Dārgs un populārs. Kas jāzina, ja bērns vēlas apgūt hokeja spēli

Hokejs nenoliedzami ir sports Nr. 1 Latvijā. Tam par pamatu ir gan izcilu latviešu hokejistu starptautiskie panākumi, gan arī Latvijas hokeja izlases varēšana ilgus gadus noturēties pasaules hokeja elitē un izcīnītās iespējas startēt ziemas olimpiskajās spēlēs. Tomēr vecākiem, pirms lolot cerības savu atvasi ieraudzīt Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigznes statusā, ir jārēķinās, ka hokejs ir ja ne pats dārgākais, tad noteikti viens no dārgākajiem sporta veidiem.

Vairāk par iespēju trenēties hokejā un iespējamām izmaksām stāsta Rīgas "Dinamo" ģenerālmenedžera pienākumu izpildītājs, Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, 2021. gada pasaules čempionāta organizētājs Edgars Buncis.

LSM.lv publicē rakstu sēriju, kurā apskata dažādus sporta veidus, vēta iespējas un izmaksas, lai palīdzētu vecākiem un bērniem atrast labāko pieejamo fiziskās aktivitātes nodarbi, kas veicinās attīstību un pasargās no veselības problēmām.

ĪSUMĀ:

  • Labāk sākt pirmsskolas vecumā.
  • Svarīgākais, lai bērns gūst prieku no hokeja,
  • Spēle, kurā lietā jāliek ne tikai kājas un rokas, bet arī prāts.
  • Bērnībā traumatisms ir zems.
  • Ekipējuma izmaksas mērāmas simtos.
  • Vidējās izmaksas jaunajam hokejistam gadā – 6000 eiro.
  • Sporta veids, kas pieejams jau daudzviet Latvijā.

 

Slidot jāsāk jau no mazotnes

"Ar hokeju ir tāpat kā ar daiļslidošanu – tā saucamā agrā specializācija. Bērnam būtu vēlams sākt slidot no četru līdz sešu gadu vecuma," uzskata Buncis, norādot, ka prakse un teorija rāda, ka, sākot slidot jau vēlākā vecumā, bērnam ir grūtāk iemācīt slidot pareizi.

Protams, Latvijas hokeja vēsturē ir vairāki zināmi hokejisti, kuri sākuši ar hokeju nodarboties 12–13 gadu vecumā, taču viņi ir izņēmumi un īpaši talantīgi sportisti. Bet kopumā sākt nodarboties ar šo komandas sporta veidu,

mācoties jau piektajā vai sestajā klasē, noteikti ir par vēlu. Labākais laiks – pirmsskolas vecums.

Īpašību kopums, kas nepieciešams hokejistam

Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžera pienākumu izpildītājs, Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis,...
Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžera pienākumu izpildītājs, Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, 2021. gada pasaules čempionāta organizētājs Edgars Buncis

"Tas ir tāds sarežģīts jautājums, bet arī, kā vecāks būdams, varu teikt, ka ir svarīgi, lai bērns no tā gūst prieku. Būs vai nebūs hokejists, tas nav atkarīgs tikai no rakstura īpašībām. Tīri teorētiski mēs varam pieņemt, ka mierīgāks un nosvērtāks varētu būt vārtsargs, savukārt ekspresīvāks un eksplozīvāks varētu būt uzbrucējs, bet tās ir tāds teorētisks jautājums," pauž Buncis.

Svarīgs priekšnoteikums – bērnam ir jābūt veselīgam. Hokejs ir pietiekami agresīvs un nevienveidīgs sporta veids, tādēļ noteikti tas nav piemērots bērnam, kuram ir mugurkaula problēmas.

Īpašību kopums, ko hokejs attīsta

"Principā tas ir komandu sporta veids, un bērnam ir jāiemācās, ka viņš ir grupā, – viņš nav viens," pauž eksperts. Svarīgi ir apzināties, ka tas ir komandas darbs.

Otrkārt, hokejs ir spēle. Tātad darbojas ne tikai rokas un kājas, bet arī galva. "Lai gan šis ir sports, tā ir spēle, tāpat kā kārtis vai galda spēle, vai cirks, kur ir jābūt kaut kādai stratēģijai, kaut kādai realizācijai, kā sasniegt mērķi. Tas attīsta domāšanu, gan kolektīva sajūtu, gan fiziskās īpašības, jo hokejs ir tas sports, kur slodze, ja mēs paskatāmies spēles laikā, ir neraksturīga citiem sporta veidiem. Pirmkārt, hokejs ir ātrākā sporta spēle. Otrkārt, ejot maiņās, caurmērā viena maiņa uz ledus ir no 40 līdz 50 sekundēm, un tas ir augstas intensitātes darbs, kura laikā ir jāspēj domāt. Pēc tam ir trīs minūtes atpūta. Šādi mēs darbojamies 20 minūtes no vietas, kopā trīs periodus – 60 minūtes," uz hokeja kā sporta veida specifiku norāda Buncis.

Iespējamās traumas

Mēs visi sekojam līdzi mūsu hokejistu panākumiem arī citās zemēs, un redzam, cik ļoti karjeru var ietekmēt traumas. Taču Buncis norāda, ka mazā vecumā bērni specifiskas traumas gūst reti. Tikpat labi pie traumas var tikt, arī braucot pa ielu ar skrituļdēli.

Hokejā ir bruņas, ir ķivere, kas pasargā. Buncis norāda, ka salīdzinot – daiļslidošana ir daudz bīstamāks sporta veids, jo sportisti slido bez bruņām, bet taisa sarežģītus trikus un krīt…

Atgriežoties pie hokeja, arī Latvijas Hokeja federācijas noteikumi paredz, ka bērni nedrīkst spēlēt spēka spēli. Līdz ar to vismaz agrīnā vecumā traumatisms ir ļoti zems.

Ekipējums – izmaksas daudzos simtos

Topošajam hokejistam ir nepieciešams pilns ekipējums – slidas, kājsargi, elkoņsargi, bruņas, ķivere, nūja, hokeja cimdi. Pat ja skatās ne uz dārgāko, bet optimālo variantu, izmaksas ekipējumam sasniedz vismaz 700–800 eiro.

Atsevišķas sporta skolas mazajiem bērniem gan spēj nodrošināt ekipējumu. "Mūsdienās tā situācija ir daudz, daudz uzlabojusies, un, ja mēs atskatāmies uz, teiksim, deviņdesmitajiem gadiem, izmaksas tiešām gūlās tikai uz vecākiem. Šodien inventāra akumulācija ir ļoti liela, jo bērns strauji aug – viņš taču nevar nonēsāt to inventāru tik ļoti, lai tas būtu jāmet ārā. Līdz ar to daudzi klubi inventāru glabā. Nāk jauni bērni, un viņiem dod iespēju to izmantot," stāsta eksperts.

Buncis arī atgādina, ka pirms dažiem gadiem federācija kopā ar atbalstītāju uzsāka vārtsargu programmu, sagādājot jaunajiem vārtsargiem formas. Šīs pozīcijas spēlētājam ekipējuma izmaksa ir pusotru reizi dārgāka nekā spēlētājam.

Hokejs – dārgs sports visā pasaulē

Hokejs ir ļoti dārgs sporta veids un ne tikai Latvijā, bet arī citur, izņemot, iespējams, Krieviju, kur lielākoties ledus izmaksas sedz valsts vai pašvaldības. Arī Latvijā ir pašvaldības, kas palīdz segt ledus izmaksas.

Buncis zināja stāstīt, ka dažās pilsētās vecākiem par bērna treniņu jāmaksā 20–30 eiro mēnesī. Taču privātajos klubos, kurus pašvaldība neatbalsta, mēneša maksa sasniedz 250–300 eiro. Ar šo naudu tiek segtas ledus izmaksas un trenera izmaksas. Buncis rēķina, ka jaunais hokejists līdz 16 gadu vecumam izmaksā apmēram 6000 eiro gadā.

Protams, jaunākā vecuma bērniem izmaksas nav tik lielas, bet vēlāk, kad sākas turnīri un sacensības, tad tēriņi, kas jāsedz ģimenei, jau viennozīmīgi sasniedz četrciparu skaitli gadā.

Sporta veida pieejamība

Hokejs ar katru gadu kļūst pieejamāks. "Pēdējo divu gadu laikā ir atvērtas divas jaunas halles –   viena Rēzeknē, viena Jēkabpilī, bet vispār Latvijā ir 20 hokeja laukumi. Rīga ir visaktīvāk pārstāvēta. Ja mēs skatāmies uz Vidzemes pusi, tad mākslīgais laukums ir atvērts Valmierā. Tad Latgale – Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne. Zemgalē un Kurzemē – Jelgava, Ozolnieki, Brocēni, Liepāja, Ventspils, Tukums, Talsi, Jūrmala. Tuvākajos gados es esmu dzirdējis par projektiem Rīgā, un es esmu dzirdējis par projektiem Jūrmalā. Tuvākajā laikā, cik es zinu, tika kaut kas runāts par projektiem Cēsīs, bet tas laikam ir tāds tālāks plāns," zināja stāstīt hokeja speciālists.

UZZIŅA PAR SPORTA NODARBĪBU FINANSĒŠANU

Bērnu un jauniešu sporta finansējums pēc likuma burta

Likums nosaka interešu izglītības programmu finansēšanas kārtību, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas (Izglītības likuma 14. pants).

Pašvaldība nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai, atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās (Izglītības likuma 17. pants).

Līdzekļus akreditētajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs sporta izglītības programmu īstenošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts budžeta piešķir atbilstoši šo noteikumu kritērijiem un nosacījumiem (noteikumu 1. pielikums). Kritēriji noteikti atsevišķi katram sporta veidam, un tie ir 75% nodarbību apmeklējums iepriekšējā mācību gadā un/vai kontrolnormatīvu izpilde, dalība noteikta skaita un ranga sacensībās, dalība Latvijas izlasēs utt. (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 2. punktu) .

IZM 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala, pamatojoties uz izglītojamo skaitu izglītības iestādē, bet 50 % no dotācijas kopējā apmēra sadala mācību treniņu ceturtā, piektā, sestā un septītā apmācības gada grupām, sporta meistarības pilnveidošanas pirmā, otrā un trešā apmācības gada grupām un augstākās sporta meistarības grupām, pamatojoties uz programmas īstenošanas kritēriju un nosacījumu izpildi (Saskaņā ar 2017. gada 29. augusta MK noteikumu Nr. 508 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas" 6. punktu).

Izglītības likums nosaka, ka katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību. No valsts budžeta tiek piešķirta mērķdotācija daļējai interešu izglītības pedagogu darba samaksai.

Interešu izglītības programmas tiek daļēji finansētas no valsts budžeta mērķdotācijas (pedagogu algas), dibinātāju ‒ pašvaldību un juridisko personu, kā arī fizisko personu līdzekļiem.

Raksta pirmpublikācija 202.gada 11. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti