Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā top veselības pratības centrs bērniem – Bērnu muzejs. Muzeja veidotāji aicināja jaunākā skolas vecuma bērnus uzrakstīt, kādi veselības jomas jautājumi viņus interesētu. Profesionāļi no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uz daļu no šiem jautājumiem ir devuši atbildes, mēs tās maijā publicēsim pa vienai katru dienu, lai tie kalpotu kā palīgi vecāku un pedagogu sarunai ar bērniem par veselību un ķermeni.
Kādēļ cilvēki mirst, kādēļ viņi nevar nenomirt? Kāpēc cilvēks nevar dzīvot vismaz 200 gadus?
Atbild Bērnu slimnīcas bērnu kardioloģe Inguna Lubaua
Cilvēka mūža garums ar katru gadsimtu pagarinās, taču kādam nodzīvot līdz 200 gadiem vēl šajā gadsimtā – tas ir maz ticams. Cilvēkam, līdzīgi kā ikvienai dzīvai būtnei, notiek novecošanās procesi: visu orgānu šūnas nolietojas un nespēj atjaunoties, tad kāda orgāna funkcijas beidzas un tas vairs nav savienojami ar dzīvību – tā ir dabīgā atlase. Notiekot paaudžu nomaiņai, notiek arī cilvēka organisma pielāgošanās jauniem vides un klimatiskie apstākļiem: uzturam, dzīvesveidam. Tādēļ nākamās paaudzes dzīvo ilgāk un funkcionē labāk.
Līdzīgi kā ābeļdārzā – iestādām mazas ābelītes, tās aug lielākas, pavasarī skaisti zied, ražo gardus ābolus un tad, neskatoties uz to, cik labi mēs tās aprūpējam – laistām, mēslojam – tik un tā tās pārstāj ražot un beigās nokalst. Taču no ābolu sēkliņām pēc laikā izaug jaunas ābeles ar tikpat gardiem āboliem nokaltušo vietā. Jaunās ābeles ir izturīgākas pret klimatiskiem apstākļiem vai augu slimībām, kas būs gadu laikā radušās.
Cilvēka mūža garumu nosaka arī ģenētiskie faktori – ir cilvēku grupas, kuriem organisma šūnu atjaunošanās un pielāgošanās spējas ir labākas nekā citām grupām.
