Mārupes pamatskolas bibliotekāre Laura Kaļinka pauž, ka "vasara ir lielisks laiks, lai lasītu grāmatas, arī mūsu skolā ir ieteicamās literatūras saraksts, kas veidots, pamatojoties uz skolas bibliotekā pieejamām grāmatām. Mārrupes pamatskolas bibliotēka strādā līdz Jāņiem, lai sagatavotos rudens sezonai."
"Pie mums – Gaismas pilī septītajā stāvā ierodas bērni ar sarakstiem, tie ir dažādi, bērni nāk no dažādām skolām. Pagājušajā nedēļā atnāk bērns, kuram sarakstā ir Annas Sakses "Čitas burtnīca". Mums patīk saraksti, kur ir klasiskā literatūra un otrā daļa ir jaunāko laiku literatūra. Ir normāla situācija – gan kur skolotājs jūtas komfortabli un iespēja bērniem izvēlēties jaunāko literatūru. Nacionālājā bibliotēkā grāmatas nedod līdznešanai, jālasa uz vietas, to arī bērni dara, nāk atkārtoti. Nāk arī tēvi. Bērni labāk lasa to, ko paši izvēlas, īpaši puiši, tas ir viņu pašcieņas jautājums," bērnu lasīšanas paradumus raksturoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.
LR1 raidījuma "Lasām un pļāpājam" vadītājs Lauris Gundars skaidroja, ka raidījumā "piedalās dažādi bērni un vecāki. Pļāpāšana ir noderīga lieta. Es laikam vairāk teiktu vecākiem – tā ir ļoti lielā mērā vecāku atbildība, vecākiem jādomā, kādā veidā pierādīt grāmatas vērtību. Vecākiem bieži nav domu, kā to izdarīt, raidījums palīdz. Varbūt nemaz nebija vērts lasīt šo grāmatu? Dažreiz jādomā, ka grāmata ir autoru un izdevēju untums, nevis bērnam tā varētu interesēt. Mēs varam runāt kā līdzīgs ar līdzīgu, grāmata varētu būt pamats sarunai. Aizliegt "YouTube" nav iespējams, tā vietā var lasīt kopā un parunāt."
Kaļinkas ģimenē ir 16, 14 un 12 gadus veci bērni. Viena no metodēm, kā veicināt lasīšanu – ja grib spēlēt datorspēles, jāizlasa noteikts lappušu skaits. Bērni darīja, ko varēja. Ilgu laiku mājās tas labi darbojās. Tas ir veids, kā pamēģināt bērnus motivēt lasīt. Pusaudzis šobrīd beidz 9. klasi, šī sistēma vairs nedarbojas. Arī fakts, ka aizvien grūtāk atrast grāmatu, ko izlasīt
Skaļās lasīšanas sacensības darbojas labi. Latvija sadalīta 30 reģionos, ir jau zināmi pirmie čempioni. 11 un 12 gadīgiem jāatrod grāmata, kas varētu aizraut citus. Izvēlas humoristikas grāmatas, skaidroja Tretjakova. Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijā vecākiem jāizlasa ar pedagoģisku problemātiku piesātināta daiļliteratūra un arī tās grāmatas, ko izvēlas bērni.
Grāmatas Latvijas Radio raidījumam "Lasām un pļāpājam" izvēlas raidījuma veidotāji, bet bieži bērni ierodas ar savām grāmatām. Vecāki bieži saka, ka lasīt ir labi, visas grāmatas ir labas, ko gan var apšaubīt, dažreiz paši vecāki aizkadrā to saka. Vecākiem ieteicams izlasīt to, ko sauc par bērnu grāmatu. Pieaugušo literatūru var dot stipri ātri, vecākiem gan bērns jāspēj motivēt. Ne vienmēr bērni no grāmatas gūst to, ko mēs sagaidām, uzskata Gundars.
Kaļinka, atbildot uz jautājumu, vai visas grāmatas ir ieteicamas bērniem, saka, ka jāizvēlas grāmatas, kas bērnu aizrauj sajūtu līmenī, lai lasīšana ir aizraujoša. Ja bērnam neļaus lasīt komiksus, tad nelasīs neko.
"Lasīšanas pētījumi rāda – ja bērns neiemācās līdz 3. klases beigām raiti lasīt, tad mācību procesā būs grūtības.
Pieaugušie ir atšķirīgas literatūras lasītāji, tādi paši ir bērni. Ja mēs kā pieaugušie nenodrošinām bērniem piekļuvi daudzveidīgai literatūrai, mēs neesam neko vērti kā vecāki. Izrādiet cieņu bērnu izvēlei, ja ko gribēsiet panākt ar represijām, neko nepanāksiet," tiem, kuri aizliedz bērniem lasīt komiksus vai kādus konkrētus darbus kā nevērtīgus, iesaka Silvija Tretjakova.
Mamma Zane no Norvēģijas: "Mans bērns beidz pirmo klasi. Vasarā nevienā klasē visā Norvēģijā nav obligātās literatūras. Bērni var reģistrēties bibliotētkā un par izlasīto saņemt punktus, tāpat lasīt citu bērnu komentārus un ieteikumus."
Vairāk jāstrādā pirmsskolas vecumā, mīlestība uz grāmatām saglabāsies. Pusaudžu vecumā iemīlināt grāmatā ir maz iespējams,
uzskata Tretjakova.
