"Kā ģimeņu interešu aizstāvji jūtamies ļoti nodoti," raidījumā pauda Elīna Treija, akcentējot, ka jāmaina domāšana uz maksimāli elastīgu ģimeņu atbalstu, lai var palīdzēt katrai ģimenei.
Daina Kājiņa pauda, ka Privāto pirmsskolu biedrībā šajā jautājumā ir pretēji viedokļi. Daudzas pirmsskolas ir apstiprinājušas, ka pieņem bērnus pirms gada vecuma.
Ģimenes, kuras izvēlas no gada vecuma sūtīt bērnu dārziņā vai pie aukles, nedrīkst nopelt,
uzskata Kājiņa.
Darba devēji ir ieinteresēti šādā izmaiņā, skaidroja Pēteris Leiškalns. Šobrīd smagākais ierobežojums – ja vecāki izvēlas darbu, vecāku pabalstu samazina uz pusi. Ja vecāki pieņem lēmumu solidāri aprūpēt bērnu, šai ģimenei samazina pabalstu. Tāpat Leiškalns akcentēja, ka ir svarīgi kaut uz laiku saglabāt saikni ar darba vietu. Šajā jautājumā ir arī valsts budžeta aspekts – strādājošs vecāks ir ne tikai saņēmējs, bet arī devējs.
Treija skaidroja, ka vajadzētu runāt ne tikai par atbalstu, bet arī par pakalpojumu, tas ir kopums.
Jo mazāks bērns, jo lielāks pieaugušo atbalsts nepieciešams, tas nozīmē arī finansējumu,
pauda Daina Kājiņa. Tāpat mazi bērni prasa arī īpašu telpu pārkārtojumu (tām vislabāk jāatrodas pirmajā stāvā), rotaļlietas, aprīkojumu, drošību.
Privātais sektors ir glābis nepietiekamo pašvaldību bērnudārzu sektoru, privātajam sektoram ir kapacitāte, ja būs nepieciešams, ar šo jautājumu tiks galā, uzskata Treija. Jāskatās arī izmaksas, maza bērna uzņemšana dārziņā izmaksās daudz vairāk, pat divreiz vairāk. Vēl ir jautājums par darba nespējas lapu bērnu vecākiem, vidēji tās ir astoņas nedēļas gadā.
