Tagad nereti viņi izbraucienos ar divriteņiem dodas četratā, pievienojas arī viņu meitas – astoņgadīgā Luīze un četrgadniece Margrēte. Jo Lelde un Edijs uzskata, ka dzīve darbībā un kustībā arī bērnos atraisa vēlmi piedzīvot, izjust un palīdzēt.
Vispirms aplūkojam viņu namu, jo Ardavi dzīvo vēsturiskā namā, kuram ir vairāk nekā 140 gadu.
"Cenšamies sadzīvot un kaut kādā mērā pat izbaudīt," atzīst Lelde.
Stāstot par pievēršanos riteņbraukšanai, Lelde atklāj, ka viņa pēc 2008. gada krīzes profesionāli nodarbojusies ar šo sporta veidu, bet tikai nodarboties ar šo sportu bijis garlaicīgi, jo, lai būtu labs, ir daudz stundas monotoni jābrauc. Jau savulaik uz skolu braukusi ar riteni. Tad tas vēl nebija populāri, skolas riteņu novietnē bijuši vien daži velosipēdi, arī klasē par to smējušies. Bet viņa no pusdienu naudas krāja un nopirka riteni, lai varētu piedalīties sacensībās. Veicās labi, sāka trenēties pati. Ko devusi riteņbraukšana?
"Visu – nepadoties, cīnīties," pārliecināta Lelde. "Katrās sacensībās liekas – vēl bišķiņ un nomiršu. Tik grūti, ka vieglākais būtu izstāties. Nepadoties, grūti ir visu laiku. Ikdienā to redzam, ka mūsdienu paaudzei, bērniem ir savā ziņā atvieglināta dzīve, viņiem nav šo cīņu ikdienā. Viņiem viss ir. (..) Sports iedod disciplīnu, un mūsdienās, kad lielākoties bērniem viss nāk viegli, jebkas, ko dara ārpus skolās, sevišķi sportā, var palīdzēt."
Riteņbraukšana savedusi arī abus – Leldi un Ediju – kopā. Arī kāzu ceļojumā abi devušies ar riteņiem. Edijs šobrīd, kopš ģimenē ir bērni, gan vairāk ir uz jūs ar riteņbraukšanu, un nodarbojas ar hokeju.
Luīze nav īsti pārliecināta, vai viņai patīk braukt ar riteni. Bet vasarā parasti ir bērnu brauciens kopā ar draugiem. Margrēte gan pārliecinoši atbild, ka viņai patīk braukt ar riteni. Viņa brauc ar BMX riteni pa trasi.
Lelde iepazīstina, kas ir bērnu braucieni, un atzīst, ka grib meitām iemācīt, ka ceļojums nenozīmē tikai iekāpt lidmašīnā un kaut kur doties. Velo ceļojumos ģimene parasti dodas pa ceļiem, kur parasti ar mašīnu nebrauktu.
