Kā ar to sokas, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" pārrunāja Jaunsardzes centra Rīgas novada pārvaldes vadītājs, kapteinis Sergejs Fomenko, Jaunsardzes centra instruktore Dace Tomsone un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
112 stundas – labs kompromiss
Šobrīd tie jaunieši, kas apgūst vidējo izglītību, valsts aizsardzības mācību apmeklē 10. un 11. klasē, bet tie, kas apgūst vidējo profesionālo izglītību – pirmajā un otrajā kursā vai trešajā un ceturtajā kursā. Atkarībā no grafikiem, kādi nepieciešami praksēm, profesionālo mācību iestādes to izvēlas un plāno pašas, stāstīja Fomenko.
Valsts aizsardzības mācībai atvēlētas 112 stundas. Tas ir bijis kompromiss pēc garām diskusijām ar Izglītības un zinātnes ministriju, atzina Fomenko, jo sākotnēji bijusi iecere valsts aizsardzības mācībai atvēlēt 144 stundas.
"Es domāju, ka šobrīd programma ir diezgan optimizēta šīm 112 stundām. Varētu būt, ka ir tāds neliels pārejas periods. Šogad programmā mums bija ielikts arī viens papildu mēnesis, – gadījumā, ja kādā no skolām ir iespēja nedaudz vairāk šo stundu ielikt, lai mums neiztrūktu satura, ko pasniegt. Pirmais pusgads tūlīt noslēgsies, liekas – diezgan veiksmīgi," vērtēja Tomsone.
Arī Kalvāns atzina, ka kompromiss ar 112 obligātajām valsts aizsardzības mācības stundām ir lielisks un labākais, ko konkrētajā situācijā varēja izdarīt. "Manuprāt, šobrīd viss ir tā diezgan nostabilizējies," viņš pauda.
Siguldā lēmumam bija gatavi jau pirms tam
Kalvāns dalījās pieredzē, ka Siguldā neviens politisko gala lēmumu par valsts aizsardzības mācības pieņemšanu un 2024. gada septembri negaidīja, rokas klēpī salikuši.
"Mēs ar Jaunsardzes centru vienojāmies par iespēju visām izglītības iestādēm, kas ir vidusskolas, īstenot to jau iepriekš, pirms tam. Tātad Siguldas novadā četras skolas – Mālpils, Krimulda un divas Siguldas centrā – programmu sāka īstenot jau agrāk un bija jau gatavas tai," stāstīja Kalvāns.
Viņš neslēpa, ka šāds lēmums tika pieņemts, daudz nediskutējot ar sabiedrību, skolēniem vai viņu vecākiem, kā arī neizdalot nekādas aptaujas vai anketas. Šoreiz stingrā un novada kontekstā vienotā pieeja nostrādāja mācību iestādēm par labu.
"Es personīgi neesmu saņēmis neviena vecāka kaut kādas pārdomas, kāpēc, priekš kam vai kaut kādu nihilismu, vai kaut kādu neapmierinātību. Mēs šo programmu integrējām speckursu ietvaros. Tas nozīmē, ka mēs pārskatījām savu mācību plānu, kaut ko no kultūras, kaut ko no veselības jomas pārskatījām un integrējām to skolēnu slodzē tā, lai nepārkāptu 36 stundas nedēļā," stāstīja Kalvāns.
Protams, visa šī procesa laikā skolu direktori un pārstāvji veica lielu skaidrojošo darbu gan ar pašvaldības pārstāvjiem, gan saviem kolēģiem – skolotājiem. Galvenais bijis salikt stundu sarakstu.
Instruktoru problēma atrisināta
Vēl pirms mācību gada sākuma daudzi bija skeptiski par valsts aizsardzības mācības ieviešanu kā obligātu priekšmetu, paužot bažas par to, ka trūks instruktoru, kas to varētu pasniegt.
Fomenko norādīja, ka šobrīd situācija ir nostabilizējusies un visās skolās instruktori atrasti.
"Jaunsardzes centrs iepriekšējā mācību gadā veica ļoti lielus un nozīmīgus darbus, un mēs tiešām dabūjām to nepieciešamo instruktoru skaitu. Šobrīd, uzsākot jau 2024. gadu, 1. septembrī mums bija instruktori nokomplektēti, un mēs varējām mierīgi uzsākt strādāt. Visās skolās mēs varējām nodrošināt valsts aizsardzības mācību," skaidroja Fomenko.
Viņš atklāja, ka Jaunsardzes centram ir izstrādāta sava instruktoru apmācību jeb kursu sistēma, kuri katram jaunam darbiniekam obligāti jāiziet. Tiem atvēlēts arī noteikts laiks, kurā visiem tiem, kas vēlas kļūt par instruktoriem, tas jāizdara.
Tomsone par valsts aizsardzības mācības instruktori strādā jau divus gadus.
"Pirmais un pats svarīgākais – ir jāgrib un jāmāk strādāt ar jauniešiem un bērniem. Tāda bija mana pieredze – pirms tam es ilgus gadus strādāju par bērnu un jauniešu sporta treneri," viņa pastāstīja.
Tomsone atklāja, ka sagatavošanās periodā ne tikai apmeklējusi obligātos kursus, bet arī pusgadu stažējusies jau pie pieredzējušiem instruktoriem. Savukārt apmeklētos kursus viņa vērtēja kā ļoti praktiskus un tiešām noderīgus darbam, kas būs jāveic.
"Īstenībā šis apmācības process arī pēc tam notiek regulāri. Nav tā, ka es izgāju kursus un viss – tagad tikai strādāju par instruktoru. Nē, mums visu laiku ir pilnveidošanās kursi, papildus kursi, īpaši kursi. Piemēram, es tikko pati arī atbraucu no Lielvārdes, kur apguvu bezpilota lidaparātu pilotu kursus. Tātad tie kursi ir ļoti aktuāli un svarīgi, lai instruktori būtu pilnīgi pārliecināti par to, ko viņi pasniedz jauniešiem valsts aizsardzības mācībā," vērtēja Tomsone.
Galvenokārt – praktiskas iemaņas, bet ne tikai
112 valsts aizsardzības mācību stundās divu gadu laikā jaunieši apgūst trīs pamata moduļus – pilsonisko aktivitāti valsts drošības kontekstā, noturību krīzes situācijās un vadību, kā arī valsts aizsardzības iemaņas.
"Valsts aizsardzības iemaņas ir vislielākais modulis, kas sastāv no 104 stundām. Tajā ir dažādas prasmes – gan ierindas apmācība, gan militārā topogrāfija un orientēšanās, gan sakaru procedūras un kiberdrošība. Protams, iekļauta ir arī droša apiešanās ar ieročiem jeb šaušanas nodarbības," stāstīja Fomenko.
Visas šīs iemaņas jaunieši apgūst galvenokārt praktiski, nevis teorētiski. Protams, ir arī teorētiskās nodarbības, bet pēc tām jaunieši dodas ārā, apvidū, un visu šo realizē praktiski.
Bez minētajām praktiskajām iemaņām atsevišķas stundas valsts aizsardzībā domātas arī tam, lai jauniešiem mācītu pilsonisko aktivitāti. Tomsone atklāja, ka šis modelis viņai pašai ir vistuvākais.
"Mūsu direktoram, pulkvedim [Alvim] Mirbaham, ir mīļš tāds teiciens, ka patriotismu var iemācīt. Man no sākuma, kad pirmo reizi to dzirdēju, likās, nu kā – tiešām? Bet, jā, mēs runājam, un arī šajā blokā ir tā praktiskā un teorētiskā daļa. Mēs nenodarbojamies tikai ar to, ka stāstām par vēsturiskiem notikumiem vai par to, kas ir patriotiska rīcība. Mēs liekam jauniešiem diskutēt, domāt un izvērtēt arī savu ikdienu, ka patriotisms nav tikai sarkanbaltsarkanais karogs vai svētku tradīciju ievērošana, bet tā ir tava ikdiena," stāstīja Tomsone.
Viņa uzsvēra, ka valsts aizsardzības mācība nav tikai par praktiskām iemaņām krīzes situācijās, bet arī par vērtībām savas valsts, pilsētas un ģimenes kontekstā. Tomsone norādīja, ka viņas pieredzē daudzi jaunieši, lai gan sākotnēji varbūt nemaz nav pārāk dedzīgi, ar laiku mācību stundās ļoti aktīvi iesaistās.
Ko saka paši skolēni?
Rīgas 6. vidusskolas 10. klases skolēns Kārlis pauda, ka, viņaprāt, viss, ko māca valsts aizsardzības mācības stundās, kādā brīdī var noderēt. Pat zināšanas par reljefu un dažādiem citiem apzīmējumiem kartēs.
Tās pašas klases skolnieki Raimonds un Kevins pēc divu mēnešu mācībām vērtēja, ka līdz šim tās bijušas interesantas. Apgūta jau gan ierindas mācība, gan topogrāfija.
"Vispār ir diezgan interesanti. Labi, es nedomāju būt militārists nākotnē, bet orientēties jau vienmēr noder arī tādās ikdienišķās situācijās. Arī tā pati ierindas mācība ļoti disciplinē cilvēku pēc būtības," sprieda Raimonds.
Puiši vienojās, ka valsts aizsardzības mācības stundas padara viņus disciplinētākus un nosvērtākus, un, iespējams, nākotnē ļaus viņiem mierīgāk uztvert dažādas stresa situācijas.
"Ierindas mācībā bija diezgan interesanti saprast tās pavēles, ko darīt, kā griezties, ar kuru kāju iet. Mums vēl bija iespēja pašiem komandēt vienam otru un iemācīties, kā visu darīt.
Es teiktu, ka varbūt tas nav tik vajadzīgi dzīvē, bet nu ir interesanti kopā ar draugiem, visiem klasesbiedriem, to darīt. Plus mēs pavadām laiku ārā nedaudz, tas arī ir labi," stāstīja Kevins.
Tikmēr skolniece Kristiāna atzina, ka, lai gan ir interesanti, nav droša, vai to vajag. Viņasprāt, valsts aizsardzības mācības stundas noteikti ir vajadzīgas tiem jauniešiem, kuri ar militāro nozari grib saistīt savu dzīvi, bet vai pārējiem – par to vēl esot pāragri spriest.
"Nu pagaidām nav saprotams. Ir interesanti, bet – vai to man vajag un vai es gribu ar to saistīt savu dzīvi, es nezinu," skaidroja Kristiāna.
Klasesbiedrenes Agneta Elīna un Dārta pauda, ka valsts aizsardzības mācība jauniešiem ir vajadzīga, lai varētu apgūt, ko darīt krīzes situācijās.
"Lai mēs vairāk saprotam, kas notiek pasaulē, ko dara zemessargi un jaunsargi, lai nosargātu valsti. Tiešām ir interesanti par to mācīties," vērtēja Dārta.
Agneta Elīna savukārt bija gandarīta par to, ka mācēs orientēties un aizstāvēt sevi, jo turpmākajos mēnešos plānots stundās apgūt gan lauka cīņas, gan apieties ar ieročiem.
"To vajag pilnīgi visiem – gan meitenēm, gan puišiem. Šeit ir vienlīdzība," pauda Agneta Elīna.
