Raidījumā diskutē piecu bērnu mamma, grāmatas "Mierpilna audzināšana" autore Viktorija Ozola, Montesori pedagoģe, pirmklasnieces un bērnudārznieka mamma Zane Ozoliņa, trīs bērnu mamma, arī sertificēta PEP mamma Alise Kalpiņa.
Viktorija Ozola skaidro, ka grāmata tapusi caur pieciem bērniem un vēlmi dalīties. Grāmata ir Viktorijas bloga apkopojums un kopsavilkums. Nosaukumā izmaiņas izraisīja māksliniece Zane Veldre, viņa aizmirsa nosaukumu un "cieņpilna" vietā uzrakstīja "mierpilna", nosaukums patika un palika.
"Ja dzirdam nosaukumu "Mierpilna audzināšana", tas man radītu stresu, paskatos, kas man mājās apkārt, – vēl viens pierādījums, ka es esmu neizdevies vecāks,
visas gaidas, ko uzliek vide, audzināšanu padara nevajadzīgi stresainu, kad mēģinām būt perfekti vecāki,"
pauž Dīvs Reiznieks.
Viktorija Ozola akcentē, ka grāmatā tieši cenšas noņemt gaidas un ekspektācijas, ko uzliek sabiedrība.
Mūsdienu pētījumi saka, ka mūsdienās vecāki cenšas vairāk laika pavadīt ar bērniem, salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, tāpēc attiecības ir labākas un ieguvums labāks, skaidro Zane Ozoliņa.
Ja vēlies būt "labais vecāks", bērnu ved uz pulciņiem. Cik, uz kādiem, tas 99% atkarīgs no vecākiem. Pulciņu posmā vecāki kļūst par taksistiem, jo vairāk pulciņu, jo stresaināki apstākļi. No kurienes stress? Mūsu pašu lēmumu rezultāts. Ja nevaram izvadāt, nevedam, saka Reiznieks.
Dīvs Reiznieks skaidro, ka viņš ir "vecāks, kura bērni sasnieguši vēlīno tīņa fāzi, līdz šim brīdim nonākot ar pamatprincipu – "izvēlies savas cīņas". Par ko ir vērts cīnīties, par ko ne? Gribi auskarus? Jā! Tetovējumus? Lai paskatās, kā tas izskatīsies vecumdienās. Ja par kaut ko necīnās, vēlāk var būt stress par to, ka vajadzēja cīnīties."
Zane Ozoliņa, runājot par vecāku ieguldījumu bērnu audzināšanā, vecākus aicināja atcerēties, ka bērna raksturā ir daudz neizmaināmā.
Arī ar maziem bērniem var ievērot "izvēlies savas cīņas" principu, uzskata Viktorija Ozola. Vai var teikt, ka mazi bērni – mazas problēmas, lieli bērni – lielas? Alise Kalpiņa nedomā, ka problēmām ir sakars ar vecumu, izaicinājumi ir jebkurā brīdī.
Reiznieks pauž, ka "dažeiz vecākiem ir grūti palūgt palīdzību ārpus mammas un tēta, mēs kā introvertie latvieši kautrējamies, domājam – "ko par mums padomās?"".
