Iveta, par mazbērnu atpūtu norūpējusies vecmāmiņa, jautā: "Esmu ome astoņiem mazbērniem. Daži no tiem ir skolnieki, mēs esam jau vairākus gadus tā pakārtojuši, ka es saskaņoju savu atvaļinājumu ar bērniem, kad viņiem ir skolas brīvlaiks. Un esmu jau vairākas reizes novērojusi, ka šajā laikā, kad bērniem ir brīvlaiks, tiek uzdoti, nu, samērā nopietni mājasdarbi. Tad ir šis neērtais jautājums - vai skolas brīvlaikā, kas ilgst nedēļu, ir šie mājasdarbi obligāti vai var bez viņiem iztikt? Mans viedoklis ir tāds - ja ir brīvlaiks, tad ir brīvlaiks, mēs atpūšamies, krājam jaunus spēkus, un, ja man ir atvaļinājums, tad es arī atpūšos."
Apjomīgu mājasdarbu uzdošanu īsajos brīvlaikos Iveta ir novērojusi vairākās skolās, kurās mācās viņas mazbērni. Vai brīvlaikā, kas ilgst nedēļu, šie mājasdarbi patiešām ir obligāti?
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs skaidro, ka
"ārējos normatīvajos aktos nav šobrīd noteikts regulējums nedz par mājasdarbiem, nedz par to apjomu. Tas ir izglītības iestādes un pedagoga paša ziņā.
Mājasdarbiem ir jābūt mērķtiecīgiem, jēgpilniem, nevis vienkārši uzdodamiem tikai tāpēc, lai viņš tiktu uzdots un, kā saka, bērns nevarētu baudīt, piemēram, rudens brīvlaiku vai atpūsties no mācību procesa. Bet teikt, ka mājasdarbi vispār kā tādi nevarētu būt, es tā neteiktu. It sevišķi šie īsie brīvlaiki droši vien primāri ir domāti atpūtai, nevis tiešām mājasdarbu izpildei, taču, ja tur tiešām apakšā ir kāds mērķtiecīgums un lietderīgums, ko pedagogs ir saredzējis un tā arī pozicionējis to mājasdarbu, un bērnam tas ir skaidrs - tas sasniedzamais rezultāts -, tad tas ir tikai atbalstāms."
Tātad mājasdarbu uzdošana ir skolas un pedagogu kompetencē. Izglītības kvalitātes dienesta Uzraudzības departamenta skatījumā ir atbalstāmi "jēgpilni, izglītojamajiem saprotami un patstāvīgi veicami mājasdarbi, kas vērsti, piemēram, uz zināšanu un prasmju nostiprināšanu un pilnveidošanu".
Ko tas īsti nozīmē? Un ko par to domā mūsu uzrunātie vecāki un vecvecāki?
Kristaps: "Es domāju, ka ar kaut kādu samēra sajūtu vajadzētu, lai paliek tas tonusiņš bērniem, kā saka."
Modris: "Es domāju, ka nē, jāmācās ir skolā."
Amanda: "Jāatpūšas. Nu, izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir lielāki projektu darbi, kad ir vienīgais brīdis, kad tu vari pa dienas vidu, nu, aiziet uz bibliotēku varbūt kādu pētījumu veikt, bet kopumā nevajadzētu mācīties."
Janīna: "Es kā bijusī skolotāja uzskatu vispār, ka ne uz šīm īsajām brīvdienām - sestdienām, svētdienām - nav jāuzdod, gan arī uz brīvlaiku nav jāuzdod. Nu, izņemot varbūt kādu grāmatu izlasīt. Lasītprasme mums klibo diemžēl ar visām jaunajām tehnoloģijām, kas ienāk mūsu dzīvē, kas ir arī ļoti vajadzīgas, bet diemžēl lasīt arī vajag, un tāpēc varbūt dažreiz bišķīt vairāk ir jāliek arī tajā mācību gada laikā palasīt, ne tikai vasaras brīvlaikā."
Sarmīte: "Es domāju, ka mājasdarbi gan nebūtu tai laikā jāuzdod, jā. Man ir arī skolnieki, un tas nav labi, ka brīvdienās ir mājasdarbi."
Rinalds: "Es pieļauju, ka jā, bet varbūt tādu, kur nav nozīmīgs vērtējums, piemēram, īsu rakstu izlasīt un tad minimālu recenziju uzrakstīt, nu kaut ko tādu, lai būtu prāts nodarbināts."
Evita: "Ja neskaita rudens lapu savākšanu, mums nebija nekādu baigo mājasdarbu, mēs izbaudījām brīvdienas.
Amanda: "Atpūšamies, ja jau dota nedēļa, tad atpūšamies."
Izklausās, ka vairums tomēr ir par pienācīgu atpūtu skolēnu brīvdienās. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļā secināts, ka izglītības iestāžu un pedagodu prakse šajā jautājumā atšķiras, piebilstot, ka, iespējams, mājasdarbu apjoms būtu pat jāregulē ar tiesību aktiem.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere pauž, ka " Tiesībsarga ieskatā nav pareizi bērniem skolas brīvlaikā uzdot mājas darbus. Brīvlaiks ir atpūtai, līdzīgi kā pieaugušajiem atvaļinājums. Saskaņā ar Izglītības likuma 57. panta 2. un 4. punktu vecākiem ir tiesības sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām, tai skaitā par darba organizāciju izglītības iestādē, kā arī piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē.
Vecākiem ar padomes starpniecību ir tiesības rosināt prakses maiņu mājasdarbu uzdošanā.
Sava bērna tiesību un interešu aizsardzībai vecākiem vajadzētu izmantot Izglītības likumā noteiktās tiesības vērsties izglītības iestādē un vērst uzmanību uz bērna noslodzi, kas ietekmē viņa tiesības uz atpūtu un pilnvērtīgu miegu."
"Katra izglītības iestāde un katrs pedagogs ir patstāvīgs savā darbībā un atbildīgs par sava darba metodēm, paņēmieniem, rezultātiem. Tad nu primārā atbildība jāprasa ir iestādes vadītājam un pedagogam, kādēļ tas tiek darīts, ar kādu nolūku un kāda atgriezeniskā saite ir?
Katram vecākam ir tiesības piedalīties mācību procesa pilnveidē, tikt uzklausītam, mēs iesakām sākotnēji vērsties pie konkrētā skolotāja, bet, ja atbildi neizdodas rast vai tā neapmierina, tad tālāk - pie izglītības iestādes vadītāja.
Ja arī tur netiek saklausīts, nu tad pašvaldības dibinātu skolu gadījumā tā noteikti ir pašvaldības Izglītības pārvalde, kur var šo jautājumu risināt un aicināt pievērst uzmanību. Nu, un tas būtu tas ceļš, kā būtu normāli diskutējams, saprotams un attiecīgi arī risināms," skaidroja Platonovs.
Tā, lūk, – arī ierēdņi aicina vecākus nesamierināties tad, ja mājasdarbu slogs sāk šķist bērniem nepanesams. Un arī - izturēties ar sapratni, ja runa ir par aicinājumu, piemēram, brīvajos brīžos palasīt grāmatu.
