Gatavojoties Tēvu dienai, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" saruna ar tēviem, kuri šo lomu piedzīvojuši dažādos vecumos. Kur nu jau atkal "jaunie tēti" rod sajūtu par to, kā būt labam tēvam, ja ar vecākajiem bērniem nav bijis tik daudz zināšanu par bērnu aprūpi un tas arī nav bijis tik ļoti pieņemts - tēviem diendienā rūpēties par bērniem? Kā tas ir - pašam mazliet jau nosirmot un izbaudīt tēva lomu citādi - pavadīt laiku divatā ar bērnu, vest uz dārziņu un veikt vēl citas lietas kopā?
Raidījumā sarunājas četri tēti: A/S "Radio SWH" galvenais vadītājs Jānis Šipkēvics (seniors), Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts, rakstnieks Jānis Joņevs, sociālantropologs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas galvenais krājuma glabātājs Jānis Šabanovs.
Ierakstā uzklausām Andreju Reini Zitmani, grupas "Sudden Lights" mūziķi.
Jānis Šipkēvics ir trīs bērnu tētis, pēdējais bērns dzima, kad Jānim bija 55 gadi.
Bērnus nevar audzināt tikai finansiāli, bet jāaudzina ar piemēru,
uzskata Šipkēvics.
Edgars Pujāts ir sešu bērnu tētis – divi lieli, četri audzināmi, mazākajam tikai gadiņš, stāsta tētis. Edgars uzskata, ka ir drosmīgs tētis, uzņemoties audzināt sešus bērnus. Bērni ir savstarpēji līdzīgi pēc izskata, bet rakstura iezīmēs bērni ir atšķirīgi.
Jānis Šabanovs ir vienas meitas tēvs, viņš uzsver, ka tēva pieredze ir ļoti transformējoša, kas mainīja dzīvi. Gaidot bērnu, bija doma, ka būs daudz grūtāk, bet prieks par bērnu grūtības mazina.
Būtiskākā grūtība tēvam ir "nesalaist visu dēlī", jebkurš bērns ir liela atbildība.
Jānis uzskata, ka ir mazāk stingrs meitas audzināšanā nekā mamma.
Joņeva bērnam 2. septembrī palika mēnesis. Jaunais tētis akcentēja, ka pirmajā mēnesī iemācījies novērtēt laiku.
Andrejs Reinis Zitmans kā svarīgāko akcentēja, ka vēlas būt klātesošs tētis.
Jānis Šipkēvics bijis klāt divu bērnu dzimšanā – "tajā brīdī ir saprotams, ka tēva atbildība ir uz mūžu". Laikā, kad auga vecākie bērni, tēti bija atbildīgi par ģimenes materiālo nodrošināšanu. Ar jaunāko bērnu ir vairāk laika būt kopā un atslogot mammas ikdienu. Tētis iesaka pierakstīt bērna teikto, jo bērna balss ir Dieva balss, tāpat būt klāt, kad bērni kur uzstājas, lai justos droši,
zinot, ka "ir kāda roka, kas pacels, kad vajag".
Edgars atzina, ka pēc krietnāka laika sprīža nāca apjausma, ka "manā laikā netika piedāvātas iespējas kā tagad, dēlam gribēju visu labāko, bet es nebiju klātesošs".
Šipkēvicam ir trīs bērni, un katram bērnam sava mamma, bet visi bērni jūtas kā brāļi, visi labi saprotas un var viens otram teikt: "Es tevi mīlu!"
