Kuldīgas peldbaseinā rit peldēšanas nodarbība. Te atnākuši bērni, kas šim interešu izglītības pulciņam pieteikušies Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrā. Dalībnieku vecums ir no 6 līdz pat 14 gadiem. Nodarbības sākumā – iesildīšanās, spēja aizturēt elpu zem ūdens un pareizi elpot.
Peldēšanas skolotāja Dzintra Freimane stāsta: "Pārbauda savu plaušu dzīvības tilpumu. Ja, piemēram, jāiet palīgā glābt, padziļš ir, jāiztur elpa. Kamēr apķer, izvelk no ūdens, esi zem ūdens. Tas ir ļoti svarīgi Pie glābšanas darbiem arī. Es ceru, ka viņiem tas dzīvē nebūs jādara, bet jāgatavojas karam, tad būs miers, tāds teiciens, tā arī ūdenī ir."
Skolotāja trenē arī izturību uz ūdens. Mērķis – ar laiku spēt nopeldēt 200 metru, 50 no tiem uz muguras un pēc tā spēt izkāpt no ūdenstilpes neaizelsies. Neļauties panikai kritiskos brīžos, ja pēkšņi gadās iekrist ūdenī. Tie, kuriem ir jau labākas peldētprasmes, soli pa solim mācās arī, kā palīdzēt tiem, kas paši vairs saviem spēkiem no ūdens ārā netiek. Pēc uzdevumu izpildes kopā ar skolotāju tiek arī izrunāts, kas izdevās, kas ne.
Latvijā peldētapmācība skolās notiek sporta stundās, lielākoties tā iekļauta mācību saturā 2. klasēm. Pēc izvēles skolēni šīs prasmes var apgūt arī interešu izglītības un profesionālas ievirzes izglītības programmās. Tas ir par maz, saka biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze. Veicot pētījumus kopā ar Latvijas peldēšanas federāciju un Sabiedrības integrācijas fondu, atklājies, ka tādas peldētprasmes, lai
"Tā skaudrā realitāte ir tāda, ko mēs arī redzam statistikas datos, ka tāds vidējais latvietis nepeld. Viņš arī nespētu izglābt otru. Un tāpēc nereti viena slīkuša vietā ir divi," norāda Zane Gemze.
Lai situāciju uzlabotu, biedrība sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru rīko kursus pedagogiem, vasaras nometnes, dažādus sabiedrības izglītojošus pasākumus, uzsāktas sarunas arī par glābēju uz ūdens apmācīšanu.
