Šis mācību gads iezīmē nozīmīgi pārejas posmu, trīs posmu pārmaiņas noslēdzas ar centralizēto eksāmenu, kas veidots atbilstoši pilnveidotajam saturam, saturiski eksāmens citāds. Arī vidusskolēniem saturs ir cits, skaidroja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko. 9. klases eksāmenus pirmo reizi labos centralizēti, tā cerot iegūt plašus datus par satura apguvi. Visiem valsts pārbaudes darbiem paraugi tika publicēti pērnā gada augustā, bet tas neparāda precīzo saturu šajā gadā. Eksāmens tiek būvēts tā, lai novērtētu pamatskolas zināšanu apguves līmeni.
Iestājeksāmenu vēsture Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ir gara, pauda Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks izglītības jomā Jānis Zeimanis, skaidrojot, kāpēc būtiski saglabāt tomēr divus dažādus pārbaudījumus, gan centralizētos, beidzot 9. klasi, gan iestājeksāmenus valsts ģimnāzijās.
Iestājeksāmenos ģimnāzijā radošā daļa aizņem 70%, tas ļauj atšķirot spējīgos un ļoti talantīgos, kuri varētu mācīties vienkopus. Apmēram 2000 skolēni cenšas iekļūt kādā no Rīgas ģimnāzijām.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece piekrīt, ka eksāmens iestājai ģimnāzijā ir jāsaglabā. "Mums nav pārliecība, ka augstus rezultātus varēs sasniegt ar skolēniem, kuru atlasi veiks no vidējā vērtējuma centralizētajos eksāmenos."
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns uzsvēra, ka ģimnāzijas ir atšķirīgas pēc vajadzībām: "Manas skolas griezumā arī iepriekš skatījās nokārtotos eksāmenus, tikai izņēmuma gadījumā ir bijis iestājeksāmens. 9. klases eksāmens ir, lai pārliecinātos, kā skolēns apguvis pamatizglītības standartu. Iestājeksāmenā pieliek kādu papildu lietu, lai pārbaudītu. Maz uzticamies skolām,
kāpēc skolas pašas nevarētu izvēlēties skolēnus? Svarīgi ļaut skolām darīt to, ko viņas ir darījušas. Es neredzu, kāpēc nevarētu ļaut pašiem pārbaudīt skolēnus un atlasīt."
Liene Voroņenko skaidro, ka ar lēmumu atcelt iestājeksāmenus ģimnāzijās skolām neatņem autonomiju, skolas var veidot uzņemšanas noteikumus – kādus eksāmenus un kuras daļas ņems vērā, no kādiem rezultātu procentiem, skola var izmantot motivētās intervijas un citus veidus, lai atrastu motivētāko mērķa grupu, kas varētu mācīties skolā.
"Var izmantot citus instrumentus, bet jāskatās, kādus resursus tas paņem, cik labus datus ar šādiem paņēmieniem var iegūt," uzsvēra Muceniece.
Uzņēmējs Andris Bērziņš ir četru bērnu tēvs, trīs viņa bērni kārtojuši iestājpārbaudījumus, viņš uzskata, ka ir iemesls cīnīties par izcilībām. Ir nesaprotami, kāpēc skolas, kurām ir bijis rīks, kā atrast bērnus, kurus uzņemt savās skolās, tagad nedrīkst izmantot iestājpārbaudījumus. "Kāpēc aizliegt, nevaru saprast, tas (iestājeksāmeni) ir loģisks rīks," pauda Bērziņš. Loģiski pareiza rīcība ir dot iespēju ģimnāzijām atrast labāko rīku. Tie ir bērni, kas ies uz izcilību un mācīsies labākajās Latvijas vai citu valstu skolās, ir svarīgi, ka bērni var sevi norūdīt eksāmenu procesā, tā Bērziņš atbild uz iebildi, ka eksāmeni pārslogo bērnus.
Atlasot spējīgākos no spējīgajiem, rezultāts būs krietni augstāks, uzskata Muceniece.
Tāpat, "strādājot ar motivētākiem skolēniem, ir jāstrādā papildus un skolotājam vairāk jāieguldās", ģimnāziju darbu raksturo Zeimanis. Kaulēns akcentēja, ka izglītībā "sistēmai būtu jāļauj skolēnam nonākt tajā vietā, kura viņam ir visatbilstīgākā."
Uzziņai:
Saistībā ar to, ka pilnveidotā satura ieviešanas process noslēgsies ar pārbaudes darbu 9. klasēs, kas dos pamatskolā iegūto zināšanu vērtējumu, paredz atteikties no iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās. Tas ir aktuāli galvenokārt Rīgā, jo novados līdz šim ne visas ģimnāzijas organizēja iestājpārbaudījumus. Vairums valsts ģimnāziju Rīgā nav apmierinātas ar ieceri liegt rīkot iestājeksāmenus.
Galvenās diskusijas tagad gaidāmas Saeimā.
