"Daugavas vanagu fonda" Londonas nama pagrabstāvā šoreiz pulcējās tie vecāki, kuriem rūp latviešu valodas apguve.
Izrādās, bērniem apmēram līdz 12 gadu vecumam īpašas apmācības nav nepieciešamas, viņi vairākas valodas var apgūt klausoties.
"Vienkārši jārunā, jālasa grāmatas, jāstāsta pasakas, jāskaidro, ko tu dari, jāatbild uz bērnu jautājumiem, jāpavada ar bērniem kvalitatīvi laiks. Latviski. Un viss! Un tu dabū to, ka ar saviem bērniem tev ir labas attiecības, tu viņiem palīdzi mācībās, jo tu viņiem piedāvā ļoti bagātu, plašu pasauli, un latviešu valoda tiek nostiprināta. Un tas viss ir par velti, un tas ir vislabākais veids," skaidro asociētā profesore izglītības socioloģijā Olga Cara.
Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, daudzus mācību priekšmetus var un vajag skaidrot latviski, piemēram, matemātiku.
"Mums kā cilvēkiem nekad neder viena pieeja, lai saprastu to pašu matemātiku. Un, ja skolā paskaidro angliski, vecāki piedāvā latviski, tad tiek nostiprināta gan latviešu valdoa, gan matemātika, jo kognitīvi ir dažādas asociācijas un vairāk tiek nostiprināts. Un cilvēki ātrāk varbūt sapratīs latviski," norāda Cara.
Jauktajās ģimenēs bērni nesaprot, kādēļ vecāki savā starpā drīkst sarunāties angliski, bet bērni – nē. Taču iespēju robežās nepieciešams turpināt runāt ar bērnu latviski neatkarīgi no tā, vai bērns atbild latviski vai angliski.
"Sieva, ārvalstniece, no Turcijas, kura vairāk par 20 gadiem ir nodzīvojusi Anglijā un meita, kas ir piedzimusi arī ārvalstīs, Amerikā. Un ģimenes valoda, protams, ir angļu valoda. Grūtības ir tās, ka tu gribi, lai tas bērns tev atbild savā valodā, bet nu protams, viņš neatbildēs, jo tu dzīvo tajā vidē, kur tikai angļu valodu runā. Bet es to esmu pieņēmis, tas ir tā kā mums stāstīja Olga, kad nu nav ko spiest, vajag tā kā pieņemt tā, kā tas ir," saka pasākuma apmeklētājs Oskars Eiduks.
"Mēģinām iesaistīties un uzturēt latviešu tradīcijas cik vien daudz var, lai tā latviešu valoda nepazūd, un lai viņa turpinās, lai var uz to Latviju aizbraukt un ar vecvecākiem un visiem pārējiem tomēr runāt latviski," uzsver seminārā apmeklētāja Zaiga Grebeža.
Vēlāk pusaudžu vecumā bērniem nāks apjausma, ka latviskā identitāte viņus padara īpašus, taču, visticamāk, pienāks brīdis, kad viņi nevēlēsies būt latvieši.
"Viņi grib atdalīties no saviem vecākiem. Tas viņiem psiholoģiski pienākās, viņiem jāiemācās to darīt – būt bez saviem vecākiem. Un latviešu valoda tiek saistīta ar vecākiem, un viņi mēģina no tās attālināties, atdalīties. Bet parasti tas līdz kādiem 16 gadiem notiek, tā identitāte un tie meklējumi nostabilizējas. Un tad viņi būs atpakaļ. Nu pricipā visi būs atpakaļ, nevajag no tā baidīties, nē," skaidro asociētā profesore.
Bērnus semināra laikā uzraudzīja Londonas latviešu skolas skolotāji, un vēlāk visi kopā devās uz tuvumā esošo Haidparku, lai noslēgtu mācību dienu ar pikniku.