Vai mainījušies mediķu ieskati un oficiālās vadlīnijas par to, kas ir iznēsāta grūtniecība? Kādi ir pārnēsātas grūtniecības riski, kad un kāpēc var gaidīt paša bērna dzimšanu un kādos gadījumos dzemdības tiek ierosinātas, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidro profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja Dace Rezeberga; ginekoloģe, vecmāte, ģimenes veselības centra "Stārķa ligzda" dibinātāja Dina Ceple; Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Linda Veidemane.
Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā var lasīt, ka "iznēsāta grūtniecība ir pilnas 37 nedēļas un dzemdības tad būs laicīgas. Normāli lielākā daļa dzemdību sākas līdz 41. nedēļai, pēc 40 nedēļām grūtniecības vadīšanas taktiku nosaka bērniņa labsajūta. Ārsts pierakstīs augļa sirdstoņus, ar kardiotokogrāfu, iespējams, ultrasonogrāfijā noteiks augļūdeņu daudzumu. Ja kāds no parametriem norādīs uz iespējamu problēmu rašanos, prenatālās aprūpes sniedzējs tevi nosūtīs uz dzemdību nodaļu dzemdību izraisīšanai jeb dzemdību indukcijai. Parasti dzemdību veicināšanu sāk ne ātrāk kā pilnā 41. nedēļā."
Šī informācija ir mājaslapā ievietota 2019. gadā. Dace Rezeberga apstiprina, ka informācija par iznēsātu grūtniecību arvien atbilst patiesībai, ja to attiecina uz pilnīgi veselu grūtnieci un dzemdētāju.
"Skaidrs, ka pilnas 37 nedēļas ir iznēsāta grūtniecība, tas nemainās un nemainīsies," norāda Dace Rezeberga. "Un tā taktika tiešām veselai grūtniecei līdz 41. nedēļai, un tad tālāk atkarīgs ir no situācijas, no augļa stāvokļa, no sievietes vēlmēm. Pēc 40 nedēļām kopumā pieaug perinatālā zaudējuma risks, tas nozīmē, ja sievietei ir kāda pataloģija vai auglim ar kādu pataloģiju pamatā, tad ir labi, ka viņš būtu piedzimis līdz 40 pilnām nedēļām. (..) Laikā no 39 līdz 40 nedēļām vislabāk ir bērniņam būt piedzimušam, lai mazinātu apdraudējumu un riskus, kas rodas, ja grūtniecība ir ilgāka par 40 nedēļām. Tas tiešām ir attiecināms uz problēmu pacientiem."
Ceple akcentēja, ka grūtniecības norisē gadu tūkstošiem nekas nav mainījies, bet tagad vide apkārt ir mainījusies.
Ir izveidotas jaunas vadlīnijas, tās ir veidotas ar mērķi pasargāt mūsdienu sievietes, kuru vecums palielinās, kurām ir saslimšanas utt. Vadlīnijas ir ar rekomendējošu raksturu.
Svarīgs ir pacientu tiesību jautājums. Pacients ir primāri galvenais cilvēks, kurš pieņem lēmumu, viņu neviens nevar piespiest, viņš var izvēlēties, pieņemt savu informētu lēmumu, skaidroja Veidemane.
Pēc mūsu likumdošanas grūtniece var būt uzskaitē pie ģimenes ārsta, vecmātes, ginekologa. Dažādas saslimšanas ir zināmas iepriekš, tāpat ir ieteikumi, kā rīkoties dažādās situācijās, ir saruna ar mediķiem, tad sieviete pieņem lēmumu par laiku, kad dzemdēt, ārsts ir informējis par riskiem. Ar ārstu vienojas, kas ir parametri, kam sekot, kad jāvēršas pie ārsta, ja dzemdētāja vēlas vēl pagaidīt.
Veidemane akcentēja, ka sonogrāfija nav atbilde uz visiem jautājumiem, vecmātes grūtniecības riskus izvērtē ar dzemdes mērījumiem, katrā apmeklējumā veic asinsspiediena mērījumus, izjautā sievieti par mazuļa kustībām, kas ir vislabākais rādītājs. Ja paciente pēc 41. nedēļas vēlas grūtniecību turpināt, veic vēl vienu ultrasonogrāfiju.
Grūtniecības novērtēšana 38. un 39. nedēļā ir tad, ja kas pēkšņi notiek, jo visi riska faktori jau zināmi pirms tam, skaidroja Ceple.
Jebkura grūtniece, kurai gribas pārbaudīt savu un bērna veselību, var doties uz Dzemdību nama observācijas gultu, kur pārbauda bērna un mammas veselību. To var darīt grūtniece bez jebkāda nosūtījuma, pauda Rezeberga.
Daudzi speciālisti, kuri nav pārliecināti, kad grūtniecei labāk dzemdēt, nosūta viņu uz konsultāciju Dzemdību namā, lai vēlreiz izrunātu riskus un pieņemtu lēmumu.
