Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sarunā piedalās Alīse Nīgale, tulkotāja Jolanta Pētersone, grāmatu apskatniece, bērnu literatūras entuziaste, Ogres centrālās bibliotēkas pārstāve Aija Bremšmite un Ziemeļvalstu ģimnāzijas latviešu valodas, literatūras un teātra mākslas skolotāja Aija Rozenkopfa.
Smagie temati bērnu literatūrā ir gan arhaiski, gan mūsdienīgi. Drīzāk tie ir tabu temati, kurus ienesot literatūrā, var saprast sevi vai līdzcilvēkus, pauda Nīgale.
Bremšmite uzskata, ka smagumu grāmatai vai tēmai rada ārpus grāmatas esošais, piemēram, grāmata par nāvi ir arī grāmata par dzīvi, rādot, kā turpināt dzīvot ar šķēršļiem savā dzīvē.
Rozenkopfa smagos tematus nosauc par svarīgiem, jo tie ir temati, kas ir aktuāli konkrētā brīdī.
Jolanta Pētersone noformulējusi dalījumu –
tēmas, kas notiek dzīvē dabiski, un tabu tēmas, par kurām grūti runāt, – tēmas, kurām nevajadzētu būt bērnu dzīvē – vardarbība pret bērnu vai karš.
Tabu temati, mentālā veselība ir bērnu literatūras trends šobrīd, to var redzēt īpaši pasaulē, bet arī Latvijas izdevēju plauktos parādās grāmatas par mentālās veselības tēmām, vecāku alkoholismu, depresiju un citām aktuālām tēmām. Grāmatas, kas parāda, kā jūtas pāri darītājs un upuris, skaidroja Nīgale.
Skolotājs ir vēstnesis, kurš informē par grāmatām. Bremšmite aicina vecākus un pedagogus lasīt bērnu grāmatas par smagiem tematiem, kļūstot par tiltu uz bērnu.
Pētersone uzskata, ka smagās tēmas ir ne tikai mūsdienu literatūrā – labā bērnu literatūrā šīs tēmas bijušas vienmēr.
Arī vecākiem ir jāiesaistās, aicinot to darīt, skolotāji saņēma milzīgu pretreakciju, skolā ar to ir bieži jāsaskaras. Ir vecāki, kuri uzskata, ka vajag runāt tikai par puķītēm, rāda Rozenkopfas pieredze.
Vecāki par smagajām tēmām grāmatā runā vienmēr, nerunā par filmām vai to, ko bērni redz viedierīcēs. Vecāki arī cenzē bērna grāmatu izvēli. Protams, ir arī pozitīvi vecāku piemēri. Pozitīvi, ka vecāki zina, ko bērns lasa un spēj izrunāt emocijas, kuras dod grāmata, pauda Bremšmite.
Daudzas tēmas ir tabu, jo nezinām, kā runāt par tām, grāmata ir tiltiņš uz šo sarunu,
skaidroja Nīgale.
Bērnu lasītprieka kritums ir straujš un graujošs, tāpēc būtu nepieciešams, lai skolēniem skolā būtu netraucēta iespēja lasīt grāmatas.
"Liels un mazs" izdod grāmatas, kuras uzskata par svarīgām tematiski un saturiski literatūras un mākslas vienībās, reizēm ir saprotams, ka izdotā grāmata nebūs ļoti pirkta, bet tāda ir nepieciešama, finansēšanai izmanto dažādus fondus un grantus, veidojot sabiedrisko domu un piedāvājumu dažādību.
Rakstniece Andra Menfelde uzskata, ka bērns ir personība piedzimstot, slēpt dzīvi no viņa nav prāta darbs, viņiem jāstāsta par visām tēmām, protams, citādā valodā un vēlams ar laimīgām beigām.
Ir iespējams bērniem rakstīt par ļoti smagām tēmām. Piemēram, norvēģu autore Grū Dāle raksta bērnu bilžu grāmatām, ilustrē viņas vīrs un vēlāk viņas meita. Autore studējusi psihoterapiju, koncentrējas uz smagām tēmām, piemēram, incestu. Viņai ir izdevies šos notikumus ietērpt metaforās - grāmata, lai bērnam, kurš ko tādu ir pieredzējis, palīdzētu par to runāt, bet tas netraumētu bērnus, kuri to nav pieredzējuši. Ļoti smaga tēma, bet to ir iespējams izdarīt, bet tam nepieciešamas gan zināšanas, gan talants, uzskata Pētersone. Latvijā mums ir ļoti maz šādas literatūras.
Bremšmite novērojusi, ka bibliotēkā tēti prasa grāmatas par to, kā apģērbt bērnu, bet bērni jautā pēc grāmatām, kurām ir 100 vai 200 lapaspuses.
