Paredzēts, ka Bērna māja atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās.
Labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Bērna māja ir ilgi lolots projekts bērna labāko interešu ievērošanā, ja bērns ir cietis no seksuālas vardarbības. Šīs situācijas ir ārkārtīgi sensitīvas un sāpīgas, un visbiežāk bērna liecība ir vienīgais pierādījums. Ir būtiski nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, sniegt medicīnisku un psiholoģisku atbalstu bērnam un pēc iespējas mazāk atgādināt par notikušo.
Bērna māja darbosies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas struktūrvienības paspārnē. Līdz šim Bērnu mājas sadarbības modelis nav normatīvi reglamentēts. Tagad to paredz likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", kas otrdien, 10. janvārī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
Bērna mājas izveides mērķis ir novērst vardarbībā cietušo bērnu atkārtotu emocionālu traumēšanu un atkārtotu kļūšanu par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos. Bērna māja Latvijā darbosies kā kompetenču centrs un vienas pieturas aģentūra darbā ar bērniem, kas cietuši noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar vardarbību, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Bērna mājas (Barnahus) nosaukums ir aizgūts no Islandes, kas bija pirmā valsts Eiropā, kura jau 1998. gadā aizsāka šāda datos balstīta starpinstitucionāla sadarbības modeļa veidošanu.
Likumprojektā paredzēti arī citi Bērnu tiesību aizsardzības likuma pilnveidojumi. Tā, piemēram, ir paredzēts, ka turpmāk gadījumos, kad bērnu adoptē viņa radinieks vai, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz ārvalsti bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma. Tāpat noteikts, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.
Vienlaikus paredzēts noteikt Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas darbības tiesisko ietvaru – noteikt informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmas mērķi, institūcijas un personas, kuras ir tiesīgas apstrādāt sistēmā iekļauto informāciju.
