Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" diskutē 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva, Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols un Jelgavas novada skolēnu kora "Asni" kora diriģente Anda Silgaile.
2024. gada pavasarī skolēnu koru skatēs piedalījās tikai 7000 dziedātāju, un tas bija kā trauksmes zvans ne tikai iesaistītajiem, arī sabiedrībai kopumā ar jautājumu – kas notiek, vai tiešām kordziedāšanas tradīcija Latvijā ir apdraudēta? Šobrīd situācija mainījusies un ir pozitīvāka. Valsts izglītības satura centrā oktobrī tieši kora nozarē reģistrēti 12 426 kora dziedātāji no visas Latvijas.
Inga Vasiļjeva pauda, ka oktobrī pašvaldības reģistrē kolektīvu un dalībnieku skaitu, kas varētu piedalīties dziesmu svētkos. Koru nozarē ir reģistrējušies 12 426 dziedātāji no visas Latvijas. Iepriekšējie skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika pirms 10 gadiem. Tas, ka galā ir skaistais notikums Mežaparka estrādē, ir stimuls vecākiem, dalībniekiem un liels nopelns diriģentiem. Šobrīd skaitlis ir optimāls, lai skolēniem būtu vieta estrādē, to nepārblīvējot. Kopmuzicēšanas, kopdziedāšanas žanrs prasa lielu ieguldījumu.
Kopā varētu būt 127 kolektīvi, pauž Edgars Vītols, uzsverot, ka svarīgs korī ir secīguma un pēctecības princips. Koru nozare cietusi zem ļoti lieliem sitieniem – pandēmija, skolu un teritoriālā reforma, mūzikas skolotāju trūkums. Jādomā, kā šo tradīciju noturēt, dodot jauniešiem informāciju, ka kordziedāšana ir kas apsveicams. Mazo skolu vai skolu, kurās nav skolotāju, kolektīvi mēdz apvienoties.
Anda Silgaile savā praksē pieturas pie principa, ka izveidotais kolektīvs ir jānotur. Ir pedagogi, kuri nejūtas tik stipri, lai varētu sagatavot kolektīvu, tad mūzikas skolotājs gatavo bērnus un viņi brauc uz kopmēģinājumiem, te nepieciešams liels pašvaldību atbalsts. Daudz atkarīgs no kolektīva vadītāja, viņam jābūt bākai – dziesmusvētki būs, kamēr būs trakie.
Koru kultūrā liela nozīme ir skolai, pedagogam un arī ģimenei.
Ja vecāki motivē bērnus, tas ir ļoti vērtīgi, tā ir milzīga emocionāla vērtība, ko bērni gūst, gatavojoties un piedaloties svētkos. Šai tradīcijai ir liela nozīme nācijas pastāvēšanā, uzsver Astra Aukšmuksta.
Ierakstā 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents, diriģēšanas skolotājs Mārtiņš Klišāns pauž savu viedokli, ka korim jābūt katrā skolā, nevis tikai kā interešu izglītības nodarbībai.
Vai vismaz sākumklasēs korim nav jābūt pieejamam visur, jautā Vītols.
Vai tur, kur koris nav pieejams, neapzogam bērna vispusīgu attīstību, jo vispusīgas attīstības sfēra ir kultūra?
Anda Silgaile skaidro, ka korī ņem visus bērnus, ir metodes, ar kurām var palīdzēt nedziedātājiem, viņi nebūs solisti, bet kordziedātāji.
"Obligāts" mūsdienu pasaulē uzdzīs pretreakciju, ir jādod iespēja izmēģināt, piemēram, sākumklašu skolēniem, uzskata Vītols.
Var runāt par kori katrā skolā, ja ir kora diriģents, pedagogs, bērnu vecāki, kuri skolas vadībai var prasīt kori un sakārtot tā iespējamību, arī skolas kolektīvam jābūt ieinteresētam, uzskata Astra Aukšmuksta.
