Sakāmvārdi ir tautas dzīves gudrības, ko ar valodu no paaudzes paaudzē nododam kā labskanīgas mācības. Tie gan teju nekad nav jāuztver burtiski – pašos pamatos šos izteicienus veido metaforas, simboli, salīdzinājumi un citi tēlaini izteiksmes līdzekļi. Taču, mainoties laikiem, mainās arī izpratne par pasauli un līdz ar to redzējums par sakāmvārdu saturu. Šajā rakstu sērijā kopā ar ekspertiem ielūkojamies labi zināmo teicienu burtiskajās mācībās no mūsdienu cilvēka skatupunkta.
Ātri un apdomīgi
Ņemot vērā, ka veidošanai dotais laiks ir tik īss, jārīkojas ir ne tikai ļoti ātri, bet arī pārdomāti. "Diezgan bieži cilvēkiem ir priekšstats, ka kalšana ir tāds brutāls darbs – tu tikai ņem un zvetē. Bet, veidojot jebkuru lietu, kurai raksturīga specifiska forma, ir jāzina divi, trīs, četri gājieni uz priekšu," stāsta Grīnbergs. "Pirms ņemam nazi ārā no krāsns, esam jau izspēlējuši to šahu un izdomājuši, kur mums atrodas āmurs, pa kuru taciņu līdz tam āmuram un laktai dosimies un ko gribam izdarīt."
Gatavība ātrai rīcībai ir prasme, kas noder arī ārpus smēdes. Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks skaidro, ka karstas dzelzs kalšana uzņēmējdarbībā ir rīkošanās, "kamēr jautājums ir aktuāls, kamēr tas vēl nav mega populāri, kamēr visi ir gatavi, kamēr kāds pateicis piedāvājumu, izmantojot brīža apstākļus un situāciju!" Vērtējot biznesa vidi Latvijā, viņš atzīst, ka
"mūsu uzņēmēji runāt prot un idejas visiem ir kā jūra. Ar to rīkošanos… Jā, dažkārt gribētos ātrāk un atbildīgāk."
Palkavnieka novērojumi lieciena, ka Latvijā cilvēki vilcinās pieņemt lēmumus, jo baidās kļūdīties. "Bet ne visi. Daži dara un dara ātri, dažkārt viņus mēdz saukt par riskētājiem," taču, viņaprāt, tas nav pareizs apzīmējums. "Varu ar pilnu atbildību teikt, ka, piemēram, mēs, Draugiem Group, nekad neesam riskējuši. Riskēt nozīmē, ka tu liec uz spēles kaut ko, kas var tikt zaudēts, un iestājas sekas. Mēs nekad neesam likuši visas olas vienā groziņā. Viss ir pārdomāts, izsvērts, bet tas tiek darīts ātri."
Līdz ar to – tāpat kā smēdē – arī uzņēmējdarbībā virzība nedrīkst būt tikai impulsīva un katrs solis prasa zināmu sagatavošanos. "Nevar vienkārši rīkoties un tad domāt," saka Palkavnieks, stāstot, ka bieži vien uzņēmēji vēlas prezentēt savas idejas investoriem, taču, kad saņem šādu iespēju, to ātri vien zaudē. "Kāpēc? Jo nebija sagatavojušies. Nepadomāja, ko stāstīs, kāpēc stāstīs tieši šīs lietas, uz ko liks akcentu, kas interesē pašam investoram."
Pirmie diktē spēles noteikumus
Grīnbergs uzsver – nav tā, ka formēt tēraudu var tikai lielā karstumā. "Jebkurš ir piefiksējis, ka pakaramā āķītis noliecas, ja uz tā sakrāmē divdesmit mēteļus, un tur nav iesaistīta temperatūra. Taču to formēt karstu ir ne tikai vieglāk un efektīvāk, bet tās izmaiņas var panākt arī daudz radikālākas." Ja metālu kaļ, kad tas nav sasniedzis vēlamo temperatūru, jāiegulda daudz lielāks spēks, kā rezultātā var sabojāt ne tikai strādājamo materiālu, bet arī laktu un āmuru, kā arī gūt darba traumas.
Šāds princips strādā arī uzņēmējdarbībā –
idejas īstenot var dažādos apstākļos, taču, esot īstajā laikā un vietā, var iegūt zināmas priekšrocības.
Palkavnieks skaidro, ka būt pirmajiem vienmēr ir vieglāk. Priekšgājēji kļūst par atskaites punktu, ar ko vēlāk salīdzina visus sekotājus – "par pamperiem joprojām sauc autiņbiksītes"! Tāpat viņš atgādina, ka mūsdienās cilvēki bieži vien pērk nevis produktu vai pakalpojumu, bet gan sajūtas un attiecības. "Tas, kurš ir ātrāks, veiklāks, kompetentāks – cilvēkiem patīk ne tikai tādi cilvēki, bet arī uzņēmumi", skaidro Palkavnieks, norādot, ka arī tehnoloģiju uzņēmums Apple netirgo datorus un telefonus, "viņi pārdod inovācijas"!
Nevajag pārkarsēt
"Ja tēraudu pārāk ilgi turam ugunī, no tā izdeg iekšā esošais ogleklis, rezultātā tam stipri krītas vērtība un tas, ko no tā var uztaisīt", stāsta Grīnbergs, salīdzinot to ar dzīvi. Ja cilvēks pārāk ilgi atrodas augstas intensitātes režīmā, tad piedzīvo izdegšanu – "vēl viena frāze, kas, iespējams, nāk no metalurģijas pasaules". Mūsdienās cilvēkiem vairāk jāpraktizē apdomība, uzskata Grīnbergs, jo, ja ikdiena būs izsvērta un sakārtota, tad arī būs iespēja pieķerties izdevībām, kad tās parādās, citādi "mēs tikai reaģējam uz to, kas mums apkārt notiek, reaģējam pa labi, pa kreisi, dzēšam ugunsgrēkus un visu pārējo." Tas ir smalks balanss, kas jāspēj noturēt. Arī viņš pats atzīst, ka šobrīd dzīve un kalendārs ir tik pilns, ka, "ja man tagad kāds izteiktu spontānu piedāvājumu, diez vai es varētu piekrist".
Palkavnieks ar humoru saka: "Ir arī tāds teiciens – ko tu kraties kā puņķis uz drāts! Manuprāt, ir tādi, kuri cenšas būt visur. Piemēram, ēdināšanā, – ja ir topā burbuļtēja, tad man būs burbuļtēja, man būs suši, man būs tagad Dubaijas šokolāde, man būs viss, kas tikko kaut kur parādījies." Viņš aicina uzņēmumu iedomāties kā cilvēku, piemēram, klasesbiedru, kurš katru dienu maina stilu un viedokli – "viņu jau neviens nopietni neuztvers".
Taču tas nav likums! "Ja paskatāmies, ko dara lielās pasaules koorporācijas, piemēram, man liekas, ka pat Samsung īpašnieki nevar nosaukt, cik produktus viņi ražo," piemin Palkavnieks. Tāpēc jaatceras, ka vienas pareizās formulas nav un,
iespējams, mēs esam nevis kalēji, bet gan dzelzs, – jābūt elastīgam un spējīgam pielāgoties, izmantojot apstākļus savā labā.
Viņš arī iedrošina nesildīties pārāk ilgi un mainīties, rīkoties tajā brīdī, kad ir vēlme to darīt, nevis atlikt uz jauno gadu vai citu datumu. "Sākšu uzņemējdarbību, kad bērni izaugs vai kad pastrādāšu piecus gadus. Bet varbūt tagad?" aicina pārdomāt Palkavnieks.
Atbildot uz jautājumu, kā zināt, kad izmantot iespēju un kad tā būtu lieka enerģijas tērēšana, Palkavnieks atbild:
"Es riskēšu kļūt par kursiņu pārdevēju, bet tomēr pateikšu un bez ironijas – ir tiešām jāieklausās sirdsbalsī!"
Viņaprāt, ja visi parametri saka, ka nav īstais laiks kādas idejas īstenošanai, taču iekšējā sajūta saka pretējo, ir vērts neļauties racionālajam prātam, kurš pakļautos apstākļu diktētajiem noteikumiem. Palkavnieks iesaka veltīt laiku sarunai ar sevi un, iespējams, pat skaļi paprasīt, vai tiešām jādara iecerētais, taču nedrīkst aizmirst, ka jāuzticas "tam, ko tev tiešām iekšējā balss saka, nevis tam, ko tu gribētu, lai tā saka"!
Ja reiz izmantojam kalšanas principus citviet, tad svarīgi to darīt visā pilnībā – tātad neaizmirst, ka veiksmīgi uzlabot ātrumu var vienīgi ar pietiekami lielu prāta darbu. Un, ja tiešām esam tā dzelzs, tad, iespējams, kļūsim par nozares spicākajiem pārstāvjiem!
