Pētnieciskie eksperimenti
Bērnistaba, sadarbībā ar Eiropas Eksperimentālo zinātņu olimpiādi, katru dienu publicēs pieaugušajiem ar bērniem kopā veicamu uzdevumu dažādu dabaszinātņu parādību izzināšanai. Eksperimenti aptvers dažādas ikdienā sastopamas lietas un tēmas un būs grupēti nedēļas tematikā.
Pētniecības mēneša eksperimenti aptvers dažādas ikdienā sastopamas lietas un tēmas, tie būs grupēti nedēļas tematikā.
1. eksperiments. Kā augi dzer
Augi, tāpat kā cilvēki ēd un dzer, bet augi spēj barības vielas uztaisīt paši no ogļskābās gāzes un ūdens saules gaismas ietekmē. Ūdeni augi uzņem ar saknēm un tad pa stumbru to nogādā visās auga daļās. Šajā eksperimentā noskaidrosim, kā ūdens izplatās augā.
Eksperimentu veikt tikai pieaugušo klātbūtnē!
Nepieciešams:
- vairākas glāzes ūdenim
- ūdenī šķīstošās pārtikas krāsvielas
- augi, ko izmantos eksperimentam – seleriju kāti, Ķīnas kāposts, lapu salāti, baltas krizantēmas, neļķes vai citi balti ziedi; pavasarī var lietot arī plaukstošos zarus
- nazis
Darba gaita: glāzē ar ūdeni izšķīdina pāris pilienus pārtikas krāsvielas, ieliek kāposta vai salāta lapu vai selerijas kātu. Novēro lapas vairākas dienas.
Tā kā ūdens kopā ar krāsu ceļos pa lapu, bet ūdens vēlāk no lapas iztvaikos, krāsviela uzkrāsies lapā, – ja lapas ir dzīvas, tās krāsosies aizvien košākā krāsā.
Ja izmanto selerijas vai salātu galviņas, vislabāk krāsojas lapas, kas atrodas vistuvāk centram. Dažādas pārtikas krāsvielas var strādāt ar atšķirīgu efektivitāti, bet parasti zilā krāsa strādā vislabāk.
Pārgriežot lapas vai selerijas kātus, varēs novērot koši iekrāsotus vadaudus – caurulītes, pa kurām augs nogādā šķidrumu tālāk.
Lapu kātus vai ziedkātus var gareniski sašķelt uz pusēm un katru pusi ievietot savas krāsas šķīdumā, tad varēs izpētīt, kurai auga daļai šķidrumu nogādā tieši šie vadaudi.
2. eksperiments. Kā augi dzer
Iepriekšējā eksperimentā novērojām, kā ūdens kustas augā. Dzīvnieks, lai iesūktu ūdeni, izmanto muti, bet augiem mutes nav. Kā augi nodrošina, ka ūdens no zemes tiks aizgādāts pa visu augu? Lai to nodrošinātu, augi izmanto trīs fizikas parādības – osmozi, kapilāros spēkus un iztvaikošanu, ko izpētīsim šajā eksperimentā.
Nepieciešams:
- vairākas glāzes ūdenim
- ūdenī šķīstošās pārtikas krāsvielas
- papīra dvielis
Norise: Kā redzēji iepriekšējā eksperimentā, auga stumbros ir vadaudi – īpašas auga daļas, kas kā kokteiļa salmiņi nogādā ūdeni dažādās auga daļās. Ūdens ir īpašs ar to, ka tā molekulas turas kopā – veidojas virsmas spraigums. Šī ūdens molekulu draudzēšanās nodrošina to, ka ūdens kustas kopā un nelielās caurulītēs (kapilāros) spēj pārvietoties arī uz augšu. To demonstrēsim ar papīra dvieli. Papīra dvielis ir veidots no augiem – celulozes.
Paņem glāzi, piepildi to ar ūdeni un piepilini pāris pilienus pārtikas krāsas. Pirms tam sagriez papīra dvieli aptuveni 1–2 cm platās sloksnēs. Noliec blakus divas glāzes – vienu ar krāsaino ūdeni, otru tukšu. Vienu sloksnes galu iemērc krāsainajā ūdenī, otru ieliec sausajā glāzē. Vēro kā ūdens lēnām sūcas pa papīra dvieli, to sauc par kapilāro kustību.
Tomēr, lai gan kapilārā kustība pa papīra dvieli notiek, vari novērot, ka viss ūdens nepārtek no vienas glāzes otrā. Augi, lai nodrošinātu, ka ūdens tajos kustas nepārtraukti, izmanto arī iztvaikošanu no lapām – transpirāciju.
Lai to novērotu, būs nepieciešami augi, vēlams augoši dažādās vietās, nelieli maisiņi un kancelejas gumijas.
Uz auga lapas vai zariņa ar lapām uzvelk maisiņu un nostiprina ar gumiju. Pēc pāris stundām atnāk novērtēt, kā ir mainījies maisiņš. Vēlams salīdzināt augus, kas aug ēnainā vietā un saulainā vietā; augus ar lielām vai mazām lapām – kā atšķiras mitruma daudzums maisiņos šiem augiem? Cik daudz ūdens savāktos maisiņā, ja to uzliktu kaktusam?
