Ģimenes studija

Daudz kas dzīvē norisinās neparasti. Septiņu bērnu vecāki Jānis un Esmeralda Tolpežņikovi

Ģimenes studija

Vardarbība ģimenē: problēmas redzējums no vīriešu skatupunkta

Mācīties lielā vai mazā klasē: katras iespējas priekšrocības un trūkumi

Mācīties mazā vai lielā klasē: individuāla pieeja iepretim augstiem sasniegumiem

Kamēr mazākās klases nodrošina skolēniem individuālu pieeju, vairāk uzmanības un iekļaujošāku vidi, statistika liecina, ka labāka izglītības kvalitāte vērojama lielākās klasēs, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" norādīja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Dita Nīmante un šīs fakultātes vadošais pētnieks un profesors Andris Kangro. 

ĪSUMĀ:

  • Liela klase var būt piemērota bērniem, kuriem ir augsti sasniegumi un vajadzīgi izaicinājumi.
  • Pētījumi liecina, ka mazākā klasē labāk jūtas meitenes un arī bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.
  • OECD pētījumā secināts – jo lielāka skola un klase, jo augstāka mācību kvalitāte.
  • Svarīga ir arī skolotāju labsajūta, strādājot ar lielām vai mazām klasēm, kā arī tas, vai skolotājam ir palīgs.
  • Vecākiem lielāka vai mazāka skola bērnam būtu jāizvēlas, vērtējot viņa individuālās prasmes un vajadzības.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Diskutējot par skolu tīkla optimizāciju, bieži tiek argumentēts, ka lielajās pilsētu skolās var iegūt labāku izglītību nekā mazākās lauku skolās. Tomēr vienlaikus lielajās skolās ir arī lielas klases. Vai un kā iespējams pievērsties katram bērnam, ja klasē viņu ir vismaz 30?

Labāk mācīties lielā vai mazā klasē? Viennozīmīgas atbildes nav

Kamēr starptautiski nozares pētījumi liecina, ka lielākā skolā bērnam ir labākas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo tas saistīts ar iespēju vienkopus koncentrēt augstākas raudzes pedagogus, tikmēr daudzi vecāki joprojām meklē, kur varētu būt tādas mācību iestādes, kurās viņu bērniem būtu iespēja mācīties pēc iespējas mazākā klasē. Nereti arī paši pedagogi atzīst, ka klasē ar 30 vai vairāk bērniem katram veltīt kaut nedaudz personīgas uzmanības ir ļoti sarežģīti. 

Toties mūsdienīgas pedagoģijas metodes un arī pilnveidotais mācību saturs jeb "Skola 2030" programma runā par labu šai individuālajai pieejai, to paredz arī mūsdienīgs pedagoģiskais process, kas nosaka, ka tiks ievērotas bērna individuālās attīstības īpatnības un vajadzības. Tas ir izaicinoši, ja klasē ir 30 vai vairāk skolēnu.

Nīmante atzina, ka šis jautājums pētnieku prātus saista jau vairākus gadu desmitus un viennozīmīgas atbildes uz to nav.

"Tāds kopsavilkums ir ļoti vienkāršs – nav vienas skaidras atbildes. Katrā gadījumā ir savi plusi un savi mīnusi, gan, ja mēs runājam par lielām klasēm, gan par mazām klasēm un arī īpaši, ja runājam par bērniem, kuriem varbūt ir grūtāk mācīties, un par bērniem, kuriem varbūt tieši gribas lielākus izaicinājumus.

Tādā gadījumā tieši liela klase viņiem var būt vieta un vide, kas šos izaicinājumus varētu sagādāt. Protams, vienmēr šis jautājums atduras pret to, kurā klasē – lielā vai mazā – bērniem ir augstāki sasniegumi, jo tas ir tas, kas mūs kā vecākus ļoti uztrauc, kurā klasē manam bērnam būs labākie rezultāti, augstākie vērtējumi, lai attiecīgi viņam nākotnē būtu lielākas iespējas tikt kādā augstskolā vai kādā labākā, prestižākā skolā un tā tālāk," vērtēja Nīmante. 

Vienlaikus tas, kas būtu jāņem vērā, ir bērna labsajūta – cik labi bērns jūtas noteikta lieluma klasē. Tāpat ne mazāk svarīga ir skolotāju labsajūta, strādājot ar lielām vai mazām klasēm. 

"Līdz ar to tas jautājums nav vienkāršs. Arī politikas veidotājiem tas nav tik vienkārši. Faktori, kas ietekmē, kāpēc kaut kas ir – vai akadēmiskie sasniegumi vai labsajūta – ir daudzi un dažādi, arī tajā skaitā didaktika jeb tas, kā skolotājs māca šo klasi, kādas metodes izvēlas," norādīja Nīmante. 

Sasniegumi un izaicinājumi pret vieglāku sadarbību

Viņa atzina, ka lielo klašu un skolu priekšrocības noteikti ir tām pieejamie resursi un mācībspēks. 

"Plusi [mācībām lielā klasē] varētu būt tiem bērniem, vismaz pēc pētījumiem, kuriem ir šie augstākie sasniegumi, kas nozīmē, ka viņiem ir vajadzīgi lielāki izaicinājumi, kam lielā klasē ir lielāka iespējamība.

Savukārt, ja runājam par mazākām klasēm, tad, protams, tur ieguvumi ir skolēniem, kuriem ir grūtības mācīties. Ir pētījumi, kas norāda, ka mazākā klasē labāk jūtas meitenes un arī bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm," vērtēja Nīmante. 

Mācot mazākas klases, uzlabojas arī skolotāju labsajūta un sadarbības prasmes starp skolotājiem un bērniem. 

"Mazā kolektīvā sadarbību ir vieglāk veidot, organizēt, virzīt. Vismaz pētījumi saka, ka ir arī mazāk uzvedības problēmu, mazāk traucējošās uzvedības, uzvedības pārkāpumu. Ja attiecības ir labākas, tad, kā zinām, šie aspekti arī samazinās," norādīja Nīmante. 

Pētījums: jo lielāka skola un klase, jo augstāka kvalitāte

Profesores teikto apstiprināja arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes vadošais pētnieks un profesors Andris Kangro, norādot, ka vidēji statistiski lielākas klases uzrāda augstākus rezultātus mācībās. 

"Prominentākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījums par 15 gadus veciem skolēniem no 8., 9. klases rāda vienu tendenci, vidēji statistisku tendenci, korelāciju, ka, lūk, mazās skolas un mazās klases attiecīgi nesekmē kvalitāti. Ir pilnīgi pretēji šajā gadījumā – jo lielāka skola un klase, jo augstāka kvalitāte. Mūsu skolēni tad labāk risina matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus un saprot teksta uzdevumus, kas ir PISA pētījumā," norādīja Kangro. 

Vienlaikus Kangro atgādināja, ka korelācija ir statistiska vidējā tendence, tā neizslēdz faktu, ka ir arī ļoti mazas skolas un klases ar augstiem sasniegumiem un ir lielas skolas un klases ar zemiem. Līdz ar to, viņaprāt, katra skola būtu jāizvērtē individuāli.

"Protams, ja mums ir 30 skolēnu klasē Latvijā, un ir šādi gadījumi populārajās vietās un skolās, un tur vēl ir iekšā iekļaujamie skolēni, kam ir zināmas īpašas vajadzības, es domāju, tā ir neiespējamā misija vienam skolotājam šajā klasē prasīt, lai viņš īsteno individuālo pieeju un tamlīdzīgi. Tas ir par daudz, es domāju, ka 20 [bērnu] vai nedaudz virs 20 būtu pietiekami, ja runājam arī par iekļaujošajiem momentiem, kas mums šobrīd ir diezgan aktuāli," Kangro vērtēja. 

Skola un klase jāpielāgo katram bērnam individuāli

Lielu lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā spēlē arī tas, vai skolotājam ikdienas darbā ir tā saucamie asistenti, kas palīdz nodrošināt klasē kārtību, lai skolotājam nav jāvelta savs laiks uzvedības problēmu risināšanai. 

Valsts izglītības satura centra Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļas vecākā eksperte Ilze Ābelniece tikmēr norādīja: "Mazākās klasēs tiešām pedagogs var pievērst vairāk uzmanības, sniegt individuālu atbalstu, un šī piederības sajūta jau ļoti korelē un ir saistīta ar akadēmiskajiem sasniegumiem, ja bērns jūtas droši un drošā vidē. Lielās klasēs atkal es varu vairāk konkurēt, vairāk izaicināt sevi. Man šķiet, ka katram bērnam ir pielāgojams, kuram labāka būs mazāka skola, kurš ērtāk jutīsies lielajā. Tā varētu būt atbilde vecākiem – paskatīties, kādas ir mana bērna individuālās vajadzības."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti