Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska pauda, ka ministrijai uz spriedumiem jāskatās – vai tas nenorāda uz nepilnībām likuma regulējumā, tāpat, kam vajadzējis būt savādāk.
"Mēs esam aizrāvušies ar to, ka likumam jābūt kā situācijas instrukcijai. Mums vispirms jāsaprot, ko var darīt praktiski savādāk. Likums ir instruments. Svarīgi sākt domāt – kas praksē jādara savādāk.
Tiesai jāsaprot, ka ir neizpildes riski kādam no vecākiem, tas jāvērtē tiesas procesa laikā. Izpilde ir galīgais līdzeklis, kad spriedums ir pieņemts, bet netiek veikts. Šobrīd tiek iesaistīts tiesu izpildītājs. Mēs redzam, ka stadijā, kad spriedums pieņemts, bāriņtiesa sekojusi līdzi, jebkura simptomātika, kad spriedums netiek pildīts, tiek novērtēta kā bīstams signāls. Jebkuram signālam, ka spriedums netiek izpildīts, ir jābūt lielai trauksmei."
"Tiesai ir secinājumi par bērna viedokli – bērns teica "nē", to izpilda, neņemot vērā bērna labākās intereses. Problēmas redzam pēc sprieduma ar tā izpildi un bērna viedokļa uzklausīšanu.
Bāriņtiesai kā bērna aizsardzības iestādei pēc sprieduma būtu jāsatiekas un bērnam jāizskaidro, ko nozīmē šis spriedums," skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.
"Ja saskarsmes tiesības tiek ievērotas, tad lietas līdz izpildei nenonāk. Tiesu izpildītāji bieži redz, ka viss ir slikti, bieži tiek slēpti izlīgumi, kas prezumē, ka puses nonākušas pie kopsaucēja, ko var uztvert kā pozitīvu virzību. Bet nonāk arī lietas, kur pēc izlīguma viss mainījies, tas arī ietekmē lietas gaitu – emocionālais fons, kur pamatā divu pieaugušu cilvēku neatrisinātas attiecības, kas tiek risinātas uz bērna rēķina. Dažreiz šķiet, ka ir jāpauzē saskarsme, jo tas ir bērna interesēs," akcentēja zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Bāriņtiesai nav saistošs tas, ko grib vecāki, bāriņtiesa pārstāv bērnu. Bāriņtiesai, veicot izpēti, vajadzētu saprast labāko saskarsmes veidu bērnam,
uzsvēra Dagnija Palčevska.
Spriedumam jābūt izpildāmam, ja tas nenotiek, jāizvērtē, bāriņtiesai ir iespēja meklēt, kā panākt sadarbību ar vecākiem. Jāpanāk, kādā veidā spriedums darbojas praksē, ja spriedums netiek pildīts, jāatrod veids, kā iedarboties uz vecākiem. Jāpanāk vecāku līdziesaiste. Var iedarboties ar soda stadiju, bet tas nesasniegs mērķi.
Vai patiešām likumi ir tik ačgārni, ka nevaram sasniegt mērķi? Ir nepieciešami izglītoti profesionāļi, kuri redz situāciju, uzsvēra Dagnija Palčevska.
Ilze Celmiņa skaidroja, ka daudzas Eiropas valstis ļoti strikti maina bērna aprūpētāju, ja viens no vecākiem netiek galā. Viena no mūsu problēmām, ka otrs vecāks ir gatavs tikties ar bērnu, bet nevar par bērnu uzņemties rūpes.
"Ir jāpanāk, lai otrs vecāks iesaistās. Jārunā par lielākiem sodiem, ja nepilda saskarsmes tiesības,"
iesaka Iveta Kruka.
Situācija, kad spriedums netiek pildīts, ir problēmsituācija, jāmeklē risinājums, sodam jābūt kā galējam līdzeklim. Zvērinātu tiesu izpildītāju iesaiste, finanses, kas nepieciešamas, ir slogs tam, kuram izmaksas ir jāuzņemas.
Ilze Celmiņa pauda, ka tiesiskais nihilisms ir novērojams. Ja saskarsme nestrādā – jāiet nākamais solis, jālūdz tiesu mainīt saskarsmes regulējumu.
