Niks Grīnbergs skaidro, ka interese par ķīmiju "ir, pateicoties manai ķīmijas skolotājai, kura ieinteresēja šajā nozarē. Man ķīmija ir patikusi jau no pamatskolas laikiem. Vienmēr tas bija pirmais, ko es izpildīju, kad biju mājās. Tā vienmēr bija ķīmija."
Par to, ka skolai pievienojas gados jauni pedagogi, turklāt eksaktajos mācību priekšmetos, priecīgi ir Nika kolēģi.
Bioloģijas skolotāja Laila Jēkabsone: "Pirms dažiem gadiem uz pamatskolu "Rīdze" atnāca strādāt divi jauni ķīmijas skolotāji. Jāsaka, tas ir tāds ārkārtējs gadījums, jo jauni vīrieši skolā nav bieža parādība. Pat ja viņi reizēm atnāk, tad ne vienmēr visi iztur. Niks ir visizturīgākais un vēl ir palicis strādāt skolā. Līdz ar viņa ienākšanu ķīmijas klasē vienmēr ir daudz ļaužu."
"Niks ir viens no tiem, kas ar pirmo saskarsmi aizrāva, uzrunāja, jo viņa degsme bija ieinteresējoša gan mums pedagogiem, gan vēl jo vairāk skolas audzēkņiem. Niks ar ķīmiju aizrāva," pauda pamatskolas "Rīdze" direktore Iveta Birkmane.
Niks ir novērojis, ka bērnus ķīmija tomēr interesē, lai cik arī reizēm tā nešķistu sarežģīta.
Niks: "Es cenšos ieinteresēt, es vadu arī pulciņu šajā skolā. Šogad ir liela aktivitāte salīdzinoši ar citiem gadiem. Tieši eksperimentālais ir tas, kas viņus ieinteresē, jo vienmēr viņi saka, ka grib kaut ko spridzināt, eksperimentēt, bumbas taisīt, visu pārējo. Bet pēc tam saprot, ka ir jāmācās, ka nespēj iztikt tikai ar praktisko, līdz ar to teorija ir nepieciešama."
Paralēli skolotāja darbam Niks studē universitātē un šobrīd veic pētījumu par to, kā jēgpilni iesaistīt digitālos rīkus mācību procesā.
"Ir, pateikšu godīgi, izaicinoši, jo šobrīd mainās skolotāja loma kā tāda, īpaši digitālās transformācijas laikmetā, kad nāk iekšā viedierīces. Lai arī stundās mums šobrīd ir pieņemts, ka mēs neizmantojam telefonus, bet kā rīks viņš ir jāizmanto, jo viņi pie tā ir uzauguši, viņi caur to labāk varbūt pat saprot nekā no manis stāstītā," par savu darbu saka Niks.
Niks stāsta, kas rada viņam gandarījumu strādāt pedagoga profesijā: "Tā bērnu izziņas spēja, ka viņi atnāk, ka viņi vēlas. Arī man ir ikdiena, ka es varu eksperimentēt, es varu rādīt viņiem piemērus, es varu viņus ieinteresēt tādējādi. Es domāju, ka ikdiena, lai arī ir grūta, bet tai pašā laikā tā nes kaut kādu pozitīvu pienesumu arī manā izaugsmē."
