Kā jau pienākas, tajā atrodami gan deserti – līksmi un laimīgi, priekam un komfortam –, gan pamatēdieni – smagāki, domājami un vērtējami, bieži pretrunu pilni stāsti. Gan vieni, gan otri ir vienlīdz vajadzīgi un noderīgi, lai krātu spēku, pieņemtos gudrībā, nepazaudētu sirsnību un spētu atrast savas atbildes uz āķīgajiem dzīves uzdotajiem jautājumiem. Turklāt, izstāstīti ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, tie ļauj paraudzīties uz notiekošo no pavisam cita skatu punkta. Tad (vai jo īpaši tad), ja ģimenes kultūrgājiens ir nedēļas nogalē vai atvaļinājumā, ir vērtīgi pašiem sev apliecināt, ka nupat bijis prieka pilns mācīšanās brīdis, tā mazinot vārda "mācīšanās" drūmo pieskaņu. Skolas situācijā tās ir reizes, kad skolēnu izvērtējumos parādās "pēkšņi sapratu, ko māca vēsturē", "sagribējās izlasīt to grāmatu", "atklāju, ka man patīk/interesē…", un te var likt dažnedažādākās tēmas un arī kultūras formas – operu, deju, klasisko mūziku utt.
Klikšķis noticis, jo bijusi veiksmīga sastapšanās.
Taču būsim reālisti un atcerēsimies, ka šādi rezultāti nav katru dienu un katram skolēnam, jo – veiksme atnāk pie tiem, kuri tai ir sagatavojušies. Vispirms mēs ikviens, liels vai mazs, pamanām to, ko atpazīstam un kam esam gatavi, kamēr pārējais – no konkrēta priekšmeta līdz domai un vēstījumam – var būt acu priekšā un palikt neredzams. Ja es meklēju šķēres ar baltiem rokturiem, tad tās ar melnajiem paliks ārpus ieraudzīšanas zonas. Ja man nav pieredzes ieskatīties mākslas darbā, es nespēšu novērtēt gaismēnu rotaļas vai atšķirīgas tehnikas, līdz kāds man saprotamā veidā padarīs mani redzīgāku. Tā darbojamies mēs, pieaugušie, un tieši tāpat arī mūsu bērni, un tāpēc tik liela nozīme ir tam, ko, kā un vai mēs sakām un darām, pirms apmeklējam kultūras norisi.
Te vietā piesaukt arī šobrīd sarunās tik populāro, bet darbībā mazāk pielietoto jēdzienu "apzinātība". Vai skrējienā no punkta A uz punktu B, no viena ieplānotā darba uz nākamo piebremzējam, apstājamies, iedziļināmies, lai pamanītu un patiešām saredzētu un sadzirdētu to, ko redzam un dzirdam?
Gluži tāpat kā ikvienai mācību satura tēmai un pat stundai nepieciešama ievaddaļa, ierosināšana, arī pirms kultūras pieredzes nepieciešama tā līmīte, kas palīdzēs jaunajiem iespaidiem pievienoties jau esošajai pieredzei, veidojot vienu veselumu.
Jārada tāda kā drošības sajūta, kas signalizē: es zināšu, kā uzvesties, es sapratīšu, būs labi.
Īpaši aktuāli jautājumi par sagatavošanos kultūras norisēm kļūst rudeņos un pavasaros, kad skolotāji organizē un kopā ar skolēniem dodas ekskursijās. Gan no labas pedagoģijas principiem, gan tieši programmas "Latvijas skolas soma" viedokļa raugoties, man allaž gribas jautāt, kur tad ir tā vieta "ekskursija" un ko tur dara? Mēs taču nedēļas nogalē braucam pie vecmāmiņas vai drauga, nevis "braucam ar vilcienu". "Nu, kā," atbild ekskursiju rīkotāji, "mēs apmeklēsim muzeju X un izstādi Y." Diemžēl "apmeklēšana" ir vēl viens vārds, kas īsti neiet kopā ar aktīvu izziņas procesu. Tāpēc mēs mudinām netaupīt vārdus un pateikt to, kas ir būtiskākais. Precizējošais jautājums var arī neizskanēt. Tāpēc jautājiet jūs, vecāki, lai iespējami labi palīdzētu saviem bērniem gan būt gataviem iepazīt, izzināt, pieredzēt, gan atskatīties uz guvumu un procesu, atklāti izvērtējot savu pieredzi, tai skaitā apzinoties, kādas emocionāli uzrunājošas un vienlaikus kognitīvi vērtīgas darbības notikušas par konkrētu tēmu konkrētā vietā.
Palīdziet bērniem un jauniešiem izprast, kur un kāpēc viņi nokļuvuši, un līdz ar to būt gataviem, lai jaunas pieredzes vai zināšanu graudi atrastu auglīgu augsni katra vispārcilvēciskajā un konkrētās klases konkrētā mācību satura apgūšanas procesā. Un, lai atgriežoties mājās, katrs uz jautājumu "Kur šodien bijāt?" ar aizrautību saka ko vairāk par "ekskursijā"!
"Latvijas skolas somas" kultūras norišu piedāvājuma izlase aprīlim
LASI PAR:
- Mūziku
- Teātri
- Cirku
- Vizuālo mākslu
- Kino
- Dizainu
- Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu
- Literatūru un grāmatniecību
Mūzika
Dzejkoncerts Knuta Skujenieka "Dziesmu dziesma"
Kas? Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platforma
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Dzejkoncerts ir starpdisciplināra kultūras norise, kurā savijas dzejas lasījumi, muzikāli priekšnesumi un audiovizuāli materiāli, kas sniedz ieskatu Knuta Skujenieka biogrāfijā, pētot viņa iekšējo motivāciju un aicinājumu atdzejot mīlestības dzeju "Dziesmu dziesma" sarežģītajā dzīves posmā, atrodoties lēģerī. Norisi vada komponiste, dziesminiece un audiogrāmatas "Dziesmu dziesma" producente Lauma Kazaka. Kā iespējamie viesi piedalās aktieris Andris Bulis, aktrise un tēlniece Maija Arvena vai aktieris Jānis Skanis.
Multimediāla opera "Cilvēka balss. Telefons"
Kas? Operetes teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 5.–12. klase
Multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons" gan nopietni, gan ar humoru atklāj tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku dzīvi, kad realitāte saplūst ar iluzoro, multimediālo. Izrāde iepazīstina skatītāju ar multimediju pielietojumu mūsdienu skatuves mākslā, operas žanra kamerversijas iespējām, kā arī ir lielisks franču literāta Žana Kokto un komponistu Fransisa Pulenka un Karla Menotti daiļrades paraugs.
Žankarlo Menotti asprātīgajā operā "Telefons" vieglā un komiskā garā atklājas tehnoloģiju, mājas telefona izskatā, "laime" un posts. Savukārt Fransisa Pulenka un Žana Kokto "Cilvēka balss" ir eksistenciāli skaudrāka – gan ar humoru, gan dziļi filozofiski atklājot sievietes jūtu, ilgu un domu ekspresīvo pasauli un rosinot pārdomas par dzīves vērtībām un jēgu.
Koncerts "Daniils Bulajevs un "Davinspiro Camerata""
Kas? Biedrība "Da camera"
Kad? 14. aprīlī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", 15. aprīlī Talsu tautas namā, 16. aprīlī "Lielajā ģildē" Rīgā, klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Vijolnieks Daniils Bulajevs un viņa izveidotais kamerorķestris "Davinspiro Camerata" sniegs četrus koncertus Valmierā, Talsos, Liepājā un Rīgā, kurā ļaus skolēniem vienā elpas vilcienā piedzīvot Volfgangu Amadeju Mocartu, kas pārstāv klasicisma laiku, jauno romantiķi Fēliksu Mendelszonu (ar Daniila Bulajeva solo), kas 13 gadu vecumā sarakstīja savu pirmo vijolkoncertu, kā arī latviešu komponista Georga Pelēča "Buena Riga" – veltījumu Astoram Pjacollam un latviešu tango karalim Oskaram Strokam. Koncerta noslēgumā klausītāji tiks aicināti doties pastaigā ar Federiko Fellīni, ko mūzikā ietērpis itāļu kinomūzikas klasiķis Nino Rota.
Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK. Bēthovena astotā"
Kas? Liepājas Simfoniskais orķestris
Kad? 20. aprīlī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK. Bēthovena Astotā" sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Ludvigu van Bēthovenu dēvē par pēdējo titānu no "vīniešu klasiķiem". Viņš radījis 240 muzikālos sacerējumus, no kuriem deviņas ir pabeigtas simfonijas, pieci klavierkoncerti, 18 skaņdarbi stīgu kvartetam, kā arī viena pabeigta opera "Fidelio". Mūsdienu pētnieki uzskata, ka Bēthovens praktiski no jauna izgudrojis simfonijas žanru. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu.
Koncertcikls "Simfonija TUVĀK" veidots, lai iepazīstinātu klausītājus ar pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem – skaistām, klasiskām simfonijām, kas būtu jāzina ikvienam.
Teātris
Dokumentālās fikcijas izrāde "Es gaidu…"
Kas? Ģertrūdes ielas teātris
Kad? Pēc pieprasījuma un pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izrādes pamatā ir vairāku cilvēku pieredzes stāsti, kuri savijušies vienā – par sievieti no Liepājas, viņas dēlu, kurš izvēlējies dienēt armijā, un patēvu, kurš palicis kara plosītajā Mariupolē. Abu piejūras pilsētu ikdienu pāršķēlis karš – Mariupolē grūst ēkas un cilvēku dzīves, bet Liepājā pavasara atnākšanu pavada nerimstoša trauksme un bailes, ka lādiņi, kas krīt virs tūkstošiem kilometru attālās pilsētas, var trāpīt vistuvākajiem.
Latviešu režisors Roberts Dauburs un ukraiņu režisore Katerina Parfirjeva iepazinās 2022. gada aprīlī Ukrainas kara bēgļu atbalsta centrā Rīgā, kur Katerina nokļuva, bēgot no kara, bet Roberts – vēloties palīdzēt. Izrāde ir abu jauno mākslinieku kopdarbs, kas tapis, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā sadzīvot ar savu tuvinieku izvēlēm un nezaudēt cerību situācijā, kuru ietekmēt šķiet neiespējami. Kā ar šo pieredzi dzīvot tālāk un kur meklēt spēku, lai turpinātu gaidīt – atbildi uz telefona zvanu, kara beigas un atkalsatikšanos?
Muzikāla kamerizrāde "Knuta Skujenieka Kro – Kro"
Kas? SIA "Zeit Hotel"
Kad? 20. aprīlī, klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Kamerizrāde "Knuta Skujenieka Kro – Kro" ir Knuta un Intas Skujenieku attiecību stāsts vēstulēs, dzejoļos un starp neuzrakstītām rindām. Tas ir poētisks stāsts par dzejnieka personības un radošā ceļa veidošanos apstākļos, kad cilvēkam ir liegta gan garīgā, gan fiziskā brīvība. Svarīgs šīs izrādes tapšanas faktors ir joprojām unikālā iespēja satikt dzejnieku Knutu Skujenieku viņa skaudrajā dzīvesstāstā un tēlainajā dzejas pasaulē, atgādinot, ka dzejnieks un viņa gara mantojums ir starp mums.
Kamerizrāde balstīta uz Intas Čaklās sastādīto vēstuļu krājumu
"Kro – Kro" (2012), kurā apkopota dzejnieka Knuta Skujenieka
sarakste ar sievu Intu Skujenieci laika periodā, kad viņš atradās apcietinājumā Mordovijā no 1963. līdz 1969. gadam, kā arī Knuta Skujenieka dzeja un vēsturiskas tā laika liecības.
Viktora Arāja tiesas prāva. Izrāde "Nebiju. Nezinu. Neatceros"
Kas? Biedrība "Kvadrifrons"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Pēc gadu desmitiem ilgas slapstīšanās Viktors Arājs tiek arestēts un stājas vācu tiesas priekšā. Viņa vārds sen kļuvis par holokausta simbolu Latvijā, daudzi viņa komandas vīri sodīti ar nāvi, nokļuvuši Sibīrijā vai cietumā, par citiem interesējas Rietumu valstu izmeklētāji. Bet kā pierādīt Arāja vainas patiesos apmērus, ja klusē gan viņa vainas dēļ mirušie upuri, gan viņa dzīvie līdzdalībnieki?
Gadiem ilgā tiesas sēde liek uzdot jautājumus par nozieguma un soda samērojamību un par pārbaudījumiem, ko tiesai un arī visai sabiedrībai uzliek liela mēroga noziedznieku tiesāšana. It īpaši tādu noziedznieku, kas gadiem ilgi dzīvo ar neierobežotas varas un nesodāmības apziņu.
Vēstuļu lasījums ar bēdīgiem valšiem "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis"
Kas? Biedrība "Kvadrifrons"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Vēstuļu lasījumu "Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis" iedvesmojušas latviešu rakstnieces, prozaiķes, esejistes, publicistes, tulkotājas un atdzejotājas Regīnas Ezeras 60. gadu vidū rakstītās mīlestības vēstules. 2003. gadā autores meita Aija Vālodze tās apkopojusi apgāda "Priedaines" izdotā krājumā, kura nosaukumā izmantots fragments no Basjo Macuo haikas.
Vīrietis, kuram septiņu gadu garumā Ezera veltījusi šīs nenosūtītās vēstules un kura vārdu krājuma lasītājs tā arī neuzzina, vēstuļu sarakstīšanas laikā bijis ģimenes cilvēks, arī pati Ezera bija precējusies trīs bērnu māte, turklāt viņi abi bija sabiedrībā pazīstamas personas. Rezultātā 25 vēstuļu garumā, atkal un atkal apsolīdama vairs nerakstīt, tomēr nemitīgi laužot sev pašai doto zvērestu, Ezera izmisīgi un patiesi atklāj stāstu par nelaimīgu mīlestību un neaizsniedzamu sapni, kuram tā arī nav lemts īstenoties.
Tomēr izrādē neizskan neviena pati Regīnas Ezeras rakstīta rindiņa. Tā vietā izrādes tekstu veido fragmenti no 236 šī brīža Latvijas iedzīvotāju rakstītām vēstulēm, kurās dažnedažādi sabiedrībā pazīstami un nepazīstami cilvēki dalās savās anonīmajās pārdomās, pārdzīvojumos un pieredzēs, kas saistītas ar mīlestības radošo un postošo spēku.
Izrāde "Divi mazi mežonēni"
Kas? Latvijas Leļļu teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Sems ar Jenu beidzot īsteno ilgi loloto sapni un uzsāk dzīvi mežā kā indiāņi. Jaunā mājvieta ir aizraujoša un biedējoša vienlaikus, tādēļ zēni nolemj pieņemt savā ciltī arī kaimiņu meiteni Gaju. Trijatā viņi sāk iepazīt meža pasaules burvību, dodoties medībās, vērojot dzīvniekus, putnus un citus meža iemītniekus, kuri slēpjas no cilvēkiem. Piedzīvojumi un pārbaudījumi satuvina trijotni, iemāca pieņemt vienam otru un atklāt dabas skaisto varenību.
Izrāde "Dzīvs"
Kas? Istabas teātris sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Izrādē tiek aktualizēta dzīvības kā vienota veseluma nozīmība un trauslums, kas sasaucas ar 1.–4. klašu dabaszinību programmas saturu. Istabas teātra komandai rezidējot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un izzinot muzeja krājuma kolekcijas, pamatekspozīciju un iztēli rosinošus eksponātu stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicinās domāt par dzīvību kā cilvēkā, tā koka lapā un putnā.
Nodarbība tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" atbalstu.
Cirks
Izrāde ar žonglēšanas elementiem "Soliņš"
Kas? "Teātris azotē"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Izrādē jaunā cirka elementi – žonglēšana un manipulācija ar priekšmetiem – kļūst par organisku stāsta sastāvdaļu. Tā ir bez vārdiem, stāsta sirsnīgu stāstu par divām neparastām meitenēm, kas sastopas parkā uz soliņa. Lai gan abas ir ļoti atšķirīgas, tieši žonglēšana palīdz abām saprasties.
Pēc izrādes var organizēt 40 minūšu ilgu žonglēšanas nodarbību, kurā tiek apgūti triki ar bumbiņām u. c. priekšmetiem.
Vizuālā māksla
Purvīša balvas 2023 kandidātu izstāde
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 11. jūnijam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto un videomākslas kopums, ko radījuši astotajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie seši mākslinieki un autoru kolektīvi – Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs. Kopumā Purvīša balvas 2023 fināla atlasei tika nominēts 21 mākslinieks / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Rietumu Bankas Latvijas glezniecības kolekcijas izstāde "Laikmeta refleksijas"
Kas? Mākslas muzejs "Rīgas birža"
Kad? No 28. aprīļa līdz 28. maijam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Katrai mākslas kolekcijai ir savs vēsturiskais sākums. Rietumu Bankas kolekcija ir tikai nedaudz jaunāka par pašu banku, kam 2022. gadā apritēja 30 gadu, un tās var uzskatīt par vienaudzēm. Mākslas kolekciju veido gan Eiropas un Amerikas, gan Latvijas mākslinieku darbi. Šai izstādei izvēlēta tieši Latvijas mākslinieku 20. gadsimta gleznu izlase, jo tā atspoguļo sava laikmeta realitātes pārdzīvojumu un ir būtiska Latvijas mākslas vēstures daļa, kas uz neilgu laiku tagad pieejama publiski, jo ikdienā mākslas darbi atrodas bankas darba telpās.
Tūre mākslas centra "Zuzeum" izstādē
Kas? Mākslas centrs "Zuzeum"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
"Zuzeum" ir jauns mākslas centrs Rīgā un Zuzānu kolekcijas mājvieta. "Zuzeum" ēka, kas pēc arhitekta un inženiera Edmunda fon Trompovska projekta 1910. gadā celta kā korķa fabrika, ir Zuzānu kolekcijā pārstāvēto darbu un vairāku mākslinieku paaudžu laikabiedre. Tā funkcionēja jau tad, kad Rīgā darbojās pirmie modernisti un tika dibinātas mākslas skolas. Mākslas centrs tika atvērts 2020. gada rudenī, un šobrīd katru "Zuzeum" izstādi daļēji vai visbiežāk pilnībā veido tikai Zuzānu kolekcijas darbi, kas ar vairāk nekā 20 000 dažādu žanru mākslas darbu ir skaitliski lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē. Tās kodolu veido 19. gadsimta beigu māksla un 20. gadsimta pirmās puses klasiskais modernisms, 1950.–1980. gadu māksla padomju varas periodā, kā arī mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi.
Tūre gida pavadībā aktuālajā "Zuzeum" izstādē sniedz iespēju padziļināti izprast un iepazīties ar izstādes tēmu un tajā eksponētajiem mākslas darbiem, kā arī mākslas centra ēkas un kolekcijas vēsturi. Grupai ir iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, iesaistīties diskusijās un modelēt tūres gaitu. Saturiski tūri pēc iepriekšējas vienošanās ir iespējams pielāgot vecuma un interešu grupai, fokusējoties uz, piemēram, vēsturisko fonu, mākslinieciskajiem aspektiem vai citām interesējošām tēmām.
Kino
Dokumentālā filma "Viss būs labi"
Kas? Filmu studija "Ego Media"
Kad? Pēc pieprasījuma skolās un Latvijas kinoteātros; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 10.–12. klase
Sekojot trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem krievvalodīga Latvijas kinorežisora ģimenē, filma cenšas noskaidrot, kā šobrīd dzīvo pusmiljonu lielā Baltijas krievu kopiena. Filma cenšas izprast, vai šai ģimenei, kura no Krievijas ieradās 1955. gadā, ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā 30 neatkarības gadu laikā.
Dizains
Latvijas Dizaineru savienības izstāde "Klusuma dabas"
Kas? Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpa "Civita Nova"
Kad? Līdz 4. jūnijam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Klusumam ir dažādas dabas, kuras var raksturot arī kā kontrastos balstītus priekšstatus. Tukšums pret pārpilnību. Dziļums pret plakni. Sākums pret beigām. Miers pret bailēm. Klusuma dabas ar mums visiem rezonē citādāk – kādam tas ir patiess miers pat nemierā, bet citam saspringts mirklis pirms nezināma satraukuma. Konceptuālas atbildes par šiem mirkļiem meklējamas dizainā – katram autoram ir savs klusuma stāsts.
Izstāde veidota kā amorfa un plūstoša, kūrēta dizaineru darbu izlase, kuras uzdevums ir meklēt klusumu trokšņainā jeb skaņas pilnā telpā. Šajā projektā vairāk nekā 22 dažādu paaudžu un nozaru dizaineri ir definējuši savas attiecības ar klusumu, paužot to gan ekspozīcijā iekļautā darba materialitātē, gan idejiskā atbruņotībā.
Germana Ermiča personālizstāde "Plūstoši"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? No 13. aprīļa līdz 28. maijam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Starptautiski atzītā latviešu dizainera Germana Ermiča pirmā personālizstāde Latvijā "Plūstoši" apkopo autora nozīmīgāko veikumu kopš 2014. gada, atklājot radošo procesu un filozofiju. Savā praksē apvienojot dizaina un mākslas paņēmienus, Germans Ermičs veido spilgtus objektus, kurus pazīst un augstu vērtē visā pasaulē.
Būtiska mākslinieka rokraksta iezīme ir glezniecisks darbs ar krāsu stiklā – viņa mēbeļu caurspīdīgās virsmas piesātina plūstošas toņu pārejas. Taču krāsa Germana Ermiča darbos nav tikai estētiska piedeva – dizainers to izmanto formas veidošanai. Lai gan idejas līdz šim visbiežāk realizētas stiklā, Ermičs strādā arī ar metālu, tekstilu, akmeni un citiem materiāliem.
Radoša nodarbība "Pieskarties stiklam"
Kas? Līvānu stikla un amatniecības centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar stikla izstrādājumu vēsturi Līvānos, ar stikla izgatavošanas tehnoloģiju, stikla pūtēja amatu, kā arī stikla dizaina aktualitātēm. Izzinot stiklu kā materiālu, skolēni atbilstoši vecumposmam veidos savu stikla dizaina priekšmetu, izjūtot radīšanas procesu un izprotot stikla izturību un trauslumu.
Nodarbība tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" atbalstu.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Multimediāla ekspozīcija "Izdīgt kā zālei caur asfaltu"
Kas? SIA "Liepaja Music"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Multimediālā ekspozīcija rada priekšstatu un sekmē izpratnes veidošanos par dzīvi un radošumu padomju laikos Latvijā. Ekspozīcijas tematiskā līnija veidota trīs daļās: propaganda, kas kā pāļu dzinējs blieza ļaudīm smadzenēs komunistisko ideoloģiju un slavēja padomju iekārtu kā vislabāko sistēmu pasaulē; plaisas, kas simbolizē reālās dzīves neatbilstību propagandai; caur asfaltu – kā izpaudās centieni saglabāt savu radošo domu unikalitāti ideālu un ticības sagrūšanas laikā.
Ekspozīcija veidota mūsdienīgā formātā, kurā apvienojas video un audiālās projekcijas ar autentiskiem rekvizītiem (ciparnīcas telefons, kura klausuli paceļot, skan imitēta čekas pārstāvja runa radošai personībai, radio aparāts ar staciju meklēšanas viļņu skaņām, televizors, kas parāda programmu neesamību, armijā iesaukta jaunieša atmiņu albums u. c.), plakāts ar Vizmas Belševicas dzejoli, kuru izlasīt var, tikai izmantojot klāt pievienoto filtru, interaktīvs fotostūrītis, kur uz sejas projicējas zīmīgi elementi, kas simbolizē nebrīvību tam, ko redz, dzird, runā.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Hallo, Cēsis!"
Kas? Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Nodarbība veidota, balstoties izstādē "Hallo, Cēsis! Telekomunikāciju vēsturei Cēsīs – 125". Tā ir stāsts par cilvēka nepieciešamību savstarpēji sazināties, nodot informāciju pēc iespējas ātrāk, par tehnoloģiju, precīzāk – telefona –, ienākšanu cilvēka dzīvē, par jaunu profesiju rašanos, nozari, kas joprojām strauji attīstās un piedāvā arvien jaunas iespējas. Cēsu novada sakarnieku darbs no pirmā telefonzvana līdz uzziņu centra 118 izveidei ir kā piemērs telefonsakaru attīstībai Latvijā.
Nodarbības laikā skolēni, balstoties uz iepriekš iegūtām zināšanām, atklāj plašo sakaru pasauli, aktualizē zināšanas par dažādiem sakaru veidiem, to attīstību (īpaši telekomunikāciju) un informācijas nodošanas ātrumu civilizācijas attīstībā.
Jau nodarbības sākumā skolēni aktualizē sev zināmos telefonsarunas etiķetes noteikumus, dalās pieredzē, iegūst jaunu informāciju par tiem. Nodarbības laikā ievēro un praktizē telefonsarunas etiķeti. Nodarbības gaitā skolēni mācās patstāvīgi skatīt muzeja ekspozīciju, tekstpratību, meklēt informāciju un dalās ar atrasto gluži kā izziņu dienestā 118.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Dzīpariņa stāsts jeb no vilnas līdz pilnai pūralādei"
Kas? Latgales Kultūrvēstures muzejs
Kas? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Programmas laikā dalībnieki iepazīsies ar vilnas ieguves un apstrādes ceļu, kā no vilnas dzīpara top rakstainas jostas, cimdi, segas, aplūkos muzeja krājumā esošos priekšmetus – stelles, vērpjamo ratiņu, vilnas apstrādes darbarīkus u. c., kā arī iepazīsies ar vienu no Latgales tradicionālās dzīvesziņas tradīcijām – vakarēšanu, kad rudens un ziemas vakaros kaimiņu ļaudis sapulcējās kādās mājās un kopā strādāja darbus – sievas auda, vērpa, adīja, bet vīri vija virves, greba karotes, laboja darbarīkus.
Nodarbības gaitā, radoši darbojoties, skolēni izzinās ceļu no vilnas iegūšanas un apstrādes līdz gatavam vilnas apģērbam, uzzinās kādas latvju rakstu zīmes, kādiem darinājumiem un kāpēc ieauda, ieadīja vai izšuva Latgalē.
Literatūra un grāmatniecība
Radoša un izzinoša nodarbība "Ucipuci meklē draugus jeb tikšanās ar rakstnieci Zani Zustu"
Kas? Rakstniece Zane Zusta
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbība ir iedvesmas pilna tikšanās ar rakstnieci Zani Zustu, Ucipuci pūcītes radītāju, kura iepazīstinās skolēnus ar sevi un savu radošo dzīves gājumu. Skolēni uzzinās to, ka rakstīt stāstu ir tāpat, kā būvēt māju, un kurā brīdī rakstniece pati sāka pamanīt stāstu tapšanu sevī. Rakstniece dalīsies un iedvesmos klausītājus ar savu bērnības pieredzi rakstniecībā – ģimenes avīzes veidošanu, ģimenes raidījuma filmēšanu un scenārija rakstīšanu, lugu rakstīšanu un iestudēšanu. Tāpat skolēni uzzinās, kā radās iemīļotā pūcīte Ucipuci, kā top raidījuma scenāriji un kas iedvesmo radīt aizvien jaunus piedzīvojumus Ucipuci žurnālā. Nodarbības laikā skolēni varēs iepazīties arī ar citām autores grāmatām – "Es esmu Boss", "Toto atkož noslēpumu", "Labrīmes" u. c.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
