"Kad es sapratu, ka būšu solomamma dvīņiem, man bija milzu bailes, es būšu resna, nesmuka un nabadzīga. Ka es netikšu galā, jo tas nav iespējams, jo man, pirmkārt, ir tikai divas rokas. Man ir svarīgi stāstīt un rādīt, kā mums ir, jo mums nav slikti," atzīst Alise.
Alise piekrīt tikties, brīdinot, ka meitas ir ļoti aktīvas un noteikti būs sarunas priekšplānā, taču arī pati spēj pavēstīt gana daudz – gan to, kādas bijušas viņas bailes, uzzinot, ka gaidāmi vienlaikus divi mazuļi, gan savus spēka un izturības avotus, vienlaikus nebaidoties atzīt, ka šobrīd ir grūtākais brīdis viņas kā mammas esībā.
Būvēt attiecības starp zīmolu un cilvēku ir tas, kas Alisei patīk, tas nozīmē – audzēt attiecības, kopt un uzturēt tās, tā Alise raksturo savu darbu.
Meitenēm ir ļoti daudz grāmatu, kad Alise gaidīja meitenes, jau tad lasīja meitenēm priekšā. Lasīšana ir katra vakara rituāls.
Solo mammu ģimenes bieži nevietā tiek pārāk zemu vērtētas. Bērnam ir nepieciešami abi vecāki, uzskata Alise. "Es neesmu vienīgā dvīņu solomamma. Ir sievietes, kuras dvīņus audzina pilnās ģimenēs, tas nav viegli."
Alise sociālajos tīklos rāda, kāda ir viņu dzīve. "Tas noteikti nav viegli, esmu nogurusi, bet tas nav ne tuvu tai drāmai, kad gaidīju bērnus un biju nobijusies," pauž Alise.
"Man ir paticis sevi nodrošināt, šoziem palīdzēja mamma un tētis," stāsta Alise, viņa arī mēdz jokot, ka viņai neiet labi, slikti klājas tikai viņas makam. "Šobrīd es simtprocentīgu klātienes slodzi nevaru nodrošināt. Es īsti neticu pusslodzes formātam, es ticu projektu formātam," stāsta Alise, bet projekti nedod sociālās aizsardzības garantijas.
"Es uz visu skatos – vai esmu izdarījusi maksimāli labāko pie noteiktiem apstākļiem. Man nav uzstādījuma būt perfektai mātei un perfektai ģimenei. Es mēģinu darīt to, ko es varu," attieksmi pret bērnu audzināšanu, ģimeni un darbu raksturo Alise.
"Es šobrīd veidoju mūsu dzīvi, cik labi izdarīšu, tā būs. Es īsti netieku galā, bet būs labāks brīdis," pauž Alise.
