741655. Ekskursijas laikā sagatavoto kastīti pēc tam būs ļauts ņemt līdzi uz mājām un skatīties, kā pašu iesētās sēkliņas dīgst un zaļo. Un apzinoties, ka daudziem nav savu māju vai pat mazdārziņu, Baiba piedāvā iespēju tās pašas ekskursijas laikā kopā ar viņu iesēt ar dažādus garšaugus un pat puķes, ja kādam ir tāda vēlēšanās.
Jāsaka godīgi – mums kopš ciemošanās šajā zaļumu oāzē ir izveidojusies tāda kā pozitīvā mikrozaļumu atkarība. Un mūsu mājās tie šobrīd ir kļuvuši par piedevu teju ikvienam ēdienam – biezpienam, omletei, brokastu maizītēm, salātiem, zupām, mērcēm, pat picām un smūtijiem. Turklāt bērni, ejot garām galdam, ik pa laikam kādu čupiņu nogriež un iemet mutē arī tāpat.
Nav jau tā, ka mēs pirms tam nebūtu dīgstus vai mikrozaļumus pirkuši. Bet šī ekskursija tik tiešām ļāva tā pa īstam novērtēt šo mazo, zaļo vitamīnbumbu spēku. Baiba stāsta, ka arī viņai katra reize, kad kāds ne tikai atbrauc nopirkt dažas zaļumu kastītes, bet piesakās uz garāku piedzīvojumu – ar zaļumu sēšanu, gudrību uzklausīšanu un, protams, degustāciju –, dod papildu enerģiju darboties tālāk. Jo visas brīvās stundas – nereti arī ļoti vēlos vakaros un brīvdienās – tiek veltītas šai zaļajai sirdslietai. "Tā ir mana meditācija," viņa atvadoties nosmej. Un arī mēs, braucot mājās, jūtamies gluži kā pēc retrīta.
