Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante Nita Jirgensone skaidro, ka "KiVa" ir plašs materiālu apkopojums, izstrādāts kopējā programmā, kas skolu vidi padarīs draudzīgāku un mazinās pāridarījumu. Somijā programma izstrādāta pirms nepilniem 20 gadiem, darbojas 23 valstīs. Šobrīd programma Latvijā ir nopirkta uz pieciem gadiem. "KiVa" nav ļoti dārga programma, izvēlēta tāpēc, ka situācija skolās ar skolēnu uzvedību paliek arvien smagāka, ir pieprasījums no sabiedrības, un politiķi pieņēma lēmumu.
"Attiecībā uz "KiVa" programmu ir labi, ka tā ir sistemātiska, – no 1. klases līdz mācību noslēgumam, ņem vērā vecumposmu īpatnības. Programma virza visus iesaistītos – bērnus, vecākus, pedagogus. Tagad Latvijā ir atsevišķas programmas, bet tās ir fragmentētas, parasti izmanto "ugunsgrēku dzēšanai"," pauda resursa "uzvedība.lv" vadītāja Līga Bērziņa, kura arī ir iesaistīta "KiVa" programmas ieviešanā.
Šī ir zinātnē pamatota programma, tika veikti gadiem ilgi pētījumi, lai izprastu mobinga veidošanas mehānismus. "Mēs necenšamies atsevišķi ietekmēt tos bērnus, kas dara pāri, vai tos, kas ir upuri, bet visus bērnus," skaidroja Turku Universitātes profesore, programmas autore Kristīna Salmivalli. Somijā ir ap 1000 "KiVa" skolu, ap 90% Somijas skolās daļēji ieviesta "KiVa". Ar katru gadu – kopš 2009. gada, kad ieviesa programmu, situācija uzlabojas. Ir 23 dažādu valstu pieredze pasaulē. Izcili veicas Igaunijai. "Tas ir pieaugušo gribas jautājums," par programmas ieviešanu teica Salmivalli.
Šonedēļ notiek atlase un sarunas ar potenciālajiem "KiVa" treneriem, aktīvi tulko, pielāgo materiālus, tiek izstrādāti atlases kritēriji skolām, kuras sāks šo programmu ieviest. Doma, ka mācību gada sākumā vismaz 50 skolas varētu iesaistīties darbā. Strādās 10 treneri, kuri ieviesīs programmas skolās. Jau augustā sāksies reālā sadarbība ar skolām. Skolā veido "KiVa" komandas – 3–5 cilvēki, viņi nes tālāk programmu skolā. Uzrunās visas skolas, skolām jāatsaucas un jābūt gatavām programmas lietošanai.
Mamma Irina dzīvo Somijā, meitai 10 gadi, mācās 4. klasē. Bulings meitas skolā neeksistē. Uzzinot, kā tiek risinātas dažādas situācijas, saprotams, ka programma darbojas. Piemēram, pikošanos skolas pagalmā starpbrīdī, kur ir dažādas klases kopā, to uzrauga gan skolotāji, gan skolēni. Ja novēro ko aizdomīgu – skolotāji un skolēni iesaistās un risina konfliktu turpat uz vietas. Jebkura programma neatceļ vecāku atbildību par bērna uzvedību, uzskata mamma.
"Mums ir vardarbība ģimenē, arī vardarbīgi skolotāji, kurus skolas neatlaiž, jo šie skolotāji dod skolēnus ar visaugstākajiem olimpiāžu sasniegumiem. Mācību process ir ļoti uz sasniegumiem orientēts. Ir iespēja, ka skolās šo projektu sabotēs,"
pauda Bērziņa.
Jirgensone piekrīt, sakot, ka "mums nav rozā brilles, ka viss būs vienkārši."
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga programmu kopumā vērtē pozitīvi, piebilstot, ka "ir novērots, ka bieži skolotājs, risinot skolās konfliktus, ir viens. Būtu svarīgi, lai skolotāju iesaiste parādītos darba slodzē."