Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija" vērsās kāda mamma, kuras dēlam kopš dzimšanas ir zobu emaljas hipoplāzija. Kad bērnam bija trīs gadi, vecāki par viņa zobu labošanu samaksājuši aptuveni 650 eiro. "Bezmaksas ārstēšanu piedāvāja tikai rindas kārtībā, kas ir aptuveni gads, pusotra. Gaidīt nevaram, jo zobi drūp mēneša laikā," atklāja Līga. "Dzīvojam Daugavpilī, bezmaksas vizītes vairs nav ne pie viena stomatologa, arī Rīgā. Pēc maksas vizītes pie stomatologa mums pastāstīja, ka steidzami jālabo visi zobi. Operācijas izmaksas būs ap diviem tūkstošiem. Man ir jautājums – kur tad Latvijā bērniem ir bezmaksas zobu ārstēšana?"
Kā skaidroja sertificēta bērnu zobārste Egita Benefelde, diemžēl šī slimība, par kuru ceļ trauksmi visi Eiropas un pasaules zobārsti, arī Latvijā ir visai izplatīta – teju vai katram desmitajam bērnam. Slimības cēlonis vēl neesot līdz galam izpētīts. Tā bieži vien tiek ielaista arī tādēļ, ka vecāki nepievērš lielu uzmanību bērna zobu tīrīšanai. Līga uzsvēra – ja nebūtu garo rindu, tad laikus varētu tikt pie zobārsta un saņemt bezmaksas ārstēšanu, bet šoreiz, ar šo diagnozi gaidīt nebija iespējams.
Arī bērnu zobārste apstiprināja, ka rindas ir milzīgas un ir ļoti daudz sarežģītu gadījumu. Savukārt Zobārstu asociācijas viceprezidents Andis Paeglītis norādīja, ka, tāpat kā visa medicīna, arī zobārstniecība ir "ļoti akūtā naudas trūkumā".
"15–20 gadu laikā finansējums zobārstniecībā nav audzis, izņemot minimālās algas, bet materiāli mums aug, apmēram 2–3% gadā, un mēs nerēķinām uz bērniem citus materiālus, kā tas ir noteikts – tikai labus materiālus mēs izmantojam zobārstniecībā," skaidroja Paeglītis.
Tomēr garās rindas reizēm veidojot arī paši vecāki, uzskatot, ka bērni jāved tikai pie labākajiem zobārstiem uz Stomatoloģijas institūtu.
"Institūts ir augsti kvalificētu speciālistu iestāde, un tur būtu jāārstē tikai saslimšanas, zināmas problemātiskas saslimšanas, nevis ielaisti zobi," uzsvēra Paeglītis.
Ikgadējās pārbaudes var veikt pie jebkura zobārsta, turklāt ir iespējams laikus noskaidrot, kur var saņemt palīdzību visā valstī.
"Šobrīd vislabāk un visērtāk noskaidrot šīs gaidīšanas rindas ir vietnē "rinda pie ārsta". Ieejot šajā vietnē, ir atsevišķa sadaļa "Zobārstniecība". Uzklikšķinot uz šo sadaļu, parādās pilnīgi visi pakalpojumu sniedzēji dažādās Latvijas vietās," informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Gulbe.
Arī Zobārstu asociācija šobrīd dara visu iespējamo, lai mazinātu garās rindas.
"Mēs esam iesākuši strādāt pie tāda modeļa – ģimenes zobārstniecības modelis," stāstīja Paeglītis. "Pašreiz veidojam pilotprojektu Latgalē un aicinām zobārstus slēgt līgumu par tiem bērniem, kuri ir viņu pacientu bērni."
Tajā pašā laikā zobārsti atgādina, ka arī vecākiem katru dienu jāiegulda darbs, pievēršot uzmanību bērnu zobu tīrīšanas paradumiem.
Kā norādīja Paeglītis, nepietiek tikai ar to, ka bērns tīra zobus, ir jābūt "pieskatītai zobu tīrīšanai", ir jāpalīdz, kamēr viņš iemācās to darīt pats.
"Vēlreiz mēs varam likt uzsvaru uz to, ka, ja tiek ievērotas bērnu higiēnas normas, ja bērnam zobi tiek tīrīti, tad rindas viņi var sagaidīt un nekas kritisks tur nenotiek. Jo loģiski, ja bērnam ir akūtas sūdzības, bērns tiek pieņemts, augstākais, trīs darbdienu laikā," skaidroja Benefelde.
Tāpat zobārste atzina, ka, vedot bērnu pie zobārsta reizi gadā, ir iespējams noteikt, vai viņam būs zobu attīstības traucējumi vai nē.
Raidījuma skatītājas Līgas gadījumā, kad dēla zobi jāārstē steidzami un rindā gaidīt vairs nav laika, vecāki tiek aicināti sazināties ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
"Mums būtu nepieciešami visi šie dati, problēmsituācijas apraksts, lai varētu individuāli palīdzēt šo situāciju atrisināt," paskaidroja Gulbe.